Ceturtdiena, 16. janvāris
Vārda dienas: Lidija, Lida

Divu nedēļu karnevāls

Druva
00:00
16.02.2008
5

Cēsu ģimnāziste, mācās Itālijā

Šoreiz stāstīšu par to, kā itāļi izklaidējas un pavada brīvo laiku. Itālija ir centrs daudzām krāšņām norisēm. Lūk, daži piemēri: mode, māksla, teātris, arhitektūra, arī pirtis ir no šejienes, jo pirmās termas parādījās senajā Romā, Apenīnu pussalā. Nodzīvojusi gandrīz piecus mēnešus Sardīnijā, esmu šo to secinājusi, ko īsti nozīmē dzīvot itāļu stilā.

Dzīve šeit no pirmā acu uzmetiena var likties neitrāla un pat garlaicīga. Sešas dienas no septiņām darbs vai skola. Brīvās stundas – sestdienu vakari un svētdienas. Šajās dienās atver diskotēkas, nakts klubus, kinoteātrus. Visizplatītākā izklaide ir kino. Itāliešu ģimene vidēji kinoteātrī noskatās vienu filmu nedēļā.

Viss pārsteidzoši mainās pirmajās pavasara nedēļās, kad sākas karnevāli. Itālijā ir tikai divas vietas, kur pa īstam māk svinēt šos svētkus- Venēcijā un Sardīnijā. Venēcijas karnevāls ir pazīstams visā pasaulē – baroka stila kleitas un izrotāta pilsēta, daudz mūzikas un spēļu, viss, kas rada iespaidu, ka esi nokļuvis 18., 19. gadsimtā. Sardīnijas karnevāls notiek no 3. līdz 16. februārim. Tas ir liels nacionāls pasākums, kura ietvaros gan sardi, gan itāļi atceras salas grūto vēsturi. Kā sala dalās divās daļās, tā arī karnevāls dalās austrumu un rietumu karnevālā. Austrumos pasākums ir tendēts uz vēsturi un kultūru, savukārt rietumos viss notiek tūristu izklaidēšanai. Pirmā diena sākas ar parādi, visi karnevāla dalībnieki maskās, mūzikas pavadījumā iziet cauri pilsētai un reizē piedalās konkursos, kuros nosaka labāko masku grupu, labāko tērpu un prezentācija, ar kuru jāaizbiedē sliktie gari, lai nekas netraucētu karnevāla jautrību. Parādes dienā ir jāpaliek nomodā visas 24 stundas!

Otrajā dienā pie sardiem notiek vīna, mirtes (Sardīnijas nacionālais dzēriens, vairāk nekā 50o stiprs) un karnevāla saldumu degustācija.

Trešajā dienā ir „Sa Sartigla”, tās ir zirgu sacensības, jātnieku turnīrs, ātrumsacensības, veiklības pārbaudes utt. Šādās parādēs piedalās profesionāļi. Sardīnijā netrūkst patronu, kuru īpašumā ir daudz zirgu un algoti jātnieki, kas specializējas noteiktās jāšanas kategorijās.

Ceturtajā dienā ir pirmās dienas karnevāla parādes atkārtojums, kad dalībnieki dalās grupās pēc tērpu līdzības vai piederības. Nāk skolēni, pastnieki utt., protams, neviens netraucē pievienoties kādai citai grupai – jo vairāk ļaužu, jo jautrāk.

Piektā diena ir klusuma diena (šajā gadā tā ir ceturtdiena), kad visi iet uz baznīcu, atstāj kādu velti, lūdz piedošanu, gremdējas pārdomās.

Tā ir karnevāla oficiālā programma, kura visā salā ir daudzmaz līdzīga. Katra province un pilsēta to papildina ar dažādiem pasākumiem. Parasti turpinājumā notiek atsevišķas maskotu etnisko grupu parādes. Vispazīstamākā ir mamojadas. Vīrieši, tērpti aitas vilnā un buļļu maskās, pie muguras piekārtiem zvaniem, pa pusei apiet, pa pusei izlēkā (tā, lai skanētu zvani) visu pilsētu. Ir arī vergi, kas iet, stiepjot uz muguras ratus, kuros sēž cilvēks ar melni nokrāsotu seju. Tas simbolizē Sardīnijas pārticību un afrikāņus, kas, iekarojot salu, paverdzināja vietējos iedzīvotājus.

Pēdējā dienā ir sava veida ķekatas, kad karnevāla tērpos ģērbti bērni iet veikalos, prasa dāvanas un dala loterijas biļetes. Vēlāk pilsētas centrā notiek svinības ar ugunskuriem, saldumiem un loterijām, kuru balvas ir ķekatniekiem dotās dāvanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
32

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
81

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
135

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
51

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
78

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
91

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
55
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
22
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
18
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
29
4
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
28
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi