Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Raža laba, graudi mitri

Sarmīte Feldmane
23:00
26.08.2020
10
Graudonkulis Fotomarta 1

Uz SIA “Priekuļu rapsis” kalti atvesta kārtējā tikko nokulto graudu krava. Kaltes meistars, inženieris Elmārs Puķītis, pārbauda graudu mitrumu.

“17 procenti, bez kaltēšanas neiztiks. Jābūt ap 14 procentiem. Viens zemnieks bija atvedis graudus, kuru mitrums sasniedza 22 procentus,” skaidro kaltes meistars, bet SIA valdes priekšsēdētājs Jurijs Daģis vērtē, ka šogad graudi ir arī ļoti zāļaini. Ie­tekmējusi veldre. Vārpās vēl negatavi, zaļi graudi, arī tas palielina mitruma daudzumu. Tāpat ilgstošais lietus pirms kulšanas.

“Graudu kvalitāte – kā kura zemnieka tīrumā, kā mācējis izaudzēt. Bioloģisko saimniecību graudos ļoti daudz piemaisījumu,” vērtē E.Puķītis.

SIA “Priekuļu rapsis” kaltes pakalpojumus – graudu sēklas šķirošanu, kaltēšanu – jau gadiem labprāt izmanto zemnieki. Par klientu trūkumu sūdzēties nevar, jo labības un zālāju sēklu audzētāji pārliecinājušies, ka te viss tiek izdarīts kā nākas. Pieredzējušiem darbiniekiem var uzticēt izaudzēto ražu.

“Esam vieni no retajiem Vidzemē, kas šķiro un kaltē zālāju sēklu. Aizvien vairāk saimniecību to audzē, jo ir pieprasījums. Zem­nieki atjauno zālājus, saprot, cik tas lopkopībā svarīgi,” pastāsta J.Daģis, bet E.Puķītis piebilst, ka pirmā nokulto zālāju sēklu krava pieņemta jūlija vidū.

“Bez kaltes pakalpojumiem neiztikt, šovasar jau noteikti. Darba netrūks. 35 darba gadu laikā tikai vienu vasaru gandrīz nebija jādarbina kalte, “ pastāsta E.Puķītis un piebilst, ka saulainās dienās jā­strādā no rīta līdz vakaram. Kad zemnieki sāka kult, pirmajās dienās kravām nācās gaidīt rindā.

Zemnieki graudus izšķiros un tūlīt arī sēs. Ziemāju sēju nedrīkst nokavēt, no tā atkarīgs nākamā gada iekūlums. “Raža vidēja un virs vidējās. Nav gaidīto rekord­ražu. Pavasaris un vasaras sākums to krietni iespaidoja,” saka J.Daģis, pieredzējis graudaudzētājs, un piebilst, ka tomēr zemniekiem nav par ko sūdzēties. Tagad tikai jāsteidz nokult, lai var sākt ziemāju sēju.

Arī Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari” kaltei darba daudz. “Auzas sausas, nav jākaltē. Vasaras kviešiem mitrums 17 procenti,” pastāsta saimnieks Gunārs Tučs un piebilst – lai arī pēdējās dienās laiks kulšanai ir ļoti labs, tomēr bez graudu kaltēšanas neiztikt. Pakalpojumi citiem graudkopjiem netiek piedāvāti, jo pašu laukos izaugusi bagāta raža. “Auzas apmēram sešas tonnas no hektāra, vasaras kvieši – 6,5 tonnas. Raža laba, kaut tīrumos bija vietas, kur labība sakritusi veldrē. Vasaras rapsis vēl gatavojas, ” gandarīts pastāsta G.Tučs un vērtē, ka rīt saimniecībā vajadzētu labības kulšanu beigt. Protams, ja nepatraucēs laikapstākļi.

Graudu kaltēšana audzētājiem rada papildu izmaksas. “Cenu par pakalpojumu neceļam, zemnieks zemnieku saprot. Ļoti ceru, ka atcels OIK, tās ir milzīgas izmaksas. Izmantojam arī gāzi. Par to samaksas kārtība sezonas darbiem ir loģiskāka. Mēs taču kalti darbinām divus, trīs mēnešus gadā,” pārdomās dalās “Priekuļu rapsis” valdes priekšsēdētājs J.Daģis, bet G.Tučs pastāsta, ka kaltes kurināšanai izmanto dīzeļdegvielu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
111

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi