Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Laiks doties pie meistara

Sarmīte Feldmane
23:00
08.09.2020
4
Adiitaajas Fotomarta 1

Nedēļas nogalē jau 12.reizi aicina pasākums “Satiec savu meistaru!” . Pieredzē dalīsies un rosinās darboties 195 dažādu amatu meistari vairāk nekā simts vietās Latvijā. “Satiec savu meistaru!” būtība nemainās – vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Arī mūspuses meistariem darbnīcu durvis būs atvērtas. Sekojot pasākuma programmai, var atrast tieši to, kas interesē, vai arī ko jaunu, ko gribas iepazīt.

Šodien Raunas audēju kopai “Drellis” ir svētku diena. Audējas tikko nosvinējušas Jurģus un iekārtojušās jaunās telpās Raunas centrā. “Gaidīsim interesentus, varēs iesēsties stellēs, pamēģināt aust savu svītru, rādīsim jostu aušanu. Varēs arī apskatīt mūsu telpas,” stāsta audēju vadītāja Gita Krīgere un atgādina, ka satikt meistarus – Raunas audējas – var ne tikai šodien, ikviens, kam interesē aušana, allaž ir gaidīts.

Veikals “Sa.adi” jau ilgāku laiku ir adītāju domubiedru tikšanās vieta. Kopā sanākšanu rosinātāja ir Dace Marauska. Adīšana viņai ir sirdslieta, aizvien gribas apgūt ko jaunu un ar uzzināto dalīties ar citām adītājām.

“Kad atnācu uz Cēsīm, pietrūka draudzeņu – adatu māsu. Te nevienu nepazinu, strādāju mājās, satikt domubiedres grūti. Vispasaules publiskās adīšanas dienā iepazinos ar dažām cēsniecēm, tad ar “Sa.adi” saimnieci Sandru. Tā arī radās doma, ka varētu nākt kopā un adīt. Pagājušosezon no oktobra līdz pandēmijai reizi nedēļā satikāmies, adījām, runājāmies,” pastāsta Dace. Domubiedru grupā ir ap 30 cilvēku, parasti kopā sanāk desmit. Tās ir dāmas lielākoties virs 40, labprāt piebiedrojas jaunās pensionāres.

“Adīšana ir populārākie rokdarbi, jo tas, ko noada, ir praktiski lietojams,” saka Sandra Kiriņa un atklāj, ka uz veikalu pēc dzijām nāk pastāvīgie pircēji, ir tādi, kuri kādreiz adījuši, tad nav bijis laika, grib atsākt. Adīt sāk jaunās māmiņas un jaunās vecmāmiņas. Viņa arī uzsver, ka “Satiec savu meistaru” ir īstā reize, kad tikties ar domubiedriem.

Dace atgādina, ka adīšana nomierina, un rāda pandēmijas šalli. Tā ir ap divus metrus gara, kā saka meistare, tik, cik bija dzijas. “Mums kopā ir interesanti. Katrai ir sava pieredze, kādi knifi, ko parādām cita citai,” stāsta Dace un uzsver, ka adītājas nolēmušas neturēt sveci zem pūra un “Satiec savu meistaru” laikā sestdien gan parunāties par adīšanu, pastāstīt, ko kopā dara, gan parādīt kādus adīšanas noslēpumus. “Žakarda adījums ir viens no vienkāršākajiem. Tikai jāada, izdosies,” iedrošina Dace. Viņa rāda skandināvu dūraiņus, tiem slīps īkšķis, izskatās interesanti. “It kā neparasts, bet, kad uzvelk, labi pieguļ rokai,” pastāsta adītāja.

Savulaik Dace Marauska piedalījusies “Satiec savu meistaru” Dobelē un Rīgā, kur rādījusi vērpšanu. To rīt darīs arī Drabešu Amatu mājā. “Vērpšana ir mans hobijs. Labprāt mācu citiem, un tas svarīgi tiem, kas grib tīru suņa, alpakas dziju, jo tikai ar rokām var tādu savērpt,” atklāj Dace. Viņa ir arī prasmīga dziju krāsotāja, izmanto augus.

“Satiec savu meistaru” Drabešu muižas Amatu mājā varēs piedalīties arī māla meistarklasē iesācējiem, ieskatīties pastalu darbnīcā. Vaives Amatu māja varēs uzzināt par dubultadījumu, iepazīt mezglošanu, pamēģināt koka karošu grebšanu, atklāt tamborēšanas un pērļošanas knifus.

Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā būs atvērta keramikas meistardarbnīca, kā arī varēs noklausīties lekciju “Satiec meistaru sevī. Amatniecības tradīciju atdzimšana Jaunpiebalgā”. Tradicionālo aušanas tehniku izmantošanu mūsdienu tekstilā aktualizēs Līgatnes Amatu mājā, bet Vecpiebalgas audējas atklās Piebalgas audumu darināšanas noslēpumus.

Piedāvājums plašs, vien jāvērtē, kad kas notiek un ko izvēlēties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
54

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
94

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi