Cēsu novada pašvaldība jau vairākus gadus piesaista Eiropas finansējumu, īstenojot projektus “Pašvaldības degradēto teritoriju attīstība uzņēmējdarbības vajadzībām.”
Patlaban dažādās izpildes stadijās ir trīs projekti, no kuriem viens – Peldu un Saulrītu iela – beidzies, bet darbi notiek Cīrulīšu – Kovārņu ielas projektā, kā arī topošajā industriālajā parkā. Kopumā trijos projektos ieguldīts vairāk neka seši miljoni eiro, no kuriem 3,5 miljoni eiro ir Eiropas fondu nauda, 2,4 miljoni pašvaldības līdzfinansējums, bet valsts daļa – nedaudz zem 300 tūkstošiem eiro. Vēl divas teritorijas gaida savu kārtu. Par padarīto un darbu virzību domes Uzņēmējdarbības un attīstības komitejā stāstīja pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis.
Realizēts ar uzviju
Katram projektam jāsasniedz noteikti rezultatīvie rādītāji uzņēmumu nefinanšu investīcijās un jaunu darbavietu radīšanā.
Dati rāda, ka projektā “Peldu iela un Saulrītu iela” rezultatīvie radītāji sasniegti ar uzviju. Piesaistot finansējumu nedaudz virs pusmiljona eiro, no kuriem 488 tūkstoši bija Eiropas nauda, tika plānots radīt 19 darbavietas un nefinanšu investīcijas – nedaudz virs pieciem miljoniem eiro. Rezultātā radītas 40 darba vietas, no kurām 27 ir SIA“Villa Santa”, bet nefinanšu investīcijas pārsniegtas par aptuveni 100 tūkstošiem eiro.
Uzņēmēju interese ir
Visaktīvākā attīstība notiek projektā, kas aptver Robežu – Rūpniecības – Ed. Veidenbauma un Ata Kronvalda ielu un zināms kā topošais Cēsu industriālais parks. Daži zemes gabali jau izsolīti, vairāki rezervēti, uzņēmēji gaida izsoli. Sakarā ar ārkārtējo situāciju izsoles iekavējušās, jo atbilstoši likumdošanai tās jāorganizē klātienē.
Pašvaldības uzņēmējdarbības attīstības projektu vadītāja Natālija Juškova stāsta, ka īpašumus jau ieguvuši uzņēmumi “Eihenbaums”, “ Playspiel” un “Wenden furniture”, kuri jau veic nākamos darbus, lai sāktu teritoriju attīstību. Jau rakstīts, ka lielāko interesi par darbību Industriālajā parkā izrāda uzņēmēji, kas darbojas kokapstrādē. “Eihenbaums” un “Wenden furniture” ir mēbeļu ražotāji, no kuriem pirmais darbojas Siguldā, otrs – Jaunpiebalgā, bet vēlas ražotnes attīstīt Cēsīs. Uzņēmums “Playspiel” nodarbojas ar bērnu rotaļlaukumu ražošanu.
Vēl vairāki uzņēmumi gaida izsoles, tostarp “Duck Woodworks”, “Forma”, “Adventure” , kas ražo tīklu parkus un šobrīd bāzējas Valmierā.
“Šī teritorija ļoti plaša, tāpēc nefinanšu investīcijas, darbavietas iegūstam no ļoti plašas teritorijas, tostarp ceram uz “Cēsu alus” attīstību. Esam pārliecināti, ka šajā teritorijā rezultatīvie rādītāji tiks sasniegti,” uzsver A. Egliņš – Eglītis.
Šī projekta, kurā rekonstruētas četras ielas, kopējais finansējums ir 4,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas fondu nauda – 2,2 miljoni eiro, pašvaldības līdzfinansējums 1,7 miljoni eiro, valsts finansējums – nepilni 234 tūkstoši eiro. Kā sasniedzamais rezultāts minēts 50 jaunas darbavietas, no kurām jau ir 23, kā arī nefinanšu investīcijas gandrīz piecu miljonu eiro apmērā.
Gaidot startu
Pilsētas rajons, ko pazīstam kā Cīrulīšus, sen bijis pašvaldības uzmanības centrā, daudz spriests, diskutēts, kā teritoriju atdzīvināt, tagad ir pamatotas cerības, ka vezums beidzot izkustēsies.
Atbilstoši projektam kopējās investīcijas ir 1,2 miljoni eiro, no kuriem Eiropas finansējums gandrīz miljons, pašvaldības – 131 tūkstotis eiro, valsts nedaudz zem 44 tūkstošiem eiro. Plānots izveidot 22 darbavietas, bet nefinanšu investīcijās piesaistīt 1,1 miljonu eiro.
A. Egliņš – Eglītis skaidro, ka patlaban ar rezultatīvo rādītāju sasniegšanu ir sarežģīti, bet pie tā tiek aktīvi strādāts: “Ceram uz uzņēmuma “Venden” paplašināšanos, līdztekus norit darbs pie Zīļu un Kovārņu ielas attīstības, kur pašvaldība mērķtiecīgi iegādājās īpašumus, lai varētu nodrošināt kopējo piedāvājumu potenciāliem investoriem. Ir cerība, ka līdz ar Kosmosa izziņas centra būvniecību šajā rajonā varētu sākties lielāka aktivitāte.”
Pirms vairākiem gadiem rakstījām par iecerēm, kas saistījās ar ēku, ko cēsnieki pazīst kā bijušā atpūtas nama “Cīrulīšu” klubu, taču nu jau vairākus gadus tur valda klusums. N. Juškova skaidro, ka ēkai ir divi īpašnieki, bijuši lieli plāni, bet viņi nevarot atrast kopsaucēju, tāpēc kā vienīgo iespēju redzot īpašuma pārdošanu.
Tukša un pamesta stāv arī baseina ēka. A. Egliņš – Eglītis informē, ka bijusi saruna ar ēkas īpašnieku “Veselības centrs 4”, un ēka, visticamāk, tiks nojaukta: “Izrādās, šī ēka, klubs, vēl citas būvētas pēc Melnās jūras apvidus projektu paraugiem, izmantoti tai klimata joslai paredzēti materiāli, tāpēc šīs ēkas ir absolūti energoneefektīvas.”
Nākotnes ieceres
Pašvaldības redzeslokā vēl divas attīstības teritorijas. Nedaudz pavirzījies tā sauktā Neredzīgo kvartāla projekts Raiņa ielā, proti, divu neapsaimniekotu ēku izmantošana. “Cenšamies strādāt vairākos virzienos, lai saprastu pārvaldības modeli, kā šo objektu attīstām, no kuriem finanšu instrumentiem to darām. Savu redzējumu paudusi Mākslas skola, kas varētu pārcelties uz vienu no korpusiem. Paši esam centušies saprast, kas varētu būt otrajā ēkā, uzņēmējdarbības korpusā,” stāsta A. Egliņš – Eglītis, norādot, ka iecerēts pieteikt projektu, kas sastāv no vairākām daļām, attīstot ēku kvartālu Raiņa ielā un veicot Raiņa ielas un Stacijas laukuma pārbūvi.
“Vispirms svarīgi saprast, cik projektā varam iegūt nefinanšu investīcijas, darbavietas, un, izejot no tā, varēsim saprast, cik pirmajā kārtā varam investēt ēkās. Uzskatu, ka nav jābūt eiroremontam, pašvaldībai nav uzņēmēju vietā jāizdomā, kā iekārtot telpas. Mūsu uzdevums nodrošināt komunikācijas, uzņēmēji paši tālāk veido vidi. Redzot citu pašvaldību problēmas, ka nevar atrast nomniekus šādām ēkām, industriālajiem parkiem, esam secinājuši, ka problēma tajā, ka nomnieku meklē, kad viss jau gatavs, bet viņam tādas telpas neder. Tāpēc ar uzņēmējiem jāsadarbojas laikus,” norāda administrācijas vadītājs, piebilstot, ka projektu plānots iesniegt šogad, īstenot nākamgad.
Pašos pirmsākumos ir vēl kāda iecere, kurā ietilpst “CATA”, kādreizējā ARR zona, arī teritorija starp Lapsu ielu un dzelzceļu. A. Egliņš – Eglītis uzsver, ka ARR teritorija atbilst degradēto teritoriju pazīmēm, tā aktīvi tiek izmantota uzņēmējdarbībā, bet tur sarežģīti komunikāciju tīkli, vēl sarežģītākas īpašumattiecības, jo zeme pieder Cēsu Sv. Jāņa baznīcai, ēkas dažādiem privātīpašniekiem. Aktuāls arī jautājums par Kronvalda ielas attīstītību, tās iespējamo atjaunošanu par maģistrālo ielu.
“Attiecībā uz šo teritoriju termiņu nav,” saka A. Egliņš – Eglītis. “Vispirms jāsaprot, vai varam kvalificēties tajos finanšu instrumentos, ko esam noskatījuši.”
Komentāri