Pavasarī bērni arvien vairāk laika pavada ārā. Tā kā ne skolas, ne interešu centru nodarbības klātienē nenotiek, bērni
izklaides izdomā paši. Diemžēl laiku pa laikam šīs aktivitātes mēdz būt bīstamas gan pašiem, gan arī apkārtējai videi.
Aizdedzina dēļus ēkā
Priekuļu novada Liepas pagasta iedzīvotāji nedēļas sākumā ievēroja, ka no bēdīgi slavenās neapdzīvotās ēkas Rūpniecības ielā, tautā sauktas par “jauno kultūras namu”, vēlušies dūmi, ieradušies arī ugunsdzēsēji. Bērni, neraugoties uz pašvaldības policijas pūliņiem atturēt, laiku pa laikam izmanto to, ka privātīpašumam apkārt nav sētas, ložņā pa būvi. Šoreiz viņi nebija aprobežojušies ar kāpelēšanu, bet arī aizdedzinājuši ēkā esošos dēļus. Priekuļu novalda pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks apstiprina, ka videokamerās ir atpazīstami bērni, kas to darījuši. Viņi ir nepilngadīgi, tādēļ pie atbildības sauks viņu vecākus.
Liepēnieši jau sen secinājuši, ka neizmantoto ēku kā rotaļu vietu iecienījuši bērni un pusaudži, un allažiņ uztraucas, ka patvaļība var beigties ar nelaimi, jau zināms, ka kāpelēšana beigusies ar traumām. Ēka ir kā bumba ar laika degli, jo žoga ap to nav, zīmes par privātīpašumu netiek ievērotas, dēļi, ar ko aizsistas ieejas, ar laiku izlauzti. Iedzīvotāji būtu priecīgi, ja ieejas vismaz tiktu aizmūrētas, bet vislabāk, ja celtni nojauktu. “Druva” jau rakstīja, ka ar būves īpašnieku, kas nedzīvo Liepā, regulāri notiek saziņa, uzklausot vietējās varas atgādinājumus, logi un durvis būvei aiznagloti, tomēr rezultāts nav ilgstošs, bet īpašuma būtiskāka sakārtošana nav novērota.
Iedzīvotāji vērtē, ka svarīgi arī šajā laikā nodarbināt bērnus, pusaudžus, lai nenesas prāts uz blēņām. Piemēram, lai piedalās pavasara talkās, sakārto apkārtni.
Guntars Mucenieks teic, ka kopumā Priekuļu novadā šis daudzo ierobežojumu laiks tiek aizvadīts mierīgi, reti fiksēti pārkāpumi: “Vienā naktī gan nepilngadīgi jaunieši izdomāja spridzināt celtniecības putu flakoniņu. Tādos brīžos jaunieši nedomā par sekām. Tikai, kad sakām, ka vecākiem par viņu muļķībām būs jāmaksā, ir puņķi un asaras.”
Traumatisms palielinās trīs reizes
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktors Haralds Plaudis ir secinājis, ka traumas guvušo pacientu plūsmas pieaugums ir vērojams no brīža, kad tika ieviesti Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumi: “Šī jaunā infekcija ir izaicinājums ne tikai ārstiem, bet arī plašākai sabiedrībai un katram cilvēkam atsevišķi.” Diemžēl visi palīdzības dienesti secina, ka bērnu (un arī pieaugušo) traumatisms palielinās arī līdz ar silto laiku. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks uzsver, ka šajā laikā traumatisms palielinās pat trīs reizes. Arī mūspusē nav tālu jāmeklē, jau rakstījām, ka pusaudze guvusi nopietnus termiskus apdegumus, kad pēc ugunskura kurināšanas uguns pārmetusies uz zāli, cits bērns guvis traumas uz batuta. Jāatzīst, ka diemžēl traumas gūst arī veselīgās nodarbēs, tai skaitā braucot ar velosipēdu un skrituļslidām.
Jaunākā vecuma bērni tagad daudz vairāk uzturas mājās, meklē sev nodarbes, arī pēta un kaut ko izmēģina. Jānis Upenieks kā vienu no raksturīgākajām traumām min bērnu saindēšanos ar sadzīves ķīmiju. Viņš aicina vecākus sadzīves ķīmijas līdzekļus nepārliet no oriģinālajiem iepakojumiem uz “Coca-Cola” pudelēm un nenovietot tās maziem bērniem pieejamās vietās, tāpat atgādina par karstiem dzērieniem: “Visiem traukiem ar karstiem dzērieniem un ēdieniem uz galda ir jābūt novietotiem tik tālu, lai bērns tos nevarētu aizsniegt. Ja dzerat kafiju vai tēju, lūdzu, neņemiet rokās arī bērnu, jo viena nejauša bērna kustība var izraisīt lielu nelaimi. Izlīstot karstam dzērienam, bērns gūst smagus ķermeņa apdegumus. Mazam bērnam viena karsta dzēriena krūzīte ir tas pats, kas verdoša ūdens spainis pieaugušam cilvēkam.” Viņš atgādina, ka uzmanīgiem jābūt arī, sākoties grilēšanas sezonai: “Es vienmēr vecākiem mēģinu skaidrot, ka karsts priekšmets izskatās tāpat kā auksts priekšmets, tādēļ mazi bērni neiedomāsies, ka viņi nedrīkst pieskarties grilam vai mangalam, uz kura cepas gaļa, bet rezultātā gūst smagus apdegumus.”
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka, redzot, ka mediķi ikdienā saskaras ar bērnu traumatismu, atgādina vecākiem vēl un vēlreiz runāt ar bērniem, skaidrot iespējamo darbību bīstamību un sekas, kas var rasties, jo neviens nevēlas, ka ar viņu bērnu notiktu nelaime.
Komentāri