Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

30 gadīgā neatkarības atjaunotne

Jānis Gabrāns
23:00
03.05.2020
14
E Maijs 1

1990.gada 4.maijs, diena, kad pēc ilgiem okupācijas gadiem beidzot demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Aug­stākā Padome, paužot tautas gribu, pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, vēsturē ierakstīta spilgti.
Ar deklarāciju tika noteikts, ka tiek atjaunota Latvijas Republika, daļēji spēkā stājas 1922. gada Satversme un sākas pārejas periods līdz pilnīgai valsts neatkarības atjaunošanai. Dekla­rā­cijas pieņemšanai bija nepieciešamas divas trešdaļas jeb 132 no 198 balsīm, par nobalsoja 138 deputāti, viens atturējās, bet 57 balsojumā nepiedalījās.

Atgādināsim, ka Augstākajā Padomē no Cēsu rajona bija ievēlēti četri deputāti: Edvīns Kide (114.vēlēšanu apgabals), Jānis Endele (115.), Druvis Skulte (116.), Jānis Kinna(116.).

Parasti, atzīmējot 4.maiju, deputātus, kas balsoja par Neat­karības deklarāciju, aicina uz svinīgu kopā nākšanu, šoreiz tā nenotiks. Stāstot, kā šogad, šajos apstākļos atzīmēs šo dienu, D. Skulte saka, ka ar dažiem domubiedriem, ar ko tolaik turējās kopā, ievērojot noteikumus, nolikšot ziedus pie Brīvības pieminekļa, aizbraukšot uz kapiem nolikt ziedus Imantam Daudišam, kas arī bija domubiedru pulkā. Nekādas svinības plašākā kompānijā nav plānotas.

J. Endele aicina turpināt aizsākto Baltā galdauta tradīciju: “Uzklāsim balto galdautu 4.maijā kopā ar saviem tuvākajiem! Un ar ticību, jo bez tās nekas nenotiek!”

Atceroties notikumus pirms 30 gadiem, Jānis Endele, kurš toreiz bija balsu skaitīšanas komisijā, saka, ka situācija bijusi itin saspringta, lai arī bijusi pārliecība, ka deklarācijas pieņemšanai balsu vajadzētu pietikt: “Iepriek­šējā vakarā, 3.maijā, sanāca ievēlētie Tautas frontes deputāti, šādas tikšanās notika katru nedēļu. Ieradās arī Mavriks Vulfsons, kuru kā PSRS Augstākās Padomes deputātu uz Maskavu bija izsaucis Gorbačovs. Sarunas laikā Gor­bačovs norādījis, ka gadījumā, ja Neatkarības deklarācija tiks pieņemta, PSRS ar visām iespējām vērsīsies pret to. Situācija kļuva tāda kā dramatiska, daži deputāti vēlējās deklarāciju mīkstināt. Tomēr šaubu nebija, ka balsu pietiks, tomēr, balsis skaitot, pie sevis automātiski skaitījām līdzi, vērojot, kā deputāti balsojuši. Kad tikām līdz 134, pārņēma prieka un atvieglojuma sajūta. Piefiksējām, ka mācītājs Zotovs, kurš bija starp svārstīgajiem, balsojumā atturējās, bet viens svārstīgais deputāts no Latgales tomēr balsojumā nepiedalījās. Pēc gadiem kādā intervijā viņš atzina, ka viņam bijis fiziski bail balsot par, lai gan ar sirdi un dvēseli atbalstījis deklarāciju. Tad devāmies atpakaļ uz sēžu zāli, un komisijas priekš­­sēdētājs Indulis Ozols publiski paziņoja rezultātus, nolasot atsevišķi katra deputāta balsojumu.”

Uz jautājumu, vai kāds no vēlēšanu komisijas zālei kaut kā pavēstījis, ka balsu pietiek, J. Endele saka: “To īsti neatceros, bet, manuprāt, jau pēc mūsu sejām varēja saprast, ka Deklarācija ir pieņemta! Lai arī pagājuši 30 gadi, tās sajūtas grūti vārdos aprakstīt. Tas bija fenomenāls brīnums, kā bez jebkādiem ieročiem izdevās nonākt pie varas. Esmu gandarīts, ka liktenis man bija lēmis atrasties īstajā laikā un īstajā vietā. Es vienkārši darīju to, kas man bija jādara.”

Druvis Skulte atzīst, ka viņam nav bijis šaubu, ka deklarāciju pieņems, tāds bijis noskaņojums. “Uz 4.maija sēdi neviens mūsu deputāts nesaslima, kā dažkārt redzam tagad, kad, nevēloties balsot tā vai citādi, deputāts izvēlas uz konkrēto sēdi saslimt. Toreiz visi bija klāt, jo visi apzinājās, ka šis ir īpašs balsojums. Bija personālais balsojums, nevarēja pēc tam taisnoties, ka nav sapratis vai nejauši nospiedis nepareizo pogu. Katrs skaidri un gaiši pauda savu pārliecību. Man joprojām mājā stāv mana biļetena kopija.”

Kas notiktu, ja balsu tomēr nebūtu pieticis? J.Endele saka: “Par to dažkārt esmu aizdomājies, un atbildes nav… Kas mēs šodien būtu, ja balsu būtu pietrūcis? Jā, situācija nebija vienkārša. Lai arī Augstākās Padomes vēlēšanas bija demokrātiskas, tajās piedalījās gan tie, kuri te bija iebraukuši labākas dzīves meklējumos padomju laikos, gan Latvijā esošo karaspēka daļu pārstāvji, kuriem pateica, par ko jābalso. Deputātu vidū netrūka vīru ar uzplečiem, kuri latviski neko nesaprata. Taču laikam bijām sagaidījuši savu brīvības mirkli. Iespējams, jāpaiet ilgam un grūtam laikam, lai alkas pēc brīvības kļūtu organiskas un šādi realizētos. Protams, šajos trīsdesmit gados arī gājis visādi, bet galvenais ieguvums, ka esam savā neatkarīgā valstī, esam aizsargāti, pateicoties NATO un Eiropas Savienībai. Mums tas jānovērtē un jāsargā!”
Druvis Skulte: “Ja balsu nebūtu pieticis, bija jau izstrādāts plāns B, taču līdz tam nevajadzēja nonākt. Ja kaut ko dari ar sirdi un dvēseli, ja iesaisties procesos kā tolaik Tautas frontē, rezultātam ir jābūt.”

Arhīvos saglabājušās fotogrāfijas un kinokadri, kuros redzams, kā deputāti pēc sēdes iznāk no ēkas, kur tos sagaida gavilējošs pūlis, visi dodas uz Daugavmalu, kur bija pulcējušies ļaužu tūkstoši, plīvoja neskaitāmi sarkanbaltsarkanie karogi. Izskanēja deputātu uzrunas, Vidzemes deputātu vārdā runāja Druvis Skulte.

“Pat zinot rezultātu, brīdis, kad tika paziņots, ka deklarācija pieņemta, bija ļoti īpašs. Un, protams, tā emocionālā sagaidīšana, iznākot no ēkas, un milzīgais ļaužu pūlis krastmalā, kurš man bija jāuzrunā Vidzemes deputātu vārdā. Žēl, ka nekur neesmu manījis kino, video kadrus no manas uzrunas, nav arī foto liecību. Varbūt kādam ir zināms par tādām, būtu ļoti priecīgs to redzēt.

Atceros, runā uzsvēru, ka tagad mums jāuzrunā arī tie, kuri nesaprot, kas šodien ir noticis. Tie, kuri negrib saprast, protams, nesapratīs, bet netrūkst to svārstīgo, un svarīgi uzrunāt viņus, lai mūsu uzvara būtu arī viņu uzvara.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
436
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi