![Majrazotaji Fotomarta 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2020/04/majrazotaji_fotomarta-1-scaled.jpg)
Pēdējos gados mājražotāju kustība pārtikas tirgū veiksmīgi konkurējusi ar lielajiem ražotājiem. Daudzi aktīvākie lauku iedzīvotāji atzinuši, ka tā ir iespēja nevis sūkstīties par dzīvi, bet aktīvi rosīties. Savukārt mājas apstākļos ražotu produktu patērētājiem tas dod iespēju savā ikdienas uzturā lietot vietējās izcelsmes kvalitatīvus produktus.
Arī Ekonomikas ministrija vairākkārt paudusi, ka mikro un maziem uzņēmumiem, pie kā pieskaitāmi arī mājražotāji, ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikā. Šajos uzņēmumos nodarbinātie nodrošina labklājību sev, savām ģimenēm, kā arī rada nodokļu ieņēmumus un nodrošina preces un pakalpojumus lielākiem uzņēmumiem, kas tālāk jau rada augstākas vērtības produktus un dod lielāku devumu kopējai ekonomikas izaugsmei.
Taču tagad, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija, vairums mājražotāju spiesti atturēties no tiešās pārdošanas dažādos tirdziņos un savu rosīšanos uz laiku ir apturējuši vai plāno, kā darboties citādi.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Cēsu nodaļas biroja vadītāja p.i. Dace Kalniņa klāsta, ka šobrīd mājražotājiem neklājas viegli, jo lielie tirgi ir slēgti, vien šur tur notiek kāds mazāks tirdziņš, taču vairāk rosības manāms neformālā preču piegādē – no ražotāja durvīm līdz patērētāja slieksnim.
“Mājražotāju noskaņojums ir ļoti atšķirīgs, bet jāteic, ka šie ierobežojumi nebūs mūžīgi. Viss ir pārejošs. Esam apzinājuši vairākus mājražotājus, vismaz savstarpējā saziņā visi ir apliecinājuši, ka padoties negrasās. Lai gan cilvēkam no malas varētu šķist, ka nenotiek vispār nekas, tā vis nav. Piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) “Zaļais grozs” ir apliecinājusi, ka patlaban pieprasījums pēc dārzeņiem un produktiem ir milzīgs. “Zaļais grozs” arī domā, kā atbilstoši nosacījumiem iepakot produkciju, vienlaikus samazinot inficēšanās riskus, bet darbs neapstājas. Produktus kooperatīvs piegādā klientiem mājās,” stāsta D. Kalniņa.
Viņa arī piebilst, ka viss slēpjas paša mājražotāja attieksmē, kā viņš uz šo situāciju raugās: “Ir vērts sev uzdot jautājumu, vai es risinu savus sarežģījumus pats, vai pārmetu citiem, ka viņi manus jautājumus nerisina. Protams, pauze ir grūta, bet neesam dzirdējuši, ka kāds gatavotos izbeigt savu darbību. Pārtikas ražotāji vienmēr būs vajadzīgi, turklāt, atbalstot vietējo ražotāju, mēs ātrāk atveseļosim tirgu.”
Kitija Dzērve no Straupes pagasta “Aijas kūkas” stāsta, ka Straupes labumu tirdziņš, kas ilgāku laiku bijis konditorijas produktu stabila noieta vieta, tagad nestrādā. Taču “Aijas kūkas” piektdienās un sestdienās veic aktīvākas individuālās piegādes uz Cēsīm un Rīgu. “Protams, patlaban cilvēki kūkas ēd mazāk, bet, piemēram, Straupes pienotavas veikaliņā, kurā var iegādāties arī mūsu produkciju, cilvēki iepērkas aktīvāk nekā līdz šim. Šajos pandēmijas apstākļos cilvēki izvairās no lielajiem tirdzniecības centriem, priekšroku dodot mazajiem veikaliņiem, mums tas nāk tikai par labu. Protams, gribam atpakaļ mūsu tirdziņu, bet grūti prognozēt, kas sagaida nākotnē. Skaidrs, ka tā, kā bija, vairs nebūs. Šobrīd pieņemam ikvienu pasūtījumu. Tāpat šī situācija likusi paskatīties uz savu darbu citām acīm. Ja agrāk šķita, ka pasūtījumi vienkārši ir, un par to galvu nelauzīju, tad tagad aizdomājos, cik nozīmīgs ir katrs klients. Iepriekš nācās kādam atteikt, jo nevarēju visu pagūt, tagad par katru pasūtījumu izjūtu pateicību,” saka K. Dzērve. Viņa arī piebilst, ka tieši pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas pie viņiem bijuši PVD inspektori. “Tā bija ikgadējā plānotā pārbaude ar mērķi izvērtēt, vai strādājam atbilstoši prasībām. Mūsu darbā, neskatoties uz ārējiem apstākļiem, visu laiku jāstrādā, stingri ievērojot higiēnas prasības, tāpēc tagad nekas daudz nemainās – rokas mazgājam kā līdz šim. Visas darba virsmas tiek dezinficētas, tikai tagad ar dezinfekcijas līdzekļiem apstrādājam arī durvju rokturus. To agrāk nedarījām,” stāsta K. Dzērve. Viņa uz situāciju raugās optimistiski, sakot, ka līdzīgi kā 2008. gada finanšu krīze mudināja cilvēkus pārorientēties uz mājražošanu vai amatniecību, arī šis periods ieviesīs interesantus jauninājumus.
Priekuļu mājražotāja Ilga Cābule klientiem piedāvā garšvielas, augļus, zaļumus un ogas. Viņa teic, ka patlaban uz priekšu neko neplāno, bet esošā darbošanās ir pilnībā apstājusies. “Ar interneta starpniecību neko nepārdodam un nepārdosim. Mums ir cieša sadarbība ar Rīgas restorāniem, lai arī cik grūti šobrīd nebūtu, ticu, ka drīzumā tie atsāks darbību. Tādēļ nevaram šiem pasūtījumiem atmest ar roku un slēgt jaunus sadarbības līgumus. Kad epidēmija pāries, restorāniem mūsu produkciju vajadzēs. Bija iecere, ka marta beigās uz restorāniem vedīsim pirmos zaļumus, tagad viss jau sadīdzis, bet neko jau neiztirgosim. Būs zaudējumi. Cik? To neesam aplēsuši, negribu bojāt sev garastāvokli. Mēs šo laiku pavadām mierā un klusumā. Citu ienākumu avotu mums nav, bet tāpēc jau negrasāmies ieslīgt grūtsirdībā. Kādi tik laiki nav piedzīvoti un pārdzīvoti, viss ir pārejošs, un cilvēkiem ēst taču vajadzēs,” saka I. Cābule.
Savukārt Brigita Buldure no Raunas puses jau vairākus gadus pircējiem piedāvā svaigpienu. “Mums ir savs pastāvīgais klientu loks. Cilvēki zvana, kā zvanījuši, nekas būtiski nemainās. Strādājam, kā ierasts, braucam pie klientiem,” saka B. Buldure.
LLKC ziņo, ka pašreiz pastiprināti strādā, pilnveidojot interneta lapu “Novada garša”, un aicina tos mājražotājus, kuri šajā vietnē nav pieteikušies, vērsties pie savu novadu LLKC konsultantiem ar lūgumu ievietot par sevi informāciju tiešsaistē.
“Šajā vietnē būs ziņas par vietējiem ražotājiem, kuri tiešajā tirdzniecībā piedāvā savu produkciju -dārzeņus, medu, pašceptu maizi, kūpinātu gaļu -, tātad kaut ko ražo mājas apstākļos un piedāvā tirgošanā. Ceram, ka šāda vienkopus pieejama un viegli uztverama informācija palīdzēs pircējam atrast savu īsto mājražotāju, bet mājražotājam paplašināt klientu loku. Un, ņemot vērā, ka dārzeņu un augļu krājumus veido rudenī, aicinām pilsētniekus jau tagad sazināties ar saimniecībām, piesakot, kādus dārzeņus vai augļus un cik lielā apjomā rudenī no konkrētās saimniecības labprāt iegādātos. Šajā situācijā ieguvējas būs abas puses,” saka D. Kalniņa.
Komentāri