Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Valmierietim veltīta pastmarka

Arita Lejiņa, Kristīne Lāce
00:00
31.10.2020
3
Pastmarka 1

“Latvijas Pasts” laidis klajā pastmarku, kas veltīta Latvijas sporta leģendai no Valmieras, olimpiskajam medaļniekam Jānim Daliņam.

Tajā izmantots fotoattēls, kas glabāts Valmieras muzejā, to muzejs saņēma no kādas valmieriešu ģimenes, kas savulaik bijuši dedzīgi Jāņa Daliņa atbalstītāji. Izcilais soļotājs redzams sacensībās Rīgā 1930.gados. Savukārt uz aploksnes redzams soļotāja Jāņa Daliņa vārdā nosauktais stadions Valmierā. Filatēlijas jaunumu dizains tapis sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību.
Pastmarkas klajā laišanas dienā Valmierā klāt bija Jāņa Daliņa mazdēls Pēteris Daliņš ar sievu un abiem bērniem, Jāņa Daliņa mazmazbērniem. Kad Latvija tika okupēta, J.Daliņš bēgļu gaitās nonāca pasaules otrā malā – Austrālijā. Viņa novēlējums pēcnācējiem – Daliņu dzimtai jāatgriežas uz dzīvi Latvijas valstī. Tas nu noticis. Viņi no Austrālijas nesen pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Tā kā Pēteris ir programmētājs, par darba iespējām nav bijušas bažas, uzreiz bijusi iespēja iekārtot dzīvi tā, lai piepildītu vectēva novēlējumu. Daliņi izbauda to, ka var dzīvot latviskā vidē, justies pilnvērtīgi kā latviešu tautas daļa. Jāņa Daliņa mazdēls vectēva piemiņai veltītajā notikumā uzsvēra, ka uz dzīvi Latvijā no Austrālijas pārcelsies arī Jāņa Daliņa dēls. Pārcelšanos uz kādu brīdi nācies atcelt vīrusa izplatības dēļ.

“Paldies par ielūgumu un manam vectēvam izrādīto godu. Tas man un manai ģimenei ir ļoti nozīmīgi,” valmieriešiem pateicās Pēteris Daliņš. Runājot labā latviešu valodā, Valmieras viesis piektdien pavēstīja, ka pēc divām dienām būs tieši gads, kopš Pētera Daliņa ģimene sākusi dzīvi Latvijā. Pēteris sacīja: “Vectēvs zināja, ka brīvu Latviju nepiedzīvos, bet nezaudēja pārliecību, ka pēcnācējiem būs iespēja te atgriezties. Mums ir prieks piedalīties pasākumā. Diemžēl mana tēva šeit nav. Tas ir kovida vīrusa bīstamības dēļ. Tēvs plānoja būt Latvijā jau no vasaras. Šodien viņš sūta jums sveicienus un pateicību, ka godināt Valmierā viņa tēvu Jāni Daliņu.”

Mazdēls uzsvēra, ka daudz dzirdējis par vectēva panākumiem soļošanas sportā, taču neesot viņu pazinis kā sporta zvaigzni, bet kā cilvēku, kurš vedis pieticīgu dzīvesveidu un gādājis par ģimeni. “Man ir stāstīts, ka Latvijas valsts brīvības apstākļos Valmierā izveidojās rosīga sabiedrība. Tauta ziedoja stadiona celšanai, kā arī sporta atbalstam, šeit viesojās sportisti no Vācijas un citām Eiropas valstīm,” sacīja Pēteris Daliņš un pastāstīja, ka pirmo reizi Valmieru ieraudzījis pirms 30 gadiem, kad braucis apmeklēt Latviju. Tolaik valsts bija atguvusi neatkarību, bet Daliņa stadiona atjaunotne vēl priekšā. To, cik daudz kopš tām dienām paveikts, Pēteris Daliņš raksturoja, sporta infrastruktūru Valmierā salīdzinot ar modernākajām sporta celtnēm Eiropā.
P. Daliņa ģimene arī apmeklēja J.Daliņa stadionu, ko pašlaik modernizē. Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks uzņēmās gida lomu. Pie savam laikam moderna stadiona valmierieši tika 1938.gadā, pateicoties soļotāja Daliņa spožajam startam Olimpiskajās spēlēs. Kad 90.gados Latvija atguva neatkarību, Valmieras pašvaldība ķērās pie stadiona pārbūves, bet pēc divdesmit gadiem lēma, ka stadionu vēlreiz pārbūvēs. To paplašinās, pagarinās skrejceliņu, lai Valmiera varētu rīkot starptautiskas sacensības vieglatlētikā.

Valmiera un topošais Valmieras novads var lepoties ar sešiem medaļu ieguvējiem Olimpiskajās spēlēs:  Jānis Daliņš; ir arī soļotājs Adalberts Bubenko, kurš 1936. gadā Olimpiskajās spēlēs ieguva bronzas medaļu; ir grieķu-romiešu stila cīkstonis, rūjienietis Edvīns Bietags, 1936. gada vasaras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs; mūsdienās tas ir soļotājs Aigars Fadejevs, 2000. gada vasaras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs; ir  divkārtējais Olimpisko spēļu čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs; ir vēl lielāks meistars, bobslejists Oskars Melbārdis – Olimpisko spēļu vienas zelta un divu bronzas medaļu ieguvējs.

Uzziņai

Jānim Daliņam 5.novembrī apritēs 116.dzimšanas diena. Viņš bija soļotājs, viens no visu laiku izcilākajiem latviešu vieglatlētiem. Savas profesionālās karjeras laikā uzvarējis daudzās soļošanas sacensībās Latvijas un pasaules mērogā. Pirms 88 gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs, Losandželosā, risinājās X olimpiskās spēles, kurās sportists izcīnīja sudraba medaļu 50 km soļojumā, iegūstot pirmo Olimpisko medaļu Latvijas sporta vēsturē. Savu neticamo karjeru viņš bija sācis vien piecus gadus iepriekš. Jānis Daliņš ar talantu, vienkāršību un milzīgajām darba spējām apbūra līdzcilvēkus. Par godu Jāņa Daliņa uzvarai un sasniegtajiem rekordiem sacensībās skatītāji cēlušies kājās un dziedājuši Latvijas valsts himnu. Par izciliem panākumiem ievērojamais sportists apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Stadionam Daliņa vārdu piešķīra Atmodas laikā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
104

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi