Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 24.augustam plkst.10 atlika krimināllietas izskatīšanu, kurā par dažādiem mantiskajiem un ekonomiskajiem noziegumiem apsūdzēti bijušais Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta virsleitnants Edgars Gulbis, uzņēmējs Raimonds Štālbergs, kā arī Kaspars Dzērve, Māris Smilga un Jevgēnijs Belovs.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, lietas izskatīšana atlikta saistībā ar Gulbja advokāta Kārļa Palepa pieteikumu, kas saistīts ar likuma grozījumiem par tiesas piesēdētāju institūta likvidēšanu, kuri šodien stājušies spēkā. Aizstāvis lūdzis tiesu noteikt lietas izskatīšanu trīs tiesnešu sastāvā, kā tas iespējams gadījumā, ja krimināllieta ir īpaši sarežģīta. Pats Paleps gan aģentūrai LETA nekādus savus lūgumus komentēt pagaidām nevēlējās, vien norādīja, ka likumdevēja darbā, iespējams, pieļautas nepilnības.
Tostarp šodien uz tiesas sēdi kārtējo reizi nebija ieradies apsūdzētais Belovs.
Kā ziņots, patlaban tiesa tikusi līdz liecinieku pratināšanai. Kopumā lietā jānopratina 111 apsūdzības puses liecinieki, bet katrā sēdē tiek uzklausīti aptuveni trīs četri liecinieki. Lieta tiek izskatīta slēgtās tiesas sēdēs.
LETA jau ziņoja, ka Gulbim, kurš joprojām atrodas apcietinājumā, prokuratūra šajā lietā inkriminējusi noziedzīgus nodarījumus pēc astoņiem Krimināllikuma (KL) pantiem, bet Štālbergam – pēc trim. Lietā pieņemts ģenerālprokurora lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu kādam procesa dalībniekam, tāpēc tā tiek izskatīta slēgtā kārtībā.
Gulbis tiek apsūdzēts par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājuma atbalstīšanu. Šis noziedzīgais nodarījums tiek kvalificēts pēc KL 185.panta 2.daļas un 15.panta 4.daļas, un 20.panta 4.daļas – par atbalstu svešas mantas tīšas iznīcināšanas vai bojāšanas mēģinājumā, ja tas izdarīts ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tas nodarījis lielu materiālu zaudējumu. Minētais likuma pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.
Prokurors uzskata, ka Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumu organizējis uzņēmējs Štālbergs, tas izriet no viņam celtās apsūdzības. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jurijs Stepanovs apsūdzību Štālbergam uzrādījis pēc KL 185.panta 2.daļas un 15.panta 4.daļas, un 20.panta 2.daļas – par svešas mantas iznīcināšanas mēģinājuma organizēšanu. Uzņēmējs arī tiek apsūdzēts pēc KL 175.panta 2.daļas un 20.panta 2.daļas – par automašīnas zādzības organizēšanu, kas vēlāk izmantota citā noziegumā Vaškeviča automašīnas dedzināšanā.
Štālbergs tiek apsūdzēts arī pēc KL 200.panta 3.daļas – par komercnoslēpumu saturošu ziņu nolaupīšanu. Štālbergs komercnoslēpumu saturošus dokumentus esot nolaupījis no Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes biroja telpām. Jau vēlāk daļu šo nolaupīto dokumentu Štālbergs nodevis AS “Baltic International bank” resursu uzraudzības komisijas loceklim Vilorijam Belokoņam, kurš savukārt “laupījumu” tālāk nodevis Valērijam Belokoņam, teikts apsūdzībā. Prokurors apsūdzības rakstā norāda, ka ar savām darbībām Štālbergs Vilkastei ir nodarījis mantisku kaitējumu.
Gulbja apsūdzības raksts ir daudz apjomīgāks. Gulbis tiek apsūdzēts pēc KL 323.panta 2.daļas caur 20.panta 3.daļu jeb par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, atkārtoti uzkūdīja jeb pamudināja citu personu izdarīt noziegumu – kukuļdošanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļdevēja interesēs.
Pēc šī panta Gulbim ir divas epizodes. Vienā gadījumā viņš paziņas uzkūdīja dot valsts amatpersonai kukuli 19 000 latu apmērā, apmaiņā solot nokārtot problēmas ar tiesībsargājošām institūcijām. Bet otrā epizodē naudas summa jau bija krietni lielāka, proti, solot panākt kādas krimināllietas izbeigšanu, Gulbis uzkūdīja dot kukuli 40 000 latu apmērā, norāda prokuratūra.
Bijušais virsnieks ne vien kūdījis uz kukuļdošanu, bet arī iepriekšminētās naudas summas pats piesavinājies, tādējādi viņam apsūdzība uzrādīta arī pēc KL 321.panta 2.daļas.
Gulbis arī apsūdzēts pēc KL 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu un apzinātu viltota dokumenta izmantošanu. Viņš nolūkā nelikumīgi iegūt dokumentu par vispārējo vidējo izglītību ieradās Bauskas rajona Rundāles pagasta Pilsrundāles vidusskolā pie tās direktora Aivara Indrikova, kuram palūdza iespēju izsniegt viņam šo dokumentu. Indrikovs piekrita šim piedāvājumam, solot viltoto atestāta dublikātu izgatavot nedēļas laikā.
Skolas direktors, kurš pēc šīs informācijas parādīšanās medijos aizgāja no darba, vērsās Bauskas rajona Izglītības pārvaldē ar lūgumu izsniegt viena atestāta dublikātu un vienas sekmju lapas dublikātu, ko arī saņēma. Gulbis viltoto dokumentu saņēma 2006.gada septembrī, ko iesniedza savā darba vietā – Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā.
Bijušais virsnieks apsūdzēts arī pēc KL 307.panta caur 15.panta 4.daļu – par krimināllietas materiālu viltošanas mēģinājumu. 2007.gada 10.janvārī Gulbis, uzzinot, ka viņa kabinetā atrasta 400 gramu trotila brikete, par ko pret viņu bija sākts kriminālprocess, nolēma veikt prettiesiskas darbības. Viņam bija iecere nosūtīt ekspertam izpētei pašrocīgi izgatavotu parafīna maketu, kas līdzinātos trotila briketei.
Lai veiktu pierādījuma samainīšanu, Gulbis savam padotajam uzdeva nodibināt kontaktus ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes ieroču un trasoloģijas ekspertīžu nodaļas ekspertu. Kamēr notika “iedraudzēšanās” ar ekspertu, Gulbis savā dzīves vietā sāka meistarot šo maketu. Tomēr savu noziedzīgo nodomu Gulbim neizdevās īstenot, jo eksperts bija godprātīgs un atteicās samainīt lietisko pierādījumu, norādīts apsūdzībā.
Saskaņā ar apsūdzības rakstu, kas nonācis aģentūras LETA rīcībā, Gulbis apsūdzēts arī pēc KL 301.panta 1.daļas caur 20.panta 3.daļu – par uzkūdīšanu izdarīt eksperta iespaidošanu nolūkā panākt, lai viņš sniedz nepatiesu atzinumu.
Gulbis apsūdzēts arī pēc KL 298.panta 2.daļas – par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu par nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret kādu personu, kas saistīts ar apsūdzību smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā. Gulbis pagājušā gada oktobrī iesniedza Valsts policijas Iekšējās drošības birojā iesniegumu, paziņojot, ka pret viņu veikta sistemātiska fiziska iespaidošana. Veicot izmeklēšanu, fakti par Gulbja spīdzināšanu neapstiprinājās. Tāpat viņš apsūdzēts pēc KL 300.panta 1.daļas – par to, ka viņš, būdams liecinieks šajā procesā par fizisko iespaidošanu, sniedza apzināti nepatiesu liecību.
No apsūdzētajiem Dzērves, Smilgas un Belova divi bijuši iesaistīti kukuļošanas epizodēs, bet viens – mantas zādzības epizodē, norāda prokuratūra.
Pagājušā gada marta sākumā Gulbis tika pirms laika atvaļināts no dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos, jo pret viņu ierosinātajā dienesta izmeklēšanā tika konstatēti vairāki pārkāpumi. Vēl dienesta laikā Gulbis ticis raksturots kā priekšzīmīgs karavīrs.
LETA
Komentāri