Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Zīmēt ar gaismu uz baznīcas molberta

Jānis Gabrāns
23:00
29.07.2020
11
Izgaismotaa Baznica 1

Ja pirms pieciem gadiem kāds teiktu, ka Cēsu Sv. Jāņa baznīca būs balta un skaisti izgaismota, neviens tam neticētu. Tagad tas noticis. Baznīcas restaurācijas svinīgs noslēgums ieplānots augusta beigās, bet aizvadītajā sestdienā notika vēsturiskā nama apgaismojuma iedegšana un muzikālā gaismas šova pirmizrāde.

Šī darba autors, iniciators un galvenais īstenotājs cēsnieks Uldis Skroders stāsta, ka no idejas līdz rezultātam pagājuši aptuveni divi gadi: “Sākotnēji bija doma tikai izgaismot baznīcas torni, bet sapratu, ka to var izdarīt interesantāk, daudzveidīgāk, pievienojot atbilstošu mūziku, lai radītu muzikālu gaismas spēli. Jāteic, ka iepriekš savā dzīvē neesmu tik daudz klasiskās mūzikas skaņdarbus noklausījies, kā gatavojoties šim pasākumam, līdz atrasti un samontēti, manuprāt, piemērotākie.”

Uldis stāsta, ka spēle ar gaismām viņam ir tuva, viņš cenšas iztēloties, kāda gaismās varētu izskatīties skaņa, kāds instruments vairāk piestāv tam vai citam tonim: “Man patīk saistīt skaņu kopā ar gaismu, un, ja ir šāds molberts, uz kā zīmēt, tad var iegūt lielisku rezultātu.”
Tagad tehniskās iespējas paverot ļoti plašas iespējas strādāt ar gaismu. Nopirkt un uzstādīt neesot sarežģīti, grūtāks bijis radošais process, lai veidotos izrāde.

Ļoti daudzas stundas, vakari un naktis pavadītas baznīcā, auklējot šo ideju, cenšoties saprast, kā šo telpu, šo molbertu – baznīcas torni – pārvērst, atdzīvināt, izceļot arhitektoniskās formas, tajā pašā laikā nepazaudējot pietāti pret baznīcu, viduslaiku pilsētu.

“Baznīcu izgaismot ir īpašāk,” atzīst U. Skroders. “Veidojot šo gaismas izrādi, centāmies, cik iespējams, to turēt noslēpumā līdz pat atklāšanas brīdim, lai tas būtu pārsteigums, un ceru, ka mums izdevās.”

No skatītājiem saņēmis atzinīgus vārdus, arī no paziņām citviet Latvijā un pasaulē, kuri šo gaismas izrādi redzējuši internetā. Uldis norāda, ka ne jau viņš viens pelnījis pateicību, šis esot komandas darbs, kurā savs devums ir paš­valdībai, draudzei, būvniekiem, elektriķiem, programmētājiem, mehāniķiem, krāsotājiem.

Pēc pasākuma daudzi jautājuši, kad atkal uzlikšot gaismas, lai to parādītu.

“Nekas nav jāliek, viss ir pastāvīgai izmantošanai ar iespēju to papildināt, mainīt, veidot jaunus muzikālos gaismas priekšnesumus. Turpmāk piektdienu un sestdienu vakaros, iestājoties tumsai, katrā apaļajā stundā līdz pulksten 23 varēs vērot šo spēli. Tagad tā sākas vēlu, jo vakari vēl gaiši, bet, iestājoties tumšajam laikam, izrādes sāksies ātrāk. Ikdienā baznīca būs izgaismota baltā gaismā, izceļot to pilsētas centrā. Šī projekta veidošanas laiks man bija nozīmīgs un pieredzēm bagāts gan radošajā, gan tehniskajā izpildījumā. Esmu pagodināts ar savu darbu turpināt Cēsu sirds vēsturi un nodot to nākotnei,” skaidro U. Skroders.

Viņš piebilst, ka tiek strādāts arī pie tā, lai dienas laikā baznīcas zvans iezvanītu katru apaļo stundu.

Cēsu Sv. Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs norāda, ka baznīcas izgaismošana liek domāt par vairākām lietām: “Mēs izgaismojam baznīcu, bet ir svarīgi, kā Dievs izgaismo mūs, ko viņš caur to parāda. Kādi mēs izskatāmies pasaulē šajās Dieva gaismās. Ko liecinām ar savu ārieni, bet jo īpaši – ar savu iekšieni. Kādā pētījumā Eiropas pilsētās vērtētas augstākās celtnes, jo tās parāda, ar ko pilsēta dzīvo, kas tai svarīgākais. Vecajā Eiropā tās vienmēr bijušas baznīcas, ko tagad gan nomainījušas banku, viesnīcu, dzīvojamās augstceltnes. Cēsīs joprojām centrā ir baznīca, tā joprojām ir Cēsu sirds, kas tagad īpaši mirdz pāri pilsētai.”

Baznīcas izgaismošana un muzikālais gaismas priekšnesums var kalpot arī kā labs pienesums pilsētas tūrismam. Esot citās valstīs, pilsētās, cenšamies būt klāt vietās, kur notiek īpaša ēku izgaismošana, tagad arī Cēsis būs šādu tūrisma galamērķu sarakstā.

Cēsu Tūrisma informācijas centra vadītājs Vadims Kameņevs uzsver, ka šis tiešām var kļūt par magnētu tūristu piesaistei, jo bagātinās pilsētas piedāvājumu: “Tas labi papildinās vakara daļu, kad muzeji jau slēgti un cilvēki meklē, ko vēl darīt. Tas būs pievilcīgi tiem, kuri te uzkavējas vismaz uz divām dienām. Varbūt kādam tas liks izvēlēties nakšņot pilsētā. Īpaši tas iederēsies laikā, kad aktīvā tūrisma sezona beigsies, jo tad ātrāk satumsīs, tātad uzvedums sāksies ātrāk un atkārtosies vairākas reizes vakarā. Tagad mūsu darbs strādāt pie šī notikuma popularizēšanas, lai informācija sasniedz iespējami plašāku auditoriju.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi