Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Latvijā sākas zemeņu laiks

Sarmīte Feldmane
23:00
31.05.2020
5
Zemenes 1

Maija otrajā pusē parasti tirgū parādās siltumnīcās audzētas zemenes. Šodien Cēsu tirgū pirmo dienu var nopirkt Raunas “Lejas Smurģu” ogas. Kaimiņi no “Mežnorām” ar ogām tirgū būs uz Vasarsvētkiem.

“Pavasaris ir vēls. Zeme­nes aug, bet lēnāk, zied, laiks ir mitrs, ogām trūkst saulītes un siltuma,” stāsta “Lejas Smurģu” jaunais zemeņu audzētājs Andris Bite, bet tēvs, saimnieks Laimo­nis Bite, kurš saldās ogas audzē teju 25 gadus, atceras, ka agrākā raža bijusi pirms sešiem gadiem, kad jau 9.maijā zemenes varēja piedāvāt tirgū.

Abās saimniecībās zemeņu audzēšana atšķiras. “Lejas Smur­ģos” tās stādītas kūdrā augstos plauktos, bet “Mežnorās” zemē. “Katrai audzēšanai savu plusi un mīnusi,” bilst “Mežnoru” saimnieks Aivars Urbasts.

Abās saimniecībās izaudzēto Latvijā pazīst kā “Zemenes no Raunas” vai “Raunas zemenes”, abas tuvākajā apkārtnē ir vienīgās, kas zemenes audzē siltumnīcās. “Aizvien vairāk audzētāju sāk celt siltumnīcas, ierīko plēves tuneļus, būvē arī apsildāmas siltumnīcas,” stāsta A.Urbasts, bet A.Bite papildina, ka ik gadu tirgū ienāk jauni audzētāji, bet daudzi arī atsakās no zemeņu audzēšanas. “Ar zemenēm darba daudz, ne tikai jāiestāda un ogas jānovāc,” ar smaidu bilst A.Urbasts un pastāsta, ka šopavasar pietrūcis stādu, ko pārdot, jo bijis ļoti liels pieprasījums.
Abās saimniecībās rēķinās, ka ar visu galā jātiek pašu spēkiem, jo ogu lasītājus dabūt teju neiespējami. L.Bite pakavējās atmiņās, kā 90.gadu beigās kādam ieminējies, ka sāks lasīt zemenes un vajadzētu palīgus. Nākamajā rītā pagalmā bijuši 90 cilvēki, kuri bija gatavi strādāt.
Raunas zemeņu audzētāji atzīst, ka šogad tirgū vēlāk būs arī lauka zemenes, gan jau uz Jāņiem, bet stādi labi pārziemojuši. “Šķirnes pamainām, jo kādai raža labāka, citai ne. Šogad pirmoreiz būs agrās ` Clery` ogas un vēlās `Alegro` . `Polkai` gan esam uzticīgi,” atklāj A.Urbasts, arī A.Bite vērtē, ka `Polka` ir izturīga un ražīga, bet no vēlajām šķirnēm izvēlas`Malvīni` .

Lai arī Latvijā zemeņu audzētāju nav maz, tirgū netrūkst ievesto ogu. “Tās audzētas lielsaimniecībās, modernās, datorizētās siltumnīcās. Jo lielāki apjomi, jo ogas lētākas,” atgādina L.Bite. A.Bite vērtē, ka arī Latvijā zemeņu audzēšanas nākotne ir lielražošana, jo pieprasījums ir. “Lielra­žotājs nespēj izaudzēt ogas bez ķīmijas. Tas ir liels risks, pārāk daudz tiek ieguldīts. Protams, pastāvēs arī ekoloģiskās saimniecības, kur saimniekos ģimenes, būs mazāki apjomos, bet izaudzētais vienmēr dārgāks. Daudziem patērētājiem ir svarīgi, kādā saimniecībā zemenes audzētas,” saka Andris, bet tēvs padalās pieredzē: “Raunas zemenes jau bija zināmas, kad kāds tirgotājs interesējās, ka labprāt tirgotu savā veikalā, teicu, ka nav tik daudz ogu, lai varētu nodrošināt. Pēc kāda laika nejauši gadījos tajā veikalā, skaidri rakstīts – “Zemenes no Raunas”. Nopirku, izrādījās no Grieķijas. Veikalnieks skaidroja: “Jūs nedevāt ogas, tāpēc arī uzrakstījām, ka zemenes no Raunas”. Mēs ar kaimiņu esam iekarojuši tirgu, tā ir vērtība, ko nedrīkst sabojāt.”

A.Bite uzsver, ka liela nozīme ir arī saimniecības atrašanās vietai. Piepilsēta vienmēr būs izdevīgāka. Viņš arī atzīst, ka neliela ģimenes saimniecība izdzīvot tikai ar zemeņu audzēšanu nevar.

“Mežnorās” audzē arī avenes. Šoziem avenāji krietni apsaluši. Saimnieks iecerējis rudens avenes audzēt zem plēves tuneļiem. Pērnruden ogu raža nosala, derēja vien vīnam.

“Lejas Smurģos” arī ir nedaudz rudens aveņu, bet siltumnīcās aug tomāti un gurķi. L.Laimonis apsaimnieko mežu. “Jāizvēlas tādas nozares un kultūras, lai vienlaikus nebūtu vairāki darbi. Kad zemeņu laiks gandrīz beidzies, sākas tomātu laiks, bet ziemā meža darbi,” saimniekošanas modeli skaidro A.Bite.

Pirmās zemenes ne tikai pircējam, arī audzētājam rada satraukumu – cik saldas, sulīgas būs ogas. “Viss kārtībā! Pašiem garšo,” saka A.Bite un priecājas, ka zemenēm daudz ziedu un aizmeties daudz ogu. Būs vairāk saules, tās ātri sārtosies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
54

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi