Iepirkšanās vairumam pircēju nesaistās ar patīkamām emocijām – tikai 14% respondentu Latvijā iepirkšanos uzskata par izklaidi un brīvā laika pavadīšanas veidu, liecina tirdzniecības vietu aprīkošanas un informācijas izvietošanas risinājumu piegādātāja “HL Display Latvia” veiktās aptaujas rezultāti.
Kā informēja “HL Display Latvia” direktore Inese Sīle, aptaujājot pircējus par iepirkšanās vidi Latvijā un Lietuvā, secināts, ka neapmierinātības cēlonis nav tikai pircēju pašu zemā pirktspēja vai augstās cenas, bet kā iemesls bieži vien tiek minēta pircējam nedraudzīga iepirkšanās vide – preces ir grūti atrodamas un ir izvietotas haotiski, cenas un informācija nav labi saskatāma, kā arī tirdzniecības vietās ir nepietiekams daudzums apkalpojošā personāla.
Iepirkšanās vidi Latvijā kā ērtu un patīkamu raksturojuši tikai viena trešdaļa respondentu. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, kur iepirkšanās vidi kā patīkamu kopumā ir raksturojuši 36% aptaujāto pircēju. Īpaši iepirkšanās abās kaimiņvalstīs nepatīk vīriešiem – 21% Latvijā un 22% Lietuvā. Savukārt, skatoties pircēju vecuma griezumā, situācija abās valstīs atšķiras. Latvijā vislielāko nepatiku pret iepirkšanos izteikuši 40 līdz 49 gadu veci aptaujātie pircēji, bet Lietuvā – 20 līdz 29 gadus veci pircēji.
Tai pat laikā aptauja liecina, ka tieši Lietuvas jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem veikalos pavada visvairāk laika, jo 42% aptaujāto šī vecuma jauniešu Lietuvā iepirkšanos saista ar izklaidi un laba laika pavadīšanu, kamēr iepirkšanos kā izklaidi Latvijā uztver tikai 27% aptaujāto jauniešu šajā vecuma grupā. Vērtējot attieksmi pret iepirkšanos pēc respondentu dzīvesvietas, secināts, ka, jo mazāk apdzīvota vieta, jo vienaldzīgāka iedzīvotāju attieksme pret iepirkšanos, un šajā aspektā nav novērojamas būtiskas atšķirības starp abām valstīm.
Aptaujas rezultāti ļauj secināt, ka joprojām tirdzniecības vietas Latvijā nav iekārtotas tā, lai pircējiem būtu ērti atrast nepieciešamās lietas ātri un bez maldīšanās starp plauktu rindām, kā arī ērti pamanīt cenu un citu vizuālo informāciju. Tas liecina, ka veikalu iekārtojums, sortimenta piedāvājums un iepirkšanās organizēšana nav vienlīdz vērsta uz abu dzimumu un visu vecumu cilvēku vajadzībām.
Sīle uzskata, ka iepirkšanās ir būtiska mūsdienu cilvēku dzīves sastāvdaļa un ir svarīgi, lai tā sniegtu prieku un gandarījumu pircējam. Tāpat ir skaidrs, ka dažādām sabiedrībām prieku sagādā dažādas lietas, tāpēc pircēju prasības pret iepirkšanās vidi dažādās kultūrās atšķiras. Piemēram, aptaujas dati parāda, ka pat mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvā iepirkšanās patīk vairāk nekā Latvijas iedzīvotājiem – to atzinuši 26% aptaujāto Lietuvā, kamēr Latvijā vien 14% aptaujāto.
Jautājot par galvenajām pircēju prasībām pret iepirkšanās vidi, noskaidrojies, ka prioritāte gan Latvijas (71%), gan Lietuvas (65%) aptaujātajiem pircējiem ir nepieciešamība viegli atrast vajadzīgo preci. Būtiska viedokļu atšķirība parādās, apkopojot otru būtiskāko pircēju prasību. Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto Latvijas pircēju vēlas kārtīgu un tīru vidi veikalā, savukārt Lietuvā par kārtīgu un tīru vidi kā prioritāti iestājās uz pusi mazāk – 31% aptaujāto.
Tai pat laikā 34% respondentu Lietuvā divas reizes lielāku vērību piešķir iespējai iegādāties beramo preci, bet tikai 17% – Latvijā. Lietuvas pircējiem ir daudz svarīgāks preču izkārtojums pēc to pielietojamības, tā atbildējuši 44% aptaujāto pircēju Lietuvā, kamēr Latvijā tikai 26%.
“Šie rādītāji liecina, ka arī tuvu kaimiņvalstu iedzīvotāju iepirkšanās paradumos iespējamas būtiskas nianses. Tai pat laikā konstatējamas arī izteiktas līdzības, piemēram, pircējus pirkt neplānotas preces gan Lietuvā (68%), gan Latvijā (65%) motivē atsevišķu preču grupu izcelšana ar īpašām zīmēm, piemēram, “Vairāk pirktā prece”, “Jaunumi”, “Ekoloģisks”, “Akcija”, kā arī dažādas noderīgas informācijas izvietošana pie produktiem. No aptaujas arī secināms, ka šīs prasības atšķiras dažādām mērķauditorijām – piemēram, gados vecākiem pircējiem nozīmīgākas šķiet produktu degustācijas un noderīgas informācijas izvietošana pie produktiem, bet jauniešiem – preces novietojums blakus savstarpēji papildināmiem produktiem,” stāsta Sīle.
Aptaujas rezultāti vedina secināt, ka pircējiem gan Lietuvā, gan Latvijā vislielākās “galvassāpes” sagādā plašajā piedāvājuma klāstā atrast to “vienīgo savējo” preci. Pie tam būtisks ir tas fakts, ka 44% pircēji vecumā no 15 līdz 19 gadiem norāda, ka preces ir izvietotas haotiski, neloģiski un ir grūti atrast vajadzīgo.
“Tas ir būtiski, jo jaunieši būs ikdienas pircēji un viņu attieksme pret dzīves norisēm vēl tikai veidojas. Tirdzniecības vietas iekārtotāja pirmais uzdevums ir sniegt pircējam veikala “ceļa karti”, jo preču sortimentu vislabāk pārzina tikai tirgotājs pats. Ja pircējam apmeklējums sagādā pozitīvas emocijas, visdrīzāk, viņš meklēs iespēju iepirkties biežāk,” uzskata Sīle.
Svarīgs aptaujas secinājums ir arī katrā valstī atšķirīgā pircēju attieksme pret citiem faktoriem – tīrību, preču iepakojumu un izvietojumu. Attiecīgi arī rīcības modeļiem un pielietotajiem veikala iekārtojuma risinājumiem vajadzētu atšķirties.
Sīle uzsver – lai padarītu iepirkšanos pircējam patīkamāku, ir būtiski izvērtēt, kā uzlabot iepirkšanās vidi veikalā – vai tā būtu iespēja nopirkt beramo pārtiku, vai atsevišķu preču grupu izcelšana ar īpašām zīmēm, vai arī noderīgas informācijas izvietošana pie produktiem. Tehnisko iespēju un risinājumu izvēle, kā padarīt iepirkšanās vidi patīkamāku un pircējam draudzīgāku, ir ļoti plaša, svarīgi ir meklēt savu pircēju vajadzībām atbilstošo.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri