no Estersundas Zviedrijā
Ar sprinta sacensībām vīriešiem un sievietēm šodien Zviedrijas pilsētā Estersundā sākas pasaules čempionāts biatlonā. Šogad šis sporta notikums ir jo īpašs, jo tiek atzīmēta 50. gadadiena kopš pirmā pasaules čempionāta 1958. gadā Austrijā. Arī “Druva” šogad devusies uz Zviedriju, lai klātienē vērotu pasaules čempionātu, kurā piedalās 37 valstu sportisti. Galvenais turp došanās iemesls – Latvijas izlasē ir seši mūsu rajona biatlonisti: Ilmārs Bricis, Kaspars Dumbris, Jānis Bērziņš, Edgars Piksons, Gerda Krūmiņa, Līga Glāzere. Arī tehniskajā delegācijā ir cēsnieki, un arī pats Latvijas biatlona federācijas prezidents Jānis Bērziņš ir cēsnieks.
Šogad ziema Latvijā sportistus nelutināja, tāpēc tika atcelts Latvijas čempionāta posms Priekuļos, kas vienlaikus bija paredzēts kā otrās atlases sacensības uz čempionātu. I.Bricis un K.Dumbris bija saņēmuši tā dēvēto zaļo karti un varēja mierīgi gatavoties čempionātam, par pārējām četrām vietām sacentās septiņi biatlonisti. Nācās iztikt ar divām sacensībām Itālijas pilsētā Antholcā, kur vietas izlasē nodrošināja arī J.Bērziņš, E.Piksons, kā arī alūksnieši Kristaps Lībietis un Jānis Pleikšnis. Sieviešu izlasē atlase nenotika, jo izvēle ir salīdzinoši maza, līdz ar mūsu bitalonistēm izlasē startē arī Madara Līduma un Žanna Juškāne.
Līdzjutēji katru pasaules čempionātu gaida ar nepacietību, jo vienmēr ir cerība, ka mūsējie atkal parādīs pasaulei, ka esam biatlona elitē. It īpaši atmiņā Nagano olimpiskās spēles 1998.gadā, kad mūsu sportisti izcīnīja divas piektās un divas sestās vietas.
Taču federācijas prezidents ne-slēpj, ka Nagano panākumus tuvākā nākotnē atkārtot nav iespējams: “Saprotu līdzjutēju vilšanos, ka reiz bija, bet tagad nekā, taču nevaru nevienu vainot, ka tā būtu kāda nolaidība vai negribēšana. Visi strādājuši ar atdevi, bet neviens īsti nemāk izskaidrot, kāpēc nav rezultātu. Daļēji tur vainojams tas, ka nav pozitīvas valsts attieksmes pret sportu. Mums sports tiek pieciests, jo gluži pagriezt muguru tam nevar, bet atbalsta kā Rietumeiropas valstīs pie mums nav. Valstij nav naudas sporta zinātnei, maz tās ir sporta medicīnai. Un rezultāti to izsaka. Pēdējos gados lielās valstis gājušas strauji uz priekšu, mēs labākajā gadījumā esam palikuši uz vietas.
Arī šajā čempionātā nav pamata optimismam. Ja kāds būs starp 30 labākajiem vai tuvu tiem, tas būs labs sasniegums. Pie labvēlīgas apstākļu sakritības visaugstāk varētu būt Madara Līduma, kura varētu iekļūt pat divdesmitniekā.”
Galvenā intriga čempionātā būs vīriešu stafete, kur arī Latvija lolo cerības uz augstvērtīgu rezultātu. Tā arī ir vienīgā iespēja mūsu biatlonistiem izpildīt LOV kritērijus finansējuma saņemšanai. Citādi naudas būs vēl mazāk, un tas tikai veicinās lejupslīdi. Lai saņemtu B finansējumu, jātiek starp 12 labākajām, bet A finansējumam – pirmajā sešniekā, kas tagad mūsējiem tomēr nav pa spēkam. Protams, ir jautājums, kuri uzvarēs. J.Bērziņš prognozē, ka pirmajiem vajadzētu būt Krievijas biatlonistiem.
Otrdienas laikrakstā jau ziņošu, kā mūsējiem veicās sprintā. Cerams, ka kāds startēs arī iedzīšanā, kas notiks svētdien.
Raksts tapis sadarbībā ar SIA “Stingers”.
Komentāri