Pērn Latvija bērnu traumatisma ziņā ieņēma otro vietu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ANO bērnu fonda “UNICEF” un Pasaules veselības organizācijas dati.
2008.gadā Latvija bija pirmajā vietā, savukārt pērn pirmajā vietā izvirzījās Lietuva.
Traumatisma raksturs ir saistīts ar bērna vecuma un attīstības īpatnībām, tiekoties ar medijiem, atklāja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BUKS) Ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons. Viņš arī uzsver, ka Latvijā bērnu traumatisma līmenis sešas līdz desmit reizes pārsniedz Skandināvijas valstu un ES veco dalībvalstu rādītājus.
Statistika liecina, ka Latvijā katru gadu ārēju cēloņu dēļ dzīvību zaudē aptuveni 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, aptuveni tikpat dzīvību zaudē arī jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. BUKS pārstāvis uzsver, ka, zaudējot vienu bērnu, valsts zaudē vismaz 250 000 latu nodokļos samaksātās naudas.
Pētersons stāsta, ka katru gadu Latvijā aptuveni 10 bērnu izkrīt vai tiek izgrūsti pa daudzstāvu namu logiem, aptuveni 10 bērnu nosmok vai sadeg ugunsgrēkos, 30 bērnu noslīkst, bet 35 bērni iedzer ķīmiskas vielas. Speciālists gan uzsver, ka tā ir statistika, ko apkopojusi BUKS, atzīstot, ka patlaban Latvijā trūkst vienota bērnu traumu reģistra, kas liedz iespēju izvērtēt situāciju par bērnu traumatismu Latvijas reģionos.
Lai arī nedaudz, tomēr pēdējo četru gadu laikā bērnu traumatisms valstī ir mazinājies. Ja 2006.gadā BUKS Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā stacionēti 2387 bērni, tad 2007.gadā – 2373 bērni. 2008.gadā stacionēts 1951 bērns, 2009.gadā – 1901.
Ambulatori pēc palīdzības BUKS NMP 2006.gadā vērsušies 17 623 bērni, 2007.gadā – 17 907, 2008.gadā – 17 896 un 2009.gadā – 16 846 bērni.
Ar dzīvnieku kodumiem pērn BUKS NMP stacionēti 253, bet ambulatori vērsušies 193 bērni. Savukārt ar autotraumām bērnu slimnīcā pērn stacionēti 88, ambulatori vērsies 121 bērns. Ar krimināltraumām pērn BUKS stacionēti 88, bet ambulatori vērsušies 72 bērni.
Pētersons stāsta, ka pēdējā laikā ir vērojama milzīga agresivitāte pusaudžu vidū, katru rītu bērnu slimnīcā pēc palīdzības vēršas divi vai trīs pusaudži ar durtām, sistām vai citām vardarbīgā veidā gūtām traumām. Agresīvāki saskarsmē ar bērniem ir kļuvuši arī vecāki.
Pēc BUKS datiem, 85% traumas bērni gūst mājas apstākļos. “Mājai vajadzētu būt videi, kur bērns jūtas visdrošāk, diemžēl tieši šeit bērni gūst visvairāk traumu,” uzsver Pētersons.
Brīvā dabā traumas gūst 15%, skolās – 8%, transporta zonā – 7%, citviet – 16% bērnu.
Pētersons uzskata, ka bērnu traumatisma galvenie iemesli ir likumdošanas nepilnības, sabiedrības informēšanas nepietiekamība, bērniem nedroša apkārtējā vide un nepietiekama vecāku un arī pašu bērnu atbildība. Speciālists uzskata, ka maldīgs ir priekšstats, ka bērni nepietiekami pieskatīti ir tikai tā saucamajās nelabvēlīgajās ģimenēs, nereti nopietnas traumas gūst bērni no labi situētas un materiāli nodrošinātas ģimenes. “Vecākiem vajadzētu saprast, ka, ja nopērk bērnam dārgu velosipēdu, vajadzētu nopirkt arī aizsargķiveri,” atgādina bērnu ārsts.
NOZARE.LV
Komentāri