Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pašu iecere, pašu darbs un finasējums

Kristīne Lāce
00:00
12.03.2020
13
Brinumzeme 1

Natālija un Arnis Ruduki Cēsīs ir atvēruši svinību vietu “Wonderland”, kur bērniem ir iespēja “ienirt” bumbu baseinā, rotaļāties mājīgās telpās un tajā pašā laikā kopā ar pieaugušajiem baudīt svētkus.

Nolēma rīkoties

Natālija ir ukrainiete, Latvijā dzīvo piecus gadus, bet viņas vīra Arņa dzimtā vieta ir Balvu pusē. Pirms četriem gadiem ģimene no Rīgas pārcēlās uz Cēsīm. Ģimene kļuva kuplāka, piedzima divi bērni, taču Natālija nolēma sākt biznesu un Cēsīs atvēra antīko mēbeļu veikaliņu “Antiqu Vintage Furniture”. Tagad uzņēmējdarbību papildina arī svinību vieta “Wonderland” (latviski- “Brī­num­zeme”). “Viss, ar ko darbojos, nāk no manas sirds,” atzīst jaunā uzņēmēja.

Par to, kā radās iecere atvērt svinību vietu, Natālija stāsta: “Ideja man radās pagājušā gada novembrī, kad prātoju, kur bērnam svinēt dzimšanas dienu. Sa­pratu, ka Cēsīs šādas vietas īsti nav, tad nolēmu rīkoties pati. Protams, vīrs ideju atbalstīja, kopīgi sākām meklēt piemērotas telpas. Vēlējāmies vietu, kur pieaugušie var apsēsties un aprunāties, bet bērni spēlēties un rotaļāties paši vai kopā ar animatoru. Tā radās un attīstījās ideja par “Won­derland”. Telpa ir pieejama arī pieaugušo pasākumiem, jo bumbu baseinu var izmantot ne tikai bērni. Šeit visiem ir interesanti.”
Svinību vietā var uzņemt aptuveni 30 cilvēkus. “Protams, var arī vairāk. Telpa katru reizi iekārtojama atbilstoši konkrētām vajadzībām.

Rezervācija lielākoties pieejama uz trijām stundām, domājam, pilnīgi pietiekami, lai bērni paspētu izspēlēties, apēst gardu kūku un uztaisīt bildes piemiņai,” papildina Natālija.

Ar pašu naudu un pašu spēkiem

Iepriekš svinību vietas telpās ir bijusi stiklu darbnīca. Sākotnēji šķitis, ka remonti un telpu sakārtošana ritēs raitāk. Taču remonts prasījis lielus ieguldījumus, tādēļ pasākumu vietas plānotā atvēršana no Ziemassvētku laika tika pārcelta uz februāra vidu. “Svinību vietu esam izveidojuši, izmantojot tikai pašu finansējumu. Vē­lējāmies ar ģimeni aizbraukt atpūsties atvaļinājumā uz Spāniju, bet ieguldījām visu naudu šeit,” smaidot atzīst Natālija. Viņa ir ļoti pateicīga vīram par atbalstu it visā, īpaši tehniskajos darbos, jo, lai “Wonderland” taptu, remonti veikti pašu spēkiem. Smaidot Natālija teic: “Vīrs saka, ka esmu nedaudz ar putniem galvā. Bet tādām, manuprāt, jābūt sievietēm, lai īstenotu savas idejas!”

“Aizņēmās” Alises Brīnumzemi

Par to, kāpēc svinību vietai ir izvēlēts nosaukums “Wonderland”, Natālija stāsta: “Ļoti ilgi domāju nosaukumu. Vēlējos tādu, kas pie­saistītu gan bērnus, gan vecākus. Ideja aizgūta no piedzīvojumu filmas “Alise Brīnumzemē” (angliski Alice in Wonderland – red.), no tās interjerā un izkārtnē esam “aizņēmušies” zaķi. Arī interjerā esam iekļāvuši Brīnum­zemes valstību: ir piknika vieta bērniem ar zaļu zāli, pie griestiem ir otrādi apgrieztas krūzītes, mēbeles veidotas, lai radītu iespaidu par pasaku. Tualetē esam devuši pieaugušajiem iespēju sevi spogulī redzēt kā alā. Svinību vietā ir pieejami trauki, bērniem rotaļlietas un spēles, kājās ir ieteicams vilkt čībiņas, ir arī bērnu pārtinamais galdiņš un, protams, bumbu baseins ar slidkalniņu.”

Natālija pastāsta, ka pēc atklāšanas interese par pasākuma telpām ir bijusi liela, un atzīst, ka mērķis nav pašiem rīkot un organizēt pasākumus, bet piedāvāt svinību vietu. “Esam atvērti arī sadarbības piedāvājumiem. Priecāsimies, ja šeit notiks semināri, lekcijas un meistarklases, kas piemērotas ģimenēm ar bērniem. Man pašai bijušas situācijas, kad nav, kur atstāt bērnus, un priecāšos, ja šī telpa izveidosies par vietu, kur pieaugušie varēs gūt zināšanas, bet bērni tajā laikā varēs rotaļāties,” atzīst Natālija.

Pirmās atsauksmes pozitīvas

Nākamajā dienā pēc atvēršanas svētkiem februāra vidū notika jau pirmās svinības mazajam Teo. Linda Loče, zēna mamma, teic: “Lieliska pasākuma vieta! Bērni bija ļoti priecīgi un sajūsmināti par bumbu baseinu. Visi nepieciešamie trauki bija pieejami, interjers ļoti labi iekārtots. Priecā­jāmies, ka mūs pieņēma jau pirms izsludinātā rezervācijas termiņa, kas paredzēts no marta. Natālija kā vadītāja ir ļoti atsaucīga.” Papildinot sacīto, Linda priecīgi stāsta: “Un piebildīšu, ka arī pieaugušie izmēģināja bumbu baseinu. Prieks, ka Cēsīs ir šāda vieta. Dodu piecas zvaigznes no piecām!”

Kā nokļuva Cēsīs

Ruduku ģimene Cēsīs nokļuva pēc Arņa iniciatīvas. Drīz pēc kāzām jaunais vīrs sievu atvedis apskatīt pilsētu. Arni Cēsis piesaistījušas jau sen. Natālija, kas lielāko dzīves daļu pavadījusi lielpilsētās, par pirmajiem iespaidiem stāsta: “Sākotnēji šī pilsēta šķita par mazu, biju pieradusi pie lielpilsētas burzmas. Jau no desmit gadu vecuma dzīvoju Ukrainas pilsētā, kurā ir divi miljoni iedzīvotāju. Kad šurp atbraucu, Cēsis šķita kā ciemats.” Bet jau drīz Natālija izvēli pārcelties šurp atzina par ļoti labu: “Tagad, kad mums ir divi bērni, esmu ļoti priecīga, ka dzīvojam šeit, šī pilsēta ir viena no labākajām, kur dzīvot ģimenēm ar bērniem. Šeit ir kā mazā Rīga – ir vecpilsēta, lieliski parki un vietas, kur pastaigāties, vasarā katru nedēļas nogali ir pasākumi. Ir, ko baudīt!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
134

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi