Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Fēlikss, Felicita

Mežs ir zemes banka

Druva
00:00
18.03.2008
10

SIA “Singari” īpašnieks

Savulaik Mārsnēnos privatizēju 14 hektārus meža. Tā iesākās mana saimniekošana. Pamazām piepirku vēl klāt.

Mežs ir jākopj. Tāpat kā burkāni dobē jāretina, ja to nedarīsi, nekas prātīgs neizaugs. Bet ko saimnieks vēlas izaudzēt? Kāda ir viņa attieksme pret mežu? Mežs bez cilvēka var iztikt, cilvēks bez meža ne. Attieksme pret mežu atkarīga no katra paša. Bērni mācās no vecākiem, ja redz, ka var tikai zāģēt

un nauda nāk, nepadomā, kas būs pēc gadiem, tā arī saimnieko. Es savu dzīvi varētu nodzīvot zaļi. Katru mēnesi nozāģēt simts kubikmetrus, pārdot un dzīvot. Nedaru tā, mežs ir mana zemes banka, pa to staigāju kā dakteris, vērtēdams katru koku. Katru gadu meža stūrī četri, pieci koki nokalst, tie jānozāģē, kamēr vēl izmantojami.

Ja nekops, mežs nīkuļos. Produkcija, ko iegūstu, jārealizē. Ja nav cenas, tad žēl cirst.

Kādreiz pirku cirsmas valsts mežos. Lai to darītu, vajag lielu starta kapitālu, spēju veikt lielus apjomus. Atbrauc brigāde, dažās stundās nozāģē hektāru meža, sakrauj kaudzēs, aizved. Drošības naudai vien vairākus tūkstošus vajag. Tagad rīko rakstiskās izsoles, kurš uzrakstījis lielāku summu, tas cirsmu dabū. Esmu sīkzemnieks mežā un izsolēs vairs nepiedalos.

Ir dažādas teorijas, kāpēc cenas mainās. Liela nozīme lielajiem spēlētājiem. Papīrmalkas tirgus pusgada laikā ļoti mainījies. Vasarā par kubikmetru maksāja 50 latus, tagad par 25 latiem ostā negrib ņemt pretī. Bet ja vēl pārpircējs paņem savu daļu, neatmaksājas zāģēt. Bet

izdevumi ar katru mēnesi palielinās. Ietekmē arī citi faktori. Lai no vienas cirsmas varētu izvest kokus, bija jābrauc pāri kāda īpašnieka zemei. Viņš paprasīja latu par kubikmetru. Viņa zeme, ko darīt, jāmaksā. Bija arī tāds gadījums – cirsma atradās pie divu pagastu robežas. Kā es varēju zināt, ka te robeža. Atbrauca policists – neesat saskaņojis braukšanu pa mūsu pagasta teritoriju. Situācija nebija patīkama. Ciršanas biļetē taču nav rakstīts, kur mainās pagastu robežas. Protams, mežizstrādātājus un apsaimniekotājus ietekmē laikapstākļi. Šogad ziemas nebija, ne jau tāpēc vīri negāja mežā.

Patlaban samērā laba cena ir apsei. Papīrmalka maksā ap 25 latiem. Apse ir interesants koks, der apdarei. Agrāk tā nebija nekādā vērtē. Pirms sešiem gadiem pie Igaunijas robežas nopirku cirsmu par diviem latiem kubikmetrā. Tajā bija 95 procenti apse. Cirsma bija tāda, ka pavasarī iekšā netika, pirms tam kāds bija zāģējis, viss sadangāts.Man palaimējās, jo bija ļoti sausa vasara. Ja ne, iekšā netiktu.

Latvijā ne mazums ir vietu, kur netiek klāt. Bebru nopludinātie, nograuztie meži. Tas liels zaudējums, jo koki iet bojā. Tiesa, par to neviens neuztraucas. Nezinu, vai Latvijā mežu izzāģēts par daudz vai par maz. Mūspusē dažviet ir lielas platības izcirstas. Bet ir tīrumi, kur tagad aug mežs. Pēc gadiem 60 būs zāģējami bērzi. To kvalitāte, protams, atkarīga no saimnieka.

Jā, malka kļūst aizvien dārgāka. Un lētāka nebūs. Bet, lai pie tās tiktu, jāgulda ne tikai darbs – jāsazāģē, jāsastrādā, arī degviela vajadzīga. Lētāk par latiem 13 – 15 trīsmetrīgu malku diez vai var nopirkt. Saprotu pilsētniekus, kam nav tehnikas, bet pieder mežs. Kā to apsaimniekot, kā kaut malku sagādāt. Visiem jāmaksā, ieguvums no īpašuma mazs.

Koksnes atkritumu šķeldošana mežā ir dārga, bet tā vismaz ir alternatīva. Vecos laikos žagariņus kurināja. Šoziem vienu aizaugušu jaunaudzi iztīrīju, izvedīšu malā, sašķeldošu, redzēs, kāds būs rezultāts, vai iziešu pa nullēm. Līdz šim to darījis neesmu. Saimniekošanas modeli esam pārņēmuši no Zviedrijas, kur svarīgi atstāt mežā kaut ko sapūšanai, lai uz akmeņiem veidojas augsne. Domāju, ka Latvijā tā nav problēma, meža zeme trūdvielām bagāta un zari jau tāpat paliek. Pēc vējgāzēm teica, ka pastiprināti viss jāizzāģē, lai kukaiņi neizplatās. Bet Gaujas Nacionālajā parkā vēl šodien nogāzti koki stāv. Tur neiejaucas dabas procesā. Kukaiņiem zelta dzīve. Vai 140 gadus vecu priedi

saimnieciski atstāt kukaiņiem un sapūšanai?

Bija runas, ka tiks samazināts koku ciršanas vecums. Ja man vajag ābolu, es taču ņemšu, kad tas ir gatavs. Kamēr koks ražo, aug, to iznīcināt nevajadzētu.

Vai tikai tāpēc zāģēt, ka vajag naudu, un tas nekas, ka pēc dažiem gadiem peļņa būs lielāka?

Vai saimniekojam vienai dienai, vai domājam par rītdienu? Ja vēl likums atļaus nedomāt.

Cenšos dzīvot kā

kaķis. Vienalga, ko daru, jābūt drošībai, ka kritīšu uz kājām. Ja degviela kļūs tik dārga, ka nevarēšu atļauties zāģēt, to nedarīšu. Kredītus neesmu ņēmis, ja neatmaksāsies, varu pārorientēties uz lauksaimniecību. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
9

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Skatītāji plūst uz “Straumi”

00:00
14.01.2025
39

Režisora Ginta Zilbaloža veidotās animācijas filmas “Straume” galvenais varonis kaķis vientuļnieks paceltu asti soļo pa pasaules nozīmīgāko kino festivālu sarkanajiem paklājiem un priecē ar aizvien jauniem panākumiem, balvām un atzinību Francijā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Ķīnā, Polijā. “Straume” saņēmusi arī prestižo Ņujorkas kinokritiķu apvienības balvu kā gada labākā animācijas filma, un nu jau tās producents Matīss […]

Apciemo pagasta vientuļos seniorus

00:00
13.01.2025
47

Jau vairākus gadus Taurenes bērnudārza “Asniņš” bērni un vecāki    sadarbojas ar pagasta senioru klubu “Randiņš”. Jaunākā paaudze gatavo dāvanu pakas pagasta vientuļajiem senioriem, bet kluba biedri tās nogādā adresātiem. “Dāvanu kastē ir gan marinējumi, dažādi salāti no mājas krājumiem, gan pašu darinātas praktiskas lietas, veselīgi saldumi. Arī mēs vēl ko pieliekam klāt. Gandrīz katrā […]

“Rainis un Aspazija”, “Poruks” jau frontē, drīz sūtīs “Cēsis”

00:00
12.01.2025
74

Uzņēmuma “CATA” foajē izklāts paklājs, garāmgājēji noskatās, novērtē. Ne katrs saprot, ka tas ir 6×10 metru aizsargtīkls Ukrainas armijai. To sējušas cēsnieces. Todien, kad “Druva” apmeklēja aizsargtīklu darbnīcu, te strādāja septiņas sievietes. “Cik laika vajag, lai tādu sapītu, atkarīgs no brīvprātīgo skaita. Bija steidzams pasūtījums, tīklu vajadzēja pēc desmit dienām, mēs paguvām septiņās, nākamais tapa […]

Apbalvojumi liecina par paveikto

00:00
11.01.2025
88

Cēsu novadā drošību un sabiedrisko kārtību uzrauga Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknis, tā pārziņā ir arī Madonas un Varakļānu novads. Aizvadītajā decembrī, atzīmējot Valsts policijas gadadienu, iecirkņa darbinieki saņēma apbalvojumus. Virsleitnantam Kal­vim Retko par priekšzī­mīgu dienesta pienākumu izpildi un sasniegtajiem augstajiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta nākamā dienesta pakāpe “Kap­teinis”, Dienvidvidzemes iecirkņa priekšniece pulkvežleitnante Inga […]

Desmit gadi pilni brīnumiem

00:00
10.01.2025
80

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsu Izstāžu namā svinēja jubilejas pasākumu “Mums jau viens desmits”, sakot paldies ikkatram, kurš palīdzējis – uzņēmējiem, sadarbības partneriem no valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskā sektora, ziedotājiem, brīvprātīgajiem un speciālistiem. “Brīnummājas” vadītāja Liena Graudule sacīja: “Jūs katrs esat daļa no brīnuma – daļa no bērna smaida par izdošanos, daļa no vecāku […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
25
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
40
26
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
25
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
18
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi