Ceturtdiena, 16. janvāris
Vārda dienas: Lidija, Lida

Prasības ir, lai garantētu drošību

Druva
00:00
13.02.2008
6

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Cēsu pārvaldes vadītājas vietniece Indra Tomiņa skaidro, ka aizvien vēl sastopamas dažādas neatbilstības dzīvnieku novietnēs.

Ja lauksaimnieki prasības un noteikumus nereti uztver kā šķēršļus, kas radīti, lai traucētu saimniekošanu, tad I.Tomiņa skaidro, ka dokumentu saglabāšana, dzīvnieku identifikācija un veselības pārbaudes, tāpat arī zāļu un barības reģistri nepieciešami, lai garantētu produkcijas drošību.

Kā vienu no būtiskajām problēmām I.Tomiņa atzīst to, ka daudzi lauksaimnieki vēl aizvien nenodrošina dzīvnieku identifikāciju. Viņa skaidro, ka teļiem savlaicīgi jānodrošina pazīstamība pēc mātes: „Svarīgi, lai, ieejot novietnē, būtu iespējams redzēt, kurai govij ir kurš teļš. Nevar būt arī tā, ka sprostā ir divi teļi un tikai viens uzraksts,” skaidro I.Tomiņa. Teļiem līdz 20 dienu vecumam var nebūt krotālijas, tomēr jābūt kādai pazīstamības zīmei.

I.Tomiņa atzīst, ka identifikācijas jautājumi ar liellopiem, aitām un kazām ir sakārtoti, taču itin bieži nākas saskarties ar to, ka cūkām, trušiem un zivīm nav pārvietošanas deklarāciju. I.Tomiņa pastāstīja, ka nereti saimnieki, kuri cūciņu nopērk nobarošanai un pašpatēriņam, domā, ka normatīvie akti uz viņiem neattiecas. Tomēr arī par šādām cūkām deklarācijām ir jābūt.

Normatīvie akti nosaka arī to, ka sivēnmātēm jābūt krotālijām ar individuālu numuru, taču sivēniem, ja tie ir pie sivēnmātes, krotālijas var nebūt. Ja sivēni ir pirkti no citām saimniecībām, krotālijām jābūt.

„Dati dod iespēju operatīvi strādāt un izsekot, kur dzīvnieks pabijis. Tas ir svarīgi, jo liellops var būt piedzimis vienā saimniecībā, nopirkts, pēc tam pārpirkts un reizēm pabijis pat piecās vietās,” skaidro I.Tomiņa.

Galvenokārt šāda izsekojamība nepieciešama, lai kontrolētu un apkarotu infekcijas slimību draudus un uzliesmojumus. Liellopu spongiozās encefalopātijas gadījumā jāiegūst informācija par novietnēm, kurās dzīvnieks bijis pēdējo 12 mēnešu laikā. Ja saimnieki izpildījuši visas prasības, tad datu bāzē iespējams izsekot dzīvniekam un ieteikt, kas katrā novietnē jādara. I.Tomiņa atceras gadījumu pirms vairākiem gadiem, kad radās aizdomas par klasiskā cūku mēra izplatību Latvijā, arī Straupē. Apsekojot 80 saimniecības, atklājies, ka cūkas ir apmēram 30 saimniecībās, bet pēc datu bāzes ziņām tām bija jābūt četrās. Tātad tikai četras saimniecības bija izpildījušas visas prasības.

Tagad aktuāls jautājums ir par zilās mēles slimību, tādēļ nepieciešams zināt par aitām, kazām un liellopiem. Arī par novietnē esošiem putniem divreiz gadā datu centram jāsniedz informācija.

Problēmas ir arī ar citiem jautājumiem, piemēram, veterināro zāļu apriti. Lauksaimniekiem nereti nav zāļu pirkumu un piederību apliecinošu dokumentu, zāļu lietošanas reģistra. I.Tomiņa skaidro, ka reģistrs nenozīmē, ka būtu jāierīko atsevišķa burtnīca. Būtiskākais ir saglabāt visus veterinārārsta izsniegtos dokumentus, kuros ir informācija par diagnozi, ievadītajām zālēm, ierobežojumiem. I.Tomiņa arī atgādina, ka zāles, tāpat kā lopbarība, jāglabā apstākļos, kādus noteicis ražotājs. Citādi zūd kvalitāte.

Piena ražotājam reizi gadā jāsakārto sanitārā grāmatiņa, kas apliecina, ka persona drīkst strādāt pārtikas apritē. Lai gan reizi divos gados jāveic ūdens izmeklējumi, ne visi šo pienākumu pilda. Problemātiski arī tas, ka lauksaimnieki neveic dokumentāciju par deratizāciju, dezinfekciju un dezinsekciju. I.Tomiņa atgādina, ka ar šo gadu jāsaglabā arī informācija no piena pārstrādes uzņēmējiem par piena kvalitātes rādītājiem.

PVD pārbaužu gaitā konstatējusi, ka aizvien vēl ir neatbilstības arī dzīvnieku ēdināšanā. „Daudziem nav reģistra par dzīvniekiem izbarotās barības veidu un izcelsmi. Tas nenozīmē, ka jāatzīmē katra ēdienreize un apēstais apjoms. Reģistrā jābūt informācijai par to, vai lopbarība ir pašas saimniecības saražota, vai pirkta. Par pirkto barību jāsaglabā dokumenti, lai varētu pierādīt, ka tā iegādāta no reģistrēta, atzīta uzņēmuma,” stāsta I.Tomiņa. Ja barība pirkta veikalā, viss kārtībā. Tomēr I.Tomiņa uzskata, ka jāuzmanās, iegādājoties barību no pārdevējiem, kas piebrauc pie zemnieka. Šādos gadījumos noteikti jāpieprasa uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka barības tirgotājs ir dzīvnieku barības apritē iesaistīta persona.

Tāpat kā problemātisku I.Tomiņa vērtē to, ka barība ne vienmēr tiek izmantota paredzētajiem dzīvniekiem, turklāt netiek atbilstoši uzglabāta. Uzskaite jāveic arī par izlietoto mēslojumu ganībām un ierobežojumiem ganīšanai.

Lai gan dzīvnieku veselības pārbaudes un vakcinācija ir pašu saimnieku interesēs, tomēr arī tas nereti nav paveikts. I.Tomiņa skaidro, ka veterinārārsts pēc valsts nosūtījuma zemnieku saimniecībās, iespējams, ieradīsies tikai reizi trijos gados, tādēļ saimniekiem pašiem jārūpējas, lai veterinārārsts regulāri izmeklētu dzīvniekus, tai skaitā liellopus, cūkas, zirgus, bites un zivis. Suņi un kaķi pret trakumsērgu no trīs mēnešu vecuma ir jāvakcinē vienreiz 12 mēnešos. “Dokumentācija par dzīvnieku veselību – vakcinācijas apliecības, liellopu izmeklējumu kopijas lauksaimniekam ir jāsaglabā,” norāda I.Tomiņa.

Būtiski atcerēties arī to, ka ir jāizņem apliecinājums par oficiāli brīvo statusu no leikozes: “Iegādājoties jaunus dzīvniekus, ļoti rūpīgi ir jāskatās, no kā iegādājas, jo šo statusu iespējams anulēt.”

I.Tomiņa vērš uzmanību arī tam, ka lauksaimniekiem jācenšas nenokavēt Eiropas standartu sasniegšanas termiņus, turklāt PVD inspektori būtu laikus jāinformē

par izmaiņām, kā arī jāaicina iepazīties ar paveikto.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
25

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
78

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
112

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
49

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
78

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
91

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
52
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
21
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
18
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
29
3
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
28
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi