Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Šajā brīdī mīlestība nozīmē – nebūt kopā

Jānis Gabrāns
23:00
30.03.2020
4
Baznica 1

Ārkārtējā situācija ietekmējusi arī Latvijas kristīgo kopienu, atcelti dievkalpojumi, svētdienas skolas, kristīgās mācības, citi pasākumi draudzēs.

17. marta sanāksmē baznīcu vadītāji un Tieslietu ministrijas pārstāvji panāca kopīgu izpratni, kā saprotams un izpildāms Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējo stāvokli un pulcēšanās ierobežojumiem. Baznīcas netiek slēgtas. Garīdznieki kopā ar nepieciešamajiem palīgiem drīkst noturēt dievkalpojumus, tomēr uz tiem netiek pulcēta draudze.

Lai cilvēki nepaliktu bez Dieva vārda stiprinājuma, vairākas draudzes Latvijā ticīgajiem piedāvā dievkalpojumu translācijas vai ierakstus gan video, gan audio versijā. To izmanto arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Cēsu Sv. Jāņa draudzē. Ceturtdienas vakara dievkalpojumi, kas domāti arī iesvētes mācību grupas dalībniekiem, tiek sagatavoti audio versijā, lai mācības turpinātos, bet svētdienās tiek piedāvāts dievkalpojuma videoieraksts, ko var vērot draudzes feisbuka profilā un mājaslapā.

Draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs norāda, ka šādi virtu­ālie dievkalpojumi ir labs risinājums ārkārtējā stāvokļa laikā: “Cilvēkiem ir vēlme būt klātesošiem dievkalpojumā, dzirdēt Die­va vārdu ja ne tieši, tad vismaz virtuāli.”

Pirmā virtuālā dievkalpojuma skatījumu skaits ir ļoti liels, apmēram pusotrs tūkstotis, bet D. Kreicbergs norāda, ka, visticamāk, ne jau visi noskatījušies visu dievkalpojumu: “Domāju, pilnībā to noskatījās vien neliela daļa, bet šie cilvēki vismaz ir informēti, ka šāda iespēja ir. Virtuālie dievkalpojumi dod iespēju sasniegt krietni plašāku auditoriju, jo zināms, ka mūs skatījušies arī ārpus Latvijas dzīvojošie cēsnieki, bijušie vai esošie draudzes locekļi.”

Mācītājs stāsta, ka svētdienās Cēsu Sv. Jāņa baznīca ir atvērta no 11 līdz 12, vajadzības gadījumā arī ilgāk, lai cilvēki individu­āli var saņemt grēku piedošanu, Svēto vakarēdienu, ko nevar izdarīt attālināti. Tas tiek organizēts, ievērojot nepieciešamās drošības prasības un norādes.

Romas katoļu baznīcas Cēsu Kristus Karaļa draudzes prāvests Ronalds Melkers stāsta, ka viņi stingri ievēro ierobežojumu prasības, visi dievkalpojumi ar draudzes piedalīšanos ir atcelti: “Tas ir pareizs lēmums, nevajag meklēt kādas atkāpes, robus likumos, lai tos apietu un pa kluso nāktu kopā. Jā, ir trešais bauslis “Tev būs Svēto dienu svētīt”, kas aicina uz kopīgu dievkalpojumu svinēšanu, bet ir arī piektais bauslis “Tev nebūs nokaut”, un mēs pilnīgi noteikti gribam ievērot šo bausli. Nekādā gadījumā negribam zaudēt kādu draudzes locekli, kādu priesteri, jo pasaulē diemžēl daudzi priesteri jau kļuvuši par šī vīrusa upuriem. Cik zināms, Itālijā šis skaits ir vismaz 60, priesteri miruši arī Polijā, ASV. Tāpēc gribam viens otru pasargāt un darīt to mīlestībā. Lai cik tas varbūt būtu paradoksāli, šajā brīdī mīlestība nozīmē – nebūt kopā.”

Prāvests arī atzīst, ka cilvēki pieraduši pie dievkalpojumiem, līgšanām konkrētos laikos, bet šis esot brīdis, lai saprastu, kas mūs vieno – reliģija vai ticība: “Ja reliģija saka, ka konkrētā laikā jābūt uz dievkalpojumu, bet ticība saka, mums nav šobrīd jāpulcējas, jo no tā ir atkarīga cilvēku dzīvība, domāju, ka priekšroka jādod ticībai. Kad viss būs aiz muguras, cerams, cilvēki īpaši novērtēs iespēju atkal pulcēties dievnamā, lai svinētu dievkalpojumu.”

Viņš arī norāda, ka draudzes locekļi var zvanīt mācītājam, ja nepieciešams saņemt sakramentu. Dievnams ikdienā ir slēgts, jo nav dežuranta, kas sekotu līdzi notiekošajam baznīcā, bet, ja cilvēki vēlas ienākt, lai lūgtu, lai būtu pārdomās, durvis var tikt atslēgtas. Svētdien, kad mācītāji uz vietas, dievnams uz kādu brīdi būs atvērts. Tajā gādās, lai cilvēki ievērotu noteikto distancēšanos.

“Esam gatavi atvērt durvis lūdzējiem, bet šajā laikā galveno uzsvaru liekam uz to, lai cilvēki izbauda baznīcu mājās, ģimenē. Jo baznīca jau nav tik daudz saistīta ar ēku, cik ar cilvēkiem. Šī ir lieliska iespēja pulcēties mājā uz lūgšanu kaut katru dienu. Ir draudzes, kas nodrošina radio, interneta tiešraides dievkalpojumus pat katru dienu, tā ir laba iespēja saņemt Dieva vārdu arī attālināti,” skaidro R. Melkers.
Cēsu baptistu draudzes mācītājs Oļegs Jermolājevs stāsta, ka jau ilgāku laiku ir draudzes whatsapp grupa, kurā viens otram var veltīt labas domas, uzmundrinājumu, nodot jaunāko informāciju. Arī baznīca divas reizes nedēļā ir atvērta individuālām lūgšanām.

“Paši neorganizējam dievkalpojumu tiešraides, jo sapratām, ka nav pareizi, ja katra mazā draudze to dara. Tas šo vienotību, kas tagad īpaši vajadzīga, neveicina, tāpēc aicinām sekot dievkalpojumiem no Mateja, Āgenskalna draudzes vai kādas citas lielās draudzes. Ja nepieciešama telefona saruna ar mācītāju, esam tam atvērti. Ja kāds ir slimībā, ar viņa piekrišanu eju apmeklēt mājās. Cilvēki saprot situāciju, ievēro prasības. Mūsu draudze kā brīvprātīgie pieteikušies Cēsu So­ciālajam dienestam, ja kādam cēsniekam jāpiegādā pārtika, cits nepieciešamais. Šobrīd dienests tiek galā, bet esam gatavi jebkurā brīdī iesaistīties,” uzsver O. Jermolājevs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
134

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi