Jaukais laiks vilina ne tikai strādāt dārzā, bet arī atklāt piknika sezonu. Ja cilvēkiem pajautātu, ar ko saistās pikniks, lielākā daļa, visticamāk, atbildētu, ka ar gaļas (desu) cepšanu brīvā dabā. Pikniks neaprobežojas tikai ar alus dzeršanu, ceptām desām un svaigiem gurķiem. Vērts ielūkoties, kā konservatīvie angļi savulaik gatavojās piknikam. Viņiem tas saistījās ar plašu pasākumu, kurā iesaistīti vairāki desmiti cilvēku. Lūk, ēdienu kalkulācija 40 personām no grāmatas “Mājsaimniecības vadīšana”. “Lai pikniks izdotos, nepieciešams: auksts sautētas liellopu gaļas gurna gabals, auksts vārītas liellopu gaļas gabals, divas jēra ribas, divi jēra pleci, četri mājputnu cepeši, divi pīļu cepeši, viens šķiņķis, viena mēle, divi teļa gaļas un šķiņķa pīrāgi, divi baložu pīrāgi, seši vidēja lieluma omāri, viens gabals teļa gaļas, kas izgriezts netālu no galvas, 18 zaļie lapu salāti, seši grozi ar dažādiem salātiem, seši gurķi. Augļu kompots, kas pagatavots no pietiekami saldiem augļiem un iepildīts kārtīgi aizkorķētās stikla pudelēs, trīs vai četri duči cepumu no vienkāršas mīklas, ko ēst pie augļu kompota, divi duči nelielu augļu toršu ar pildījumu, četri duči siera kūku, divi auksti pudiņi speciālās veidnēs, dažas kārtainās kūkas ar džemu, viens liels auksts Ziemassvētku pudiņš, daži grozi ar svaigiem augļiem, trīs duči vienkāršu cepumu, siera gabals, trīs kilogrami sviesta (ieskaitot sviestu, ko pasniegt pie tējas), četras mārciņas smags mājās cepts maizes klaips, trīs duči baltmaižu, seši klaipi maizes kārbās, divas vienkāršas plūmju kūkas, divas drupaču kūkas, divas biskvītkūkas, cepumu kārba ar dažādiem cepumiem, pusmārciņa tējas.”
Vai nebūtu izdevies pikniks, ja visu minēto izklātu uz zemē noliktiem galdautiem?! Protams, var iedomāties, kādi izdevumi būtu piknika rīkotājam, taču Anglijā jau 19. gadsimtā radās kāds noderīgs paradums – viesi, kurus aicināja piedalīties piknikā, vilka lozes, kāds ēdiens katram jāsagādā. Tas ļāva nodrošināt plašu ēdienkarti. Kāpēc tā nedarīt arī tagad?
Ne mazāk svarīgs jautājums – ko aicināt uz piknikiem. Te vietā atkal ielūkoties angļu tradīcijās un citēt ieteikumu no 19.gadsimta vidus: “Piknikā galvenokārt jāpiedalās jauniem vīriešiem un sievietēm, bet tur var būt arī divi vai trīs vecāki kungi, ja vien viņiem piemīt ļoti laba humora izjūta; bez tam tur var būt arī daži patīkami bērni un viena – tikai viena! – dārga veca lēdija, lai viņai uzticētu visa sagatavošanās posma virsvadību, piešķirot vislielākā diktatora pilnvaras, lai rezultātā nekas no tā, ko mēs nevēlamies atstāt mājās, tur arī nepaliktu. Nav nekāds joks atklāt, ka jēra aukstai gaļai nav paņemta līdzi piparmētru mērce; neviens prātīgs cilvēks nespēs baudīt omārus bez svaiga sviesta, un, ja jums garšo dažādi salāti, jūs nemaz nebūsiet iepriecināts, kad izrādīsies, ka mērces pudelīte, kas bija uzticēta Brauna jaunskungam, ir saplīsusi viņa netīrajā kabatā. Tas viss noteikti gadīsies, ja vien jums nebūs līdzi (viena) dārga veca lēdija. Pievērsiet uzmanību viņas nelielajai Kajennas piparu pudelītei! Ievērojiet etiķa, eļļas un sinepju trauciņus, kas menāžā laistās katrs savā īstajā vietā! Jūs tikai paskatieties uz sālstrauku! Un korķu viļķi! Lai svētīta viņas vecā, dārgā sirds! Viņa neko nav aizmirsusi. Lai cik vienkārša būtu maltīte, parūpējieties, lai tur būtu viss nepieciešamais, un viss nepieciešamais tur būs tikai tad, ja neaizmirsīsiet paņemt līdzi (vienu) dārgu vecu lēdiju.”
Tā, lūk, piknikus rīkoja angļi, bet par mūsdienām vairāk piemērotiem piknikiem parunāsim nākamajās reizēs.
Komentāri