Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

30 gadīgā neatkarības atjaunotne

Jānis Gabrāns
23:00
03.05.2020
5
E Maijs 1

1990.gada 4.maijs, diena, kad pēc ilgiem okupācijas gadiem beidzot demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Aug­stākā Padome, paužot tautas gribu, pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, vēsturē ierakstīta spilgti.
Ar deklarāciju tika noteikts, ka tiek atjaunota Latvijas Republika, daļēji spēkā stājas 1922. gada Satversme un sākas pārejas periods līdz pilnīgai valsts neatkarības atjaunošanai. Dekla­rā­cijas pieņemšanai bija nepieciešamas divas trešdaļas jeb 132 no 198 balsīm, par nobalsoja 138 deputāti, viens atturējās, bet 57 balsojumā nepiedalījās.

Atgādināsim, ka Augstākajā Padomē no Cēsu rajona bija ievēlēti četri deputāti: Edvīns Kide (114.vēlēšanu apgabals), Jānis Endele (115.), Druvis Skulte (116.), Jānis Kinna(116.).

Parasti, atzīmējot 4.maiju, deputātus, kas balsoja par Neat­karības deklarāciju, aicina uz svinīgu kopā nākšanu, šoreiz tā nenotiks. Stāstot, kā šogad, šajos apstākļos atzīmēs šo dienu, D. Skulte saka, ka ar dažiem domubiedriem, ar ko tolaik turējās kopā, ievērojot noteikumus, nolikšot ziedus pie Brīvības pieminekļa, aizbraukšot uz kapiem nolikt ziedus Imantam Daudišam, kas arī bija domubiedru pulkā. Nekādas svinības plašākā kompānijā nav plānotas.

J. Endele aicina turpināt aizsākto Baltā galdauta tradīciju: “Uzklāsim balto galdautu 4.maijā kopā ar saviem tuvākajiem! Un ar ticību, jo bez tās nekas nenotiek!”

Atceroties notikumus pirms 30 gadiem, Jānis Endele, kurš toreiz bija balsu skaitīšanas komisijā, saka, ka situācija bijusi itin saspringta, lai arī bijusi pārliecība, ka deklarācijas pieņemšanai balsu vajadzētu pietikt: “Iepriek­šējā vakarā, 3.maijā, sanāca ievēlētie Tautas frontes deputāti, šādas tikšanās notika katru nedēļu. Ieradās arī Mavriks Vulfsons, kuru kā PSRS Augstākās Padomes deputātu uz Maskavu bija izsaucis Gorbačovs. Sarunas laikā Gor­bačovs norādījis, ka gadījumā, ja Neatkarības deklarācija tiks pieņemta, PSRS ar visām iespējām vērsīsies pret to. Situācija kļuva tāda kā dramatiska, daži deputāti vēlējās deklarāciju mīkstināt. Tomēr šaubu nebija, ka balsu pietiks, tomēr, balsis skaitot, pie sevis automātiski skaitījām līdzi, vērojot, kā deputāti balsojuši. Kad tikām līdz 134, pārņēma prieka un atvieglojuma sajūta. Piefiksējām, ka mācītājs Zotovs, kurš bija starp svārstīgajiem, balsojumā atturējās, bet viens svārstīgais deputāts no Latgales tomēr balsojumā nepiedalījās. Pēc gadiem kādā intervijā viņš atzina, ka viņam bijis fiziski bail balsot par, lai gan ar sirdi un dvēseli atbalstījis deklarāciju. Tad devāmies atpakaļ uz sēžu zāli, un komisijas priekš­­sēdētājs Indulis Ozols publiski paziņoja rezultātus, nolasot atsevišķi katra deputāta balsojumu.”

Uz jautājumu, vai kāds no vēlēšanu komisijas zālei kaut kā pavēstījis, ka balsu pietiek, J. Endele saka: “To īsti neatceros, bet, manuprāt, jau pēc mūsu sejām varēja saprast, ka Deklarācija ir pieņemta! Lai arī pagājuši 30 gadi, tās sajūtas grūti vārdos aprakstīt. Tas bija fenomenāls brīnums, kā bez jebkādiem ieročiem izdevās nonākt pie varas. Esmu gandarīts, ka liktenis man bija lēmis atrasties īstajā laikā un īstajā vietā. Es vienkārši darīju to, kas man bija jādara.”

Druvis Skulte atzīst, ka viņam nav bijis šaubu, ka deklarāciju pieņems, tāds bijis noskaņojums. “Uz 4.maija sēdi neviens mūsu deputāts nesaslima, kā dažkārt redzam tagad, kad, nevēloties balsot tā vai citādi, deputāts izvēlas uz konkrēto sēdi saslimt. Toreiz visi bija klāt, jo visi apzinājās, ka šis ir īpašs balsojums. Bija personālais balsojums, nevarēja pēc tam taisnoties, ka nav sapratis vai nejauši nospiedis nepareizo pogu. Katrs skaidri un gaiši pauda savu pārliecību. Man joprojām mājā stāv mana biļetena kopija.”

Kas notiktu, ja balsu tomēr nebūtu pieticis? J.Endele saka: “Par to dažkārt esmu aizdomājies, un atbildes nav… Kas mēs šodien būtu, ja balsu būtu pietrūcis? Jā, situācija nebija vienkārša. Lai arī Augstākās Padomes vēlēšanas bija demokrātiskas, tajās piedalījās gan tie, kuri te bija iebraukuši labākas dzīves meklējumos padomju laikos, gan Latvijā esošo karaspēka daļu pārstāvji, kuriem pateica, par ko jābalso. Deputātu vidū netrūka vīru ar uzplečiem, kuri latviski neko nesaprata. Taču laikam bijām sagaidījuši savu brīvības mirkli. Iespējams, jāpaiet ilgam un grūtam laikam, lai alkas pēc brīvības kļūtu organiskas un šādi realizētos. Protams, šajos trīsdesmit gados arī gājis visādi, bet galvenais ieguvums, ka esam savā neatkarīgā valstī, esam aizsargāti, pateicoties NATO un Eiropas Savienībai. Mums tas jānovērtē un jāsargā!”
Druvis Skulte: “Ja balsu nebūtu pieticis, bija jau izstrādāts plāns B, taču līdz tam nevajadzēja nonākt. Ja kaut ko dari ar sirdi un dvēseli, ja iesaisties procesos kā tolaik Tautas frontē, rezultātam ir jābūt.”

Arhīvos saglabājušās fotogrāfijas un kinokadri, kuros redzams, kā deputāti pēc sēdes iznāk no ēkas, kur tos sagaida gavilējošs pūlis, visi dodas uz Daugavmalu, kur bija pulcējušies ļaužu tūkstoši, plīvoja neskaitāmi sarkanbaltsarkanie karogi. Izskanēja deputātu uzrunas, Vidzemes deputātu vārdā runāja Druvis Skulte.

“Pat zinot rezultātu, brīdis, kad tika paziņots, ka deklarācija pieņemta, bija ļoti īpašs. Un, protams, tā emocionālā sagaidīšana, iznākot no ēkas, un milzīgais ļaužu pūlis krastmalā, kurš man bija jāuzrunā Vidzemes deputātu vārdā. Žēl, ka nekur neesmu manījis kino, video kadrus no manas uzrunas, nav arī foto liecību. Varbūt kādam ir zināms par tādām, būtu ļoti priecīgs to redzēt.

Atceros, runā uzsvēru, ka tagad mums jāuzrunā arī tie, kuri nesaprot, kas šodien ir noticis. Tie, kuri negrib saprast, protams, nesapratīs, bet netrūkst to svārstīgo, un svarīgi uzrunāt viņus, lai mūsu uzvara būtu arī viņu uzvara.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi