![Speles 1 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2020/04/speles-1-1.jpg)
Laiks, kad vairāk laika jāpavada ģimenē, savās mājās, veicinājis galda spēļu popularitāti.
“Šis ir laiks, kad daļa cilvēku atklāj galda spēļu burvību, dažs varbūt atgriežas pie tām pēc kāda pārtraukuma,” atzīst Arvils Ozoliņš, uzņēmuma “Brain Games” veikalu vadītājs. Sarunas laikā atklājas, ka viņš audzis un mācījies Cēsīs, tagad strādā Rīgā.
“Brain Games” ir 100% Latvijas uzņēmums, kura dibinātāji galda spēles redz kā iemeslu sanākt kopā un pavadīt laiku jēgpilni. Uzņēmuma vīzija ir galda spēļu kļūšana par vienu no populārākajiem hobijiem, un šis laiks to lieliski parāda.
Īpaši jūtams pieaugums esot interneta tirdzniecībā, norāda A. Ozoliņš: “Galda spēles ir labs iemesls atrauties no tehnoloģiju vilinājuma. Jo visiem, kuri piedalās spēlē, jānoliek malā datori, telefoni. Pieprasītākās ir vienkāršas ģimenes spēles, lai var darboties kopā ar bērniem. Tie, kuri jau iecienījuši galda spēles, izvēlas stratēģiskās spēles, kurās jāpavada ilgāks laiks, taču šī brīža pieprasītākās ir puzles, īpaši ar lielu skaitu gabaliņu, 5000 un vairāk.”
No stratēģisko spēļu klāsta bieži izvēlas “Pandemic”, kas radīta jau senāk, bet tik ļoti sasaucas ar “Covid-19” laiku. Spēlē pasauli pārņēmusi pandēmija un dalībnieku uzdevums ir to apturēt.
“Pandemic” gan patlaban nav nopērkama. A.Ozoliņš stāsta: “Nebijām laikam gatavi tādam pieprasījumam, prece beigusies neīstajā brīdī. Šobrīd gaidām jauno pievedumu, jo pieprasījums pēc tās tiešām milzīgs ne tikai pie mums, bet arī Lietuvā, Igaunijā.”
“Brain games” arī paši rada un izdod galda spēles, arī tām liels noiets, piemēram, daudz pircēju ir “Ice cool”, kas 2017.gadā ieguva galda spēļu “Oskaru”. Šī brīža “karstākā” Latvijā radītā spēle esot “Team3”, kur uzdevuma veikšanai jāsadarbojas trim cilvēkiem, tāpēc kā radīta ģimenei.
Par pieprasījuma pieaugumu pēc šāda veida produktiem stāsta arī tirdzniecības vietās. Spēles pērk ne tikai specializētajos veikalos, internetā, grāmatnīcās, bet arī pārtikas lielveikalos. “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate – Ugule “Druvu” informēja, ka kopš 13. marta, kad tika ieviesta ārkārtējā situācija, galda spēļu pieprasījums audzis par 50 procentiem.
Cēsu grāmatnīcas “Globuss” pārdevēja Dana pastāstīja, ka arī pie viņiem ļoti jūtami palielinājies noiets puzlēm, īpaši lielajām, bet aktīvi tiekot pirktas arī dažādas citas galda spēles. Populāra esot “Dixit”, kā arī Ineses Prisjolkovas spēle “100 jautājumi attiecībām”, ko var spēlēt divatā, arī komunikācijas spēle ģimenei un draugiem “100 jautājumi, kas meklē atbildes”. Vecāki mazākiem bērniem pērkot krāsojamās grāmatas.
“Redzam, ka šajā laikā cilvēki vairāk pērk arī lasāmās grāmatas. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka bibliotēkas slēgtas, bet lasītprieks nav zudis.
Ne visi vēlas pārslēgties lasīšanai internetā, tāpēc atzīst, ka vismaz vienu grāmatu mēnesī vajag nopirkt,” saka Dana.
Arī apgāda “Zvaigzne ABC” Cēsu grāmatnīcas vadītāja Saiva Kalniņa stāsta, ka vairāk pērk spēles, puzles un izzinošās grāmatiņas bērniem, kurās ir arī uzdevumi. Cieņā esot arī dāmu romāni, un veikalā novērots, ka Lieldienu brīvdienās jau iegādātās grāmatas izlasītas, jo šajā nedēļā palielienājies pircēju pieplūdums.
“Redzam, kā vecāki meklē ko piemērotu bērniem, lai tos kaut kā ieinteresētu, nodarbinātu. Ārā iet nevar, nav labi, ja visu laiku ir pie datora, telefona, tāpēc pērk izzinošās grāmatas ar dažādiem uzdevumiem, lai bērni arī kaut ko iemācītos. Kopīgai darbībai pērk spēles, puzles. Ja nopērk lielo puzli ar vairākiem tūkstošiem gabaliņu, tur visiem darbs ilgākam laikam,” saka S. Kalniņa.
Viena no ģimenēm, kam galda spēles nav nekas jauns, ir Riekstu ģimene Smiltenē, kuri ir arī aktīvi “Druvas” lasītāji. Mamma Inese Rieksta stāsta, ka ar galda spēlēm ģimene jau sen ir uz tu un šajos gados to iekrājies krietni daudz: “Esam spēlējuši vienmēr, bet šajā laikā to darām vēl vairāk. Bērniem kaut kāds režīms jānotur, turklāt skolēniem tāpat daudz laika iznāk pavadīt pie ekrāna, tad nu kopīgas galda spēles ir iespēja no tā atrauties.”
I.Rieksta, pēc profesijas psiholoģe, īpaši uzsver kopīgu galda spēļu nozīmi: “Tā ģimenei ir laba recepte pilnvērtīgai kopā būšanai, kad nevis katrs dara ko savu, bet kopīgi pie viena galda, vienas spēles. Galda spēles ir ģimeni vienojošs notikums, kurā trenējas saskarsme, domāšana, uzmanība, koncentrēšanās. Pieredze, strādājot ar ģimenēm, rāda, ka šādām kopīgām nodarbēm tiek atvēlēts maz laika, bet bērniem un attiecībām tas ir ļoti svarīgi. Gados mazākiem bērniem spēles māca pieņemt zaudējumus. Dažkārt dzirdēts, ka ģimenēs galda spēles nespēlē tāpēc, ka bērns zaudējot uzreiz sāk raudāt. Bet tieši spēles ir iespēja mācīties, ka ir gan uzvaras, gan zaudējumi.”
Komentāri