Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vai pašvaldība pārdod zemi parkā

Sarmīte Feldmane
00:00
05.11.2020
15
Ineshu Muizha 1

Vecpiebalgas muižas komplekss Inešu centrā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Parka stūrī atrodas bijusī kalpu māja, kurai jaunlaiku nosaukums ir “Lauksaimnieki”. Tā ir   avārijas stāvoklī.

Pašvaldība ēku vēlas pārdot, pircējs, kas apņēmies to atjaunot, ir, taču radusies problēma – likums ļauj pārdot ēku tikai kopā ar zemi. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde zemes pārdošanu arhitektūras pieminekļa teritorijā neatbalsta, satraukušies arī pagasta ļaudis.

“Skaidrs, ka ne tagad, ne pārredzamā nākotnē pašvaldībai nebūs naudas, lai    ēku saglābtu. Tā arī nav nepieciešama tiešo funkciju veikšanai, ja vienīgi uzņēmējdarbības atbalstam. Pati celtne    nav piemineklis, tā ir kompleksa daļa,” stāsta Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš un uzsver, ja ar “Lauk­saimniekiem” kaut kas netiks darīts tuvākajā laikā, tie vienkārši sabruks.

“Lauksaimnieki” labi zināmi bijušajiem Inešu mākslas skolas audzēkņiem. Ēkā skolas vajadzībām tika iekārtotas divas    telpas. Tās arī ir vienīgās, ko var izmantot. “Toreiz tika ieguldīti līdzekļi. Negribētos, ka tie būtu nomesti zemē,” vērtē I.Putniņš.

Patlaban ēku nomā uzņēmums “Gardenia eco”, kas gatavo sveces, rīko meistardarbnīcas. Tūristu interese ir liela. Pavasarī uzņēmēji vērsās pašvaldībā, ka vēlas iegādāties “Lauksaimnie­kus”.    Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde piekrita, ka ēku paš­valdība drīkst atsavināt, tikai īpašniekam stingri jāievēro prasības, kuras nosaka šādas ēkas vēsturisko vērtību saglabāšana.

Nākamie īpašnieki ar pietāti un cieņu izturas pret bijušo kalpu māju un ieinteresēti to atjaunot. Tajā atrodas nu jau Latvijā reta vērtība – manteļskurstenis. Uzņē­mēji sagatavojuši projektu tā atjaunošanai, saņēmuši finansiālu atbalstu “Leader” programmā, ir redzējums, kā vēl piesaistīt naudu.

“Saprotams, ka uzņēmējs nav ieinteresēts ieguldīt ēkā, kuru nomā. Novada domes deputāti daudz diskutēja, vai nodot ēku atsavināšanai. Ja sākumā bija šau­bas, tad, izvērtējot situāciju, paš­valdības iespējas, lēmums bija vienbalsīgs – gatavot īpašumu atsavināšanai,” stāsta novada vadītājs.

Deputāts Edgars Bērzkalns nepiedalījās domes sēdē, kurā lēmums tika pieņemts. “Komitejas sēdē biju pret. Ir sarkanās līnijas, ko pašvaldība var atļauties pārdot un atdalīt no kopuma. No muižas kompleksa izdalīt ēku un zemi man ir nepieņemams lēmums. Ir arī pretruna ar teritorijas plānojumu, kurā ierakstīts – nav atļauts sadalīt pils parka teritoriju,” viedokli pauž E.Bērzkalns un uzsver, ka pašvaldība radījusi precedentu un pircēji var sākt pieteikties arī, piemēram, Dzērbenes muižas kompleksa brūkošajām ēkām. “Būs izsole, un nav taču garantijas, ka “Lauksaimniekus” iegūs tagadējie nomnieki,” piebilst domes deputāts.

Vislielāko neizpratni inesiešiem radījis domes lēmums ne jau par to, ka tiks pārdota ēka, kas    ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Vecpiebalgas muižas apbūve”,    bet gan tas, ka paredzēts atsavināt arī zemi – aptuveni 1500 kvadrātmetrus. Tā ir piederīga vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim “Parks”.

“Īpašniekam zemi, kaut sim­bolisku, parkā nevajag, bet likums pašvaldībai neļauj atsavināt ēku bez zemes. Ja tā nebūtu, tiktu pārdota tikai ēka,” skaidro I.Put­niņš un piebilst, ka privatizācijas laikā bez zemes tika pārdota “Svaru māja”, tagad tā rīkoties nedrīkst. Attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas galvenā nekustamā īpašuma speciāliste    Daina Slaidiņa atgādina Ne­kustamā īpašuma valsts kadastra likuma 35.pantā noteikto:    “Ja zemes vienība un zemes īpašniekam piederošās būves ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā kā vienots nekustamais īpašums, tad, dalot nekustamo īpašumu, būve nav atdalāma no zemes vienības, uz kuras tā atrodas.”

Mērniecības birojs, lai sagatavotu dokumentus par zemes atdalīšanu “Lauksaimniekiem”, vērsās Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, lai saņemtu zemes ierīcības projekta izstrādes nosacījumus. No pārvaldes saņemta atbilde, ka tā neatbalsta ierosināto nekustamā īpašuma sadalīšanas priekšlikumu. Proti, zemi muižas parkā nedrīkst dalīt.

“Pašvaldība tikko aizsūtīja vēstuli, kurā skaidrojam, kāpēc nepieciešams atdalīt zemi, ka tā tiks veicināta pieminekļa saglabāšana, pretējā gadījumā tas tiks apdraudēts. Ļoti ceram uz izpratni. Pārvalde arī nenorāda, ka gribam rīkoties nelikumīgi, bet neatbalsta domes lēmumu,” teic novada vadītājs un atgādina, ka pavisam nesen pašvaldība apsvēra iespēju Dzērbenes muižas kompleksā nojaukt stalli, kas ir bīstamā stāvoklī. “Tam pārvalde nepiekrita. Inešos gribam glābt ēku un atbalstu nesaņemam,” pārdomās dalās I.Putniņš.

Novada vadītājs piekrīt, ka izprot inesiešu satraukumu. “Ko drīkstēs, ko nedrīkstēs darīt pie “Lauksaimniekiem”, noteiks Na­cio­nālā kultūras mantojuma pārvalde. Ja uzņēmējs nodarbojas ar tūrismu, turklāt tādā vietā kā Vecpiebalgas muiža, tās parkā, viņš nevarēs neievērot noteikumus,” uzsver I.Putniņš un pauž pārliecību, ka pašvaldība nekad nav pat iedomājusies, ka varētu pārdot Vecpiebalgas muižu. Pagastā izskan arī tādas runas.

Kamēr pašvaldība un Naci­onālā kultūras mantojuma pārvalde rod risinājumu,    uzņēmējam katra diena attālina ieceres īstenošanu, bet kalpu mājai rudens lietavas caurā jumta dēļ    par labu nenāk. Novada vadītājs atzīst, ka varbūt novadniekiem par maz skaidrots, kāpēc deputāti pieņēma lēmumu pārdot kalpu māju un kāpēc arī zemi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi