Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Maltīte līdzņemšanai nesasniedz vēlamo popularitāti

Līga Salnite
00:00
26.12.2020
4
Lidznemsanai Pusdienas 3 1

Nu jau vairāk nekā mēnesi sabiedriskās ēdināšanas vietās ir ļauts maltītes izsniegt tikai līdzņemšanai vai piegādāt mājās. Lai gan pastāvīgo klientu loks saglabājies gandrīz katra pavāra virtuvei, šis nosacījums tomēr krietni iedragājis finansiālo situāciju daudziem ēdināšanas uzņēmumiem arī vēsturiskajā Cēsu rajonā.

Epidemioģiskās drošības apsvērumu dēļ līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu kafejnīcās, krodziņos un restorānos kopš 9.novembra ir aizliegta ēdināšana uzņēmuma telpās vai teritorijā. Šī ierobežojuma dēļ iezīmējušās jaunas tendences uzticīgo klientu izvēlēs, vienlaikus gan radušās arī absurdas situācijas, bez kurām gan operatīvi pieņemtu valstisko lēmumu gadījumos, visticamāk, neiztikt.

Tāpat kā pirmās ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, arī rudens nogalē Cēsu Tūrisma informācijas centrs pašvaldības mājaslapā un sociālo tīklu vietnēs publicēja aicinājumu iedzīvotājiem šajā grūtajā laikā atbalstīt Cēsu un pilsētas apkārtnē esošos ēdināšanas uzņēmumus ar maltīšu pasūtīšanu līdzņemšanai. Vienlaikus interesentiem ir pieejams trīs lappušu garš saraksts ar dažādām sabiedriskās ēdināšanas vietām, to plānotajiem darba laikiem (kuri patlaban var mainīties) un kontakt­tālruņiem. Lai gan pilnīgāka un aktuālāka informācija vairumā gadījumu rodama katra krodziņa vai kafejnīcas kontā sociālajos medijos, tostarp Facebook, “Dru­vai” lielākoties sazvanītie ēdinātāju pārstāvji apstiprināja –uzticīgo klientu loks nudien atgriežas ik dienu, tomēr kopumā apgrozījums samazinājies dramatiski un nav skaidrības, cik ilgi šādā režīmā katra vieta turpinās darboties. Tāpat visi ēdināšanas jomā strādājošie neslēpa, ka, tā kā publiskajā telpā jau izskanējis par iespējamu esošo ierobežojumu pastiprināšanu, ar bažām gaida otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē spriesto.

Pilsētas centrā pie Vienības laukuma esošās kafejnīcas “Pa­gra­biņš” un “Cēsis” (“Cēsu rajona patērētāju biedrība”) arī šajos klātienes ēšanas lieguma apstākļos izdevīgā novietojuma dēļ ir ieguvējas. Abās ēdināšanas vietās apliecināja, ka ir ēdāji, kuri turpina nākt dienu no dienas. “Pagrabiņa” vadītāja Dace Kalēja atklāj, ka daļa šo cilvēku jau ieraduši nākt ar saviem traukiem (pārtikas termosiem) pēc pusdienām, lai mazinātu šajos apstākļos likumsakarīgi pieaugošo atkritumu daudzumu. Atsevišķi pasūtījumi esot arī piegādēm noteiktās adresēs, tomēr lielākā daļa nākot uz vietas izvēlēties un paņemt ēdienu uz darbu vai citās gaitās. “Protams, apgrozījums ir krities,” apstiprina iestādes vadītāja, uzreiz piemetinot, ka šo brīdi kaut kā nebūt ar darba pārplānošanu un darbinieku atvaļinājumiem pārdzīvošot, “tomēr trakākā ir neziņa, kas būs tālāk”. Arī kafejnīcas “Cēsis” darbiniece Vineta Brīdaka lēš, ka apgrozījums varētu būt samazinājies dramatiski – pat uz pusi. Ar ēdienu līdzņemšanu gan pastāvīgie klienti – tuvīno veikalu, frizētavu un iestāžu darbinieki – būtu tā kā apraduši, vien zupas tikpat kā neņemot, jo,šķiet, grūtāk transportēt, var izlīt. Nav tās apmeklētāju daļas, kuri bija ieraduši izdzert tasi kafijas vai tējas sasildīšanās nolūkos. “Ielejam jau tajā vienreizlietojamajā trauciņā tēju, bet viņš, nabadziņš, nosalis būdams, to izdzer ārā, aiz durvīm, pat ja te telpā neviena nav.”

Sarežģītāk ar kaut daļēja līdzšinējā pieprasījuma noturēšanu ir pie pilsētas robežas saimniekojošajam krodziņam “Glendeloka”. Šīs vietas saimniece Evija Šaitere stāsta, ka sākotnēji pamēģinājuši arī gatavot darba dienu pusdienas līdzņemšanai, tomēr ātri vien konstatēts – ja nav iespēja uzturēties krodziņa telpās, ēdāju gatavība mērot ceļu līdz “Glendelokai” ir tik neliela, ka tas nelīdz segt pat ēkas uzturēšanas izmaksas. “Apgrozījums ir neaptverami krities,” atzīst kafejnīcas vadītāja, atklājot, ka no divām ēdināšanas vietām (otra – pilsētas centrā esošā kafejnīca “Vendene”) patlaban darba dienās slēgtas abas, bet brīvdienu maltītes pēc pasūtījuma tiek gatavotas “Glendelokā”. Uz nedēļas nogalēm daži pasūtījumi no tīmeklī aktualizētās ēdienkartes gan pienākot.

Tikai brīvdienās tagad strādā arī Līgatnes krodziņš “Pie Jančuka”. Tā īpašnieks Jānis Smerliņš arī teic, ka nedaudz pamēģināts vēl darba dienās, tomēr šeit klientu vidū vairāk ir tūristu nekā vietējo iedzīvotāju. Ir gan tie, kas tīmeklī ar ēdienkarti jau iepazinušies un telefoniski izteic vēlmes, gan tādi klienti – pārsvarā jau minētie tūristi –, kuri piebrauc, klātienē izvēlas un tad dodas pastaigā, kamēr pavārs visu sagatavo. Ēdienkarte šajā mēnesī mainīta gan neesot, bet arī J.Smerliņš apliecina – zupas nudien līdzi tikpat kā negribot ņemt.

Ar zināmu pagaidu režīmu savu izdzīvošanu radusi arī Vecpiebalgā esošā kafejnīca “Laura”. Saīsināts darba laiks, un patlaban šī vieta nedēļas nogalēs arī nestrādā, jo caurbraucēju un viesu šajā laikā nu nepavisam vairs nav. Arī darba dienās pamatā tiek piedāvāts tikai komplekso pusdienu variants, bet tam ir savs pieprasījums, un tāpat kā Cēsīs – arī šeit ļaudis sāk nākt ar saviem termosiem. Interese par kafejnīcas piedāvājumu svētku galdam mājās gan vēl nav bijusi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
30

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi