Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Mierināšanas vai kaitināšanas plāns

Jānis Gabrāns
23:00
15.10.2020
3
Stabini 1

Satiksme ir ļoti jūtīgs jautājums jebkurā pilsētā, arī Cēsis nav izņēmums. Tāpēc katras pamanāmākās izmaiņas, kas liek mainīt
ikdienas paradumus, izsauc zināmu ažiotāžu, un to vislabāk parāda kaislību virmojumi sociālajā vietnē facebook.

Aizvadītajā nedēļā sociālie tīkli uzvārījās, kad autovadītāji saskārās ar mūsu pusē vēl nebijušu jauninājumu – satiksmi regulējošiem stabiņiem pilsētas ielās. Ne tikai minētajā vietnē, daudzi telefona zvani atskanēja redakcijā, arī pašvaldības speciālistiem tika pārmetumu deva. Īpaši plašs sašutuma vilnis bija par stabiņu izvietošanu Vaļņu un Piebalgas ielas krustojumā, apgrūtinot jau tā ne pārāk vienkāršo nogriešanos uz Piebalgas ielu.

Jānis Gailītis, cik noprotams, autobusa vadītājs, savā profilā bija ielicis fotogrāfiju, kā krustojums izskatās no viņa kā autobusa vadītāja skatu punkta, un tekstu: “Rozenberg? Varbūt beidzot pietiek ņirgāties par iedzīvotājiem?? Es dabūju kādu laiku gaidīt, lai, iebraucot pretējā braukšanas joslā, izbrauktu krustojumu, lai manam garajam busam nebūtu apskādēti sāni. Es pat nevaru iedomāties, cik priecīgi plaudē autobusu vadītāji. Arī vieglās mašīnas vadīšana prasa zināmu meistarību.”

Te gan jāpiebilst, ka šie stabiņi ātri pazuda, bet, kā saka, rūgtums palika. Sarunās ar autovadītājiem bija jūtama neizpratne, kāpēc stabiņi pārņēmuši pilsētu, vai tiešām Cēsīs satiksme ir tik bīstama. Kāds atzina, ka slavenais satiksmes mierināšanas plāns katrā tā realizācijas reizē kļūst par autovadītāju kaitināšanas plānu. Var atgādināt, ka autovadītāju vidū, vismaz zināmā daļā, šis plāns jau no paša sākuma ieguva ne pārāk cienīta priekšlikuma slavu, jo viens no punktiem paredzēja ātruma noteikšanu visā pilsētā 30 km/h. Jau tad sociālie tīkli uzsprāga, iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc šī iecere tika izņemta no plāna.

Otrais komentāru izvirdums bija brīdī, kad tika mainīta satiksme Vienības laukumā, un, lai arī skaļie komentāri noplakuši, ikdienas sarunās šis jauninājums joprojām tiek vērtēts negatīvi.

Tagad, līdz ar stabiņu parādīšanos pilsētā, notika nākamais komentētāju aktivitātes vilnis. Katra fotogrāfija, katrs ieraksts izpelnījās virkni komentāru, taisnības labad jāpiebilst, ka ne tikai pārmetošu, bet arī aizstāvošu. Arī “Druva” uzklausīja vairāku gājēju viedokli, kuri stabiņus vērtēja atzinīgi, norādot, ka tagad ielu var šķērsot drošāk.

Autoskolas “Einšteins” pasniedzēja Marika Bērziņa, jautāta, kā vērtē jauninājumu, saka: “Ja kaut ko pārveido, jaunajam jābūt labākam, drošākam par iepriekšējo, saprotamākam. Vai šajā gadījumā tā ir noticis? Man šķiet, ka radīts apgrūtinājums visiem. Ja gribēja kādu jauninājumu, varēja taču atrast kādu vienkāršāku un lētāku risinājumu.”

M. Bērziņa atzīst, ka pašvaldība ne pārāk ieklausās cilvēkos, kuri ikdienā saistīti ar satiksmi un labi zina pilsētā esošās nepilnības. Pirms pāris gadiem viņa kopā ar vēl vienu autoskolas pasniedzēju un pašvaldības pārstāvjiem izbraukuši pilsētu, norādot uz daudzajām nepilnībām, kas ir ceļa zīmju saimniecībā, taču ļoti maz kas esot mainījies.

“Stabiņu izvietošana patiesībā rada sastrēgumus un bīstamību,” norāda M. Bērziņa. “Gribētu zināt, kā šie jauninājumi uzlabos drošību? Nevis kaut kādu tur drošību uz papīra, bet reālo drošību. Šī sistēma rada neizpratni autovadītājos un bīstamāku braukšanu. Piekrītu, ka laukumā pie universālveikala tika braukts krustu šķērsu un kaut kas bija jāmaina, bet vai šis ir labākais risinājums? Domāju, ka nē. Te gribas citēt manu omi, kura teica: velns viņu zina, kā ir pareizi, bet tā, kā tur izdarīts, ir nepareizi. Drīzāk tur varēja izveidot sadalošo joslu, kas radītu mazāku spriedzi. Ja ieguldām līdzekļus, risinājumam jābūt drošākam, pārskatāmākam un saprotamākam. Jo vienkāršāk izvietotas ceļazīmes, jo saprotamāks krustojums, jo mazāk avāriju notiks.”
Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sekojis līdzi ierakstiem facebook, pie kāda no komentāriem ievietojis atbildi, kurā atzinis, ka ikvienas izmaiņas satiksmes organizācijā nes lielu sabiedrības iesaisti, viedokļu dažādību un emocijas. Viņš norāda, ka darbi pie satiksmes organizācijas pilnveidošanas vēl notiek un turpinās: “Līdz ar to skaidrs, ka atsevišķus elementus un vietas vēl slīpēsim, raugoties no reālās situācijas un ikdienas. Konkrētajā krustojumā (Vaļņu, Kases un Piebalgas ielā) bija paredzēts cits risinājums – gumijas pacēlumi, kuriem vajadzības gadījumā iespējams uzbraukt virsū. Atzīstam, ka konkrētajā situācijā stabiņi pagriezienā no Vaļņu uz Piebalgas ielu apgrūtina automašīnu kustību, tāpēc šajā pagriezienā atgriezīsies pie sākotnēja risinājuma ar gumijas pacēlumiem.

Runājot par stabiņiem citviet pilsētā, būšu pateicīgs par apbruņošanos ar nedaudz pacietības, ļaujot risinājumam iedzīvoties. Stabiņi nav likti “uz dullo” ar mērķi kaitināt autovadītājus.”

Ņemot vērā lielo interesei par šiem stabiņiem, “Druva” uz sarunu aicināja pašvaldības pārstāvjus, un saruna lasāma 4.lappu- sē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
95

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
110

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi