Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Divu nedēļu karnevāls

Druva
00:00
16.02.2008
3

Cēsu ģimnāziste, mācās Itālijā

Šoreiz stāstīšu par to, kā itāļi izklaidējas un pavada brīvo laiku. Itālija ir centrs daudzām krāšņām norisēm. Lūk, daži piemēri: mode, māksla, teātris, arhitektūra, arī pirtis ir no šejienes, jo pirmās termas parādījās senajā Romā, Apenīnu pussalā. Nodzīvojusi gandrīz piecus mēnešus Sardīnijā, esmu šo to secinājusi, ko īsti nozīmē dzīvot itāļu stilā.

Dzīve šeit no pirmā acu uzmetiena var likties neitrāla un pat garlaicīga. Sešas dienas no septiņām darbs vai skola. Brīvās stundas – sestdienu vakari un svētdienas. Šajās dienās atver diskotēkas, nakts klubus, kinoteātrus. Visizplatītākā izklaide ir kino. Itāliešu ģimene vidēji kinoteātrī noskatās vienu filmu nedēļā.

Viss pārsteidzoši mainās pirmajās pavasara nedēļās, kad sākas karnevāli. Itālijā ir tikai divas vietas, kur pa īstam māk svinēt šos svētkus- Venēcijā un Sardīnijā. Venēcijas karnevāls ir pazīstams visā pasaulē – baroka stila kleitas un izrotāta pilsēta, daudz mūzikas un spēļu, viss, kas rada iespaidu, ka esi nokļuvis 18., 19. gadsimtā. Sardīnijas karnevāls notiek no 3. līdz 16. februārim. Tas ir liels nacionāls pasākums, kura ietvaros gan sardi, gan itāļi atceras salas grūto vēsturi. Kā sala dalās divās daļās, tā arī karnevāls dalās austrumu un rietumu karnevālā. Austrumos pasākums ir tendēts uz vēsturi un kultūru, savukārt rietumos viss notiek tūristu izklaidēšanai. Pirmā diena sākas ar parādi, visi karnevāla dalībnieki maskās, mūzikas pavadījumā iziet cauri pilsētai un reizē piedalās konkursos, kuros nosaka labāko masku grupu, labāko tērpu un prezentācija, ar kuru jāaizbiedē sliktie gari, lai nekas netraucētu karnevāla jautrību. Parādes dienā ir jāpaliek nomodā visas 24 stundas!

Otrajā dienā pie sardiem notiek vīna, mirtes (Sardīnijas nacionālais dzēriens, vairāk nekā 50o stiprs) un karnevāla saldumu degustācija.

Trešajā dienā ir „Sa Sartigla”, tās ir zirgu sacensības, jātnieku turnīrs, ātrumsacensības, veiklības pārbaudes utt. Šādās parādēs piedalās profesionāļi. Sardīnijā netrūkst patronu, kuru īpašumā ir daudz zirgu un algoti jātnieki, kas specializējas noteiktās jāšanas kategorijās.

Ceturtajā dienā ir pirmās dienas karnevāla parādes atkārtojums, kad dalībnieki dalās grupās pēc tērpu līdzības vai piederības. Nāk skolēni, pastnieki utt., protams, neviens netraucē pievienoties kādai citai grupai – jo vairāk ļaužu, jo jautrāk.

Piektā diena ir klusuma diena (šajā gadā tā ir ceturtdiena), kad visi iet uz baznīcu, atstāj kādu velti, lūdz piedošanu, gremdējas pārdomās.

Tā ir karnevāla oficiālā programma, kura visā salā ir daudzmaz līdzīga. Katra province un pilsēta to papildina ar dažādiem pasākumiem. Parasti turpinājumā notiek atsevišķas maskotu etnisko grupu parādes. Vispazīstamākā ir mamojadas. Vīrieši, tērpti aitas vilnā un buļļu maskās, pie muguras piekārtiem zvaniem, pa pusei apiet, pa pusei izlēkā (tā, lai skanētu zvani) visu pilsētu. Ir arī vergi, kas iet, stiepjot uz muguras ratus, kuros sēž cilvēks ar melni nokrāsotu seju. Tas simbolizē Sardīnijas pārticību un afrikāņus, kas, iekarojot salu, paverdzināja vietējos iedzīvotājus.

Pēdējā dienā ir sava veida ķekatas, kad karnevāla tērpos ģērbti bērni iet veikalos, prasa dāvanas un dala loterijas biļetes. Vēlāk pilsētas centrā notiek svinības ar ugunskuriem, saldumiem un loterijām, kuru balvas ir ķekatniekiem dotās dāvanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
9

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
19

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
266

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi