Cēsu pievārtē automašīnu rinda ir nepārtraukta. Daudzas nogriežas uz “Kliģenu” siltumnīcām, saimniecības stāvlaukums tukšs nestāv. No malu malām, arī Igaunijas, skaistā cienītāji brauc pēc puķēm, arī “Kliģenu” audzētajiem tomātiem un gurķiem.
Siltumnīcu komplekss aizvien plešas. Pērn tika pabeigta mūsdienīga ražotne. “Nojaucām vecās siltumnīcas, jo to uzturēšanas, apsaimniekošanas izmaksas pieauga un bija vajadzīgas lielākas platības. Jaunajā siltumnīcā var izaudzēt par 15 procentiem vairāk puķu stādu, izmantojam jaunākās tehnoloģijas,” stāstīja zemnieku saimniecības “Kliģeni” īpašnieks Aleksandrs Raubiško. Būvniecībā ieguldīts teju miljons eiro. Jaunuzceltās siltumnīcas skatē “Gada labākā būve Latvijā 2019” guva atzinību nominācijā “Publiska jaunbūve, ražošanas ēka”.
“Skatē būvnieki vērtē, kā celtniecība attīstās visā Latvijā. Vairāk nekā 20 žūrijas locekļi, dažādi celtniecības speciālisti apskatīja visas pieteiktās būves. “Kliģenu” siltumnīcām bija augsts vērtējums,” pasniedzot iegūto balvu, sacīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents, skates žūrijas vadītājs Normunds Grinbergs un atklāja: “Katrā būvē bez tehniskajiem parametriem ir arī vizuālas lietas. Bija patīkami redzēt, ka te būvnieks strādājis kārtīgi. Betona grīdas ir ļoti kvalitatīvas, plaisas jāpameklē. Tāda plaisa ražotnē ir nebūtiska, bet publiskās ēkās bieži vien to redzēts daudz. Tas ir stāsts par kvalitāti. Un tikai nianse, vērtējot siltumnīcu kompleksu.”
A.Raubiško atzina, nedomājis, ka arī tādas būves kā siltumnīcas tiek vērtētas skatēs, šķitis, ka apbalvo skaistas publiskas ēkas. “Ir prieks par novērtējumu. Jaunajās siltumnīcās arī darbiniekiem ir ērtāk strādāt,” teica “Kliģenu” saimnieks.
Jaunās siltumnīcas devušas jaunas iespējas, bet saimniecībai vajag aizvien lielākas platības. Top plēves siltumnīca, kurā tiks audzētas puķes. “Te ir spēcīgi valdošie vēji, ar to jārēķinās. Stikla vietā izmēģinājām polikarbonātu, bet pēc četriem pieciem gadiem tas kļūst pelēks, plēve kalpo labāk. Polikarbonātu grūtāk uzklāt, vējš rauj nost,” pieredzē dalījās A.Raubiško un atzina, ka visu laiku jāmācās un tas, kas sākumā šķiet labākais risinājums, ne vienmēr tāds ir nākotnē. Viņš atklāja, ja tagad būvētu siltumnīcas tomātu un gurķu audzēšanai, tās noteikti būtu augstākas un augiem patiktu labāk.
“Interesants pavasaris, spilgta saule, augsts radiācijas līmenis, augiem nepatīk,” bilda pieredzējušais dārznieks. Kāda būs raža, to vērtēs rudenī. “Kliģenu” tomātus un gurķus jau nogaršojuši daudzi Latvijā. Pieprasīti ir mazie ķirštomāti un plūmītes, bet arī lielaugļu tomātiem pircēju netrūkst. Katru gadu saimniecība izmēģina vairākas jaunas šķirnes, vai tās garšos patērētājiem.
Apgrozījuma ziņā “Kliģeni” ir trešā lielākā dārzkopības saimniecība Latvijā, tūlīt aiz kolēģiem Mārupē un Jēkabpilī. Ap 60 procentus dārzeņu realizē tepat Cēsīs, pārējo tirgo kooperatīvā sabiedrība “Baltijas dārzeņi”, Cēsīs audzētie gurķi un tomāti nopērkami visos pazīstamos lielveikalos. “Cēsu pusē ir ļoti daudz mazo dārzniecību, kas audzē dārzeņus un puķes, strādā nopietni, ar viņiem jārēķinās. Iespējams, mazākam uzņēmējam problēmsituācijās vieglāk manevrēt,” sprieda A.Raubiško.
Šis pavasaris ikvienam, arī “Kliģenu” kolektīvam, paliks atmiņā ar satraukumu par ārkārtējo stāvokli valstī un pasaulē. “Kad rādīja, kā Nīderlandē izmet ziedus, jo tiem nav pircēju, sajūta nebija patīkama. Domājām, labi, ka mums ir puķes podos. Pats svarīgākais – lai vīruss neskartu nevienu darbinieku. Ja kāds saslimtu, tad pēc divām nedēļām te nekā nebūtu. Viss tiek plānots gandrīz gadu uz priekšu. Krīze mūsu ikdienu ietekmēja tikai ar stingru drošības pasākumu ievērošanu,” pastāstīja A.Raubiško.
Līdztekus puķu un dārzeņu audzēšanai “Kliģeni” arī rūpējas par parkiem, skvēriem un stādījumiem Cēsīs. Saimniecība regulāri piedalās pašvaldību iepirkumos un piedāvā puķes apstādījumiem. Cēsnieku audzētās priecē Rīgā, Valmierā, Ventspilī.
Komentāri