Pēc nedēļas, visticamāk, beigsies ārkārtējā situācija un pasākumu rīkošanas pievilktie groži tiks palaisti vaļīgāk. Uz to ļoti cer arī sportisti un sporta pasākumu organizatori. Aktuāls ir jautājums, kad varēs atsākt pasākumu rīkošanu, un vai brīdī, kad tam tiks dota zaļā gaisma, rīkotāji viens otru neizkonkurēs, jo mazā valstī sportiski aktīvo dalībnieku skaits nav pārāk liels. Tātad viņi visur nevarēs piedalīties, nav zināms, kā sportot gribētājus būs ietekmējusi finansiālā situācija, vai būs pa kabatai ar pasākumiem saistītie izdevumi.
Informatīvais ziņojums
Labs pamats cerībām ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums par Latvijas pozīciju gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) sporta ministru neformālajā videokonferencē.
Ziņojumā minēts, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām pašreiz plānots atļaut sporta sacensības ar ierobežotu personu skaitu – līdz 50 personām iekštelpās un līdz 200 personām ārtelpās bez skatītājiem. Tāpat esot plānots, ka gan sporta sacensību, gan treniņu laikā personas varēs neievērot divu metru distanci, turklāt nebūs ierobežojumu piedalīties par septiņiem gadiem jaunākām personām.
Te var piebilst, ka Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš pēc tikšanās ar sporta federāciju pārstāvjiem norādīja, ka no 1. jūlija, iespējams, varētu ļaut rīkot sacensības līdz 1000 cilvēkiem. Latvijas mērogam tā jau ir itin cerīga robeža, tiesa, nosacījumos neiekļaujas tādi lielie notikumi kā seriāls “Stirnu buks”. Seriāla mājaslapā lasāms, ka 13.jūnija Smiltenes posms ir pārcelts, cerības uz 18.jūlija posmu Rēzeknes novadā.
IZM ziņojumā akcentē, ka negatīvās sekas uz sporta nozari būs jūtamas ilgtermiņā, jo prognozējams, ka atsevišķi ierobežojumi saglabāsies vēl ilgstoši, kā arī būtiski varētu samazināties sporta organizāciju piesaistītais privātais finansējums. Samazinājums saistīts ar to, ka “Covid-19” izraisīto seku dēļ uzņēmumiem būs jāpārstrukturē izmaksas, ziedojumiem vai sponsorēšanai paredzētā izdevumu daļa , iespējams, būtiski samazināsies vai arī tiks izmantota tiešiem mārketinga izdevumiem, kas attiecīgi ietekmēs sporta organizāciju iespēju piesaistīt finansējumu pamatdarbības nodrošināšanai.
Īpaši kritiski tas būšot lielajām sporta organizācijām, kuru ieņēmumu struktūrā piesaistītais privātais finansējums veido būtisku daļu, skaidrots ziņojumā.
Nepieciešams atbalsts
Lai mazinātu “Covid-19” krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz sporta nozari un nodrošinātu tās ilgtspēju, IZM apgalvo, ka plānots īstenot finansiālā atbalsta programmu augstas klases sportam, sporta federāciju pamatdarbības nodrošināšanai, tautas un jaunatnes sporta programmām, paralimpiskā sporta attīstībai, kā arī finanšu situācijas stabilizēšanai sporta nozares valsts kapitālsabiedrībās.
Tāpat ziņojumā pausts, ka Latvijas ieskatā galvenais izaicinājums ir riski un nenoteiktība saistībā ar vīrusa turpmāku izplatību, turklāt līdz ar sporta iespēju būtisku paplašināšanu cilvēki būs aktīvāki, tāpēc sporta nozarē svarīgi nodrošināt visu nepieciešamo piesardzības pasākumu īstenošanu.
Papildus Latvija uzsver ienākumu zaudēšanu kā būtisku izaicinājumu sporta organizācijām. “Gandrīz divus mēnešus ilgā dīkstāve sporta zālēs, peldbaseinos un citos sporta infrastruktūras objektos, kā arī aizliegums organizēt sporta pasākumus ir negatīvi ietekmējuši organizāciju finansiālo stāvokli, tāpēc nepieciešams īstenot mērķtiecīgu finansiālā atbalsta programmu sporta nozares ilgtspējas nodrošināšanai,” pausts ziņojumā.
Svarīgi koordinēt pasākumus
ES sporta ministru neformālā videokonferencē, kas notiks šodien, IZM paudīs uzskatu, ka sadarbībā starp dalībvalstīm, ES institūcijām, sporta kustību un citām iesaistītajām pusēm jāapsver starptautisko sporta pasākumu pārdomāta plānošana nākamajiem diviem gadiem, lai īsā laikā novērstu lielu skaitu līdzīgu notikumu vai liela mēroga pasākumu vienlaicīgu norisi.
Latvijas pozīcija paredz, ka sadarbībā ar starptautiskām sporta organizācijām jāapsver finansiālais atbalsts lielo pasākumu plānotājiem un jāatrod mehānismi, kā samazināt finansiālos zaudējumus visām iesaistītajām pusēm. Mehānismi varētu ietvert zemākus organizācijas standartus, lai sporta kustība nākamos divus gadus varētu organizēt dažādus sporta pasākumus, veicot mazāk ieguldījumu un izpildot zemākus kritērijus pasākumu organizēšanā.
Tāpat Latvijas ieskatā ES līmenī būtu nepieciešams pastiprināt sportistu veselības pārbaudes liela mēroga pasākumos un profesionālajās līgās un izstrādāt vadlīnijas šīs darbības atbalstam.
Vienlaikus tiek norādīts, ka nepieciešami rīki un mehānismi, kas ļautu samazināt finansiālos zaudējumus no plānoto pasākumu organizēšanas un sporta spēļu organizēšanas, jo saistībā ar Covid-19 krīzi ir samazinājusies sporta patērētāju pirktspēja.
Ziņojumā arī teikts, ka, ņemot vērā to, ka dalībvalstis un ES sākušas darbu pie izejas stratēģijas, Latvija ierosina nākotnē izstrādāt krīzes vadlīnijas visai sporta kustībai ar daudzpakāpju risinājumiem un “kas būtu, ja” modeļiem. Tajos varētu ietilpt norādes sporta nozarei attiecībā uz ārkārtas pasākumiem, stabila izaugsmes plāna izstrāde ar finanšu prognozēm un risku analīze lieliem notikumiem un organizācijām.q
Komentāri