Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Aizpildīt baltos plankumus

Jānis Gabrāns
00:00
10.03.2021
3
Atver Garamatu 1

“Kamaniņu sports Cēsīs”, tā sauc cēsnieka Daiņa Odziņa grāmatu, kas šonedēļ pavisam šaurā lokā piedzīvoja atvēršanu.

Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga norāda, ka bieži konkrēti vārdi vai nosaukumi saistās ar kādu vietu vai notikumu: “Tagad vārdu salikums “kamaniņu sports” saistās ar Siguldu, bet pagājušā gadsimta 70. gados tas bija saistīts ar Cēsīm un Cīrulīšu kamaniņu trasi. Šodien tā ir vēsture, bet bez tās nav tagadnes un nākotnes. Jaunajai kamaniņu sporta paaudzei virāžu nosaukumi “Lāpa”, “Māli”, “Pīļu dīķis” un daudzi citi neko neizsaka, bet paaudzei, kas iesāka šo sporta veidu, attīstīja un darbojās tajā, tās ir skaistas un neizdzēšamas atmiņas! Tāpēc ir ļoti apsveicama kādreizējā trenera Daiņa Odziņa uzņēmība pierakstīt savas un savākt vienkopus bijušo sportistu atmiņas par Cēsu kamaniņu sporta laiku un notikumiem Cīrulīšu trasē. Sākumā bija doma par nelielu bukletu, bet drīz vien sapratām, ka tam jābūt pamatīgam izdevumam, jo materiālu bija daudz.”

A.Strenga arī atklāja, ka zeme, kur savulaik atradās kamaniņu trase, bet tagad ir slēpošanas komplekss “Ozolkalns”, joprojām ir federācijas īpašums. Uz jautājumu, vai tas varētu nozīmēt, ka nākotnē trase varētu atdzimt, A. Strenga noteica, ka tā ir utopija, bet kas zina, kas dzīvē var notikt.

D. Odziņa grāmata ir kā starts plašākam izdevumam par visu kamaniņu sporta vēsturi, ko apņēmies uzrakstīt sporta žurnālists Dainis Caune.

Cēsu Vēstures un mākslas mu­zeja direktore Kristīne Skrī­vere norādīja, ka šī ir nozīmīga grāmata ne tikai Cēsīm, bet visai Latvijai, jo kamaniņu sports ir viens no tiem olimpiskajiem sporta veidiem, ar ko patiešām varam lepoties visas pasaules mērogā: “Tāpēc jo īpašs prieks, ka šī sporta veida aizsākumi meklējami tieši Cēsīs.”
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne atcerējās dienu 2006.gadā, kad muzejā ieradies Dainis Odziņš un piedāvājis muzejam savu mūža darbu – gadu desmitiem krāto kamaniņu sporta vēsturi.

“Man nebija šaubu, ka šis materiāls jāņem, jo muzeja krājumā bija tikai nedaudzi materiāli par to laiku, kad katrs cēsnieks zināja par trasi Cīrulīšos, par kamaniņu sportu. Toreiz pārcēlos dzīvot uz Cēsīm, atceros, ka cēsnieki runāja, ka šī ir garākā un labākā trase visā Padomju Savienībā, un pamatoti lepojās, ka tā atrodas tieši šeit.
Tā sāka veidoties kolekcija, kurā ir jau gandrīz 600 vienības. Kad Dainis Odziņš teicās, ka rakstīs grāmatu, sapratu, ka jāpalīdz, lai rezultāts būtu iespējami labāks. Uzskatīju to par pienākumu, jo esam viņam parādā par savākto materiālu, kas nodots muzejam. Tagad varam teikt, ka šī sporta veida lappuse muzejā vairs nav balta, bet daļēji aizpildīta. Es gribētu teikt, ka šī grāmata ir kā dāvana Cēsīm, tās vēsturei.”

Izdevēja Inta Bērente – Strenga atklāja, ka viņai Cēsis vispirms saistās ar akvareļu plenēriem, ar izstāžu iekārtošanu Izstāžu namā, kur aktīvi piedalījusies. Tagad šī saistība papildināta ar sportisku akcentu, ar grāmatu. Viņa arī rosinājusi, ka tai jābūt pamatīgai, jo ir svarīgi vēsturisko līniju saglabāt nākotnei.

Pats grāmatas autors Dainis Odziņš nelielā sarunā ar “Druvu” vispirms atcerējās mūsu tikšanos pirms vairākiem gadiem Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kur uz pasākumu pulcējās ar šo sporta veidu saistītie cēsnieki: “ Toreiz jūs man jautājāt, vai šī bija pirmā trase Padomju Savienībā. Teicu, ka nevaru to apgalvot, un solīju noskaidrot. Strādājot pie grāmatas, to arī izdarīju. Jāatzīst, Cēsīs tomēr nav pirmā trase, tāda tika uzbūvēta Ļeņingradā, bet mums ir pirmā labākā trase. Izrādās, ka trase Ļeņingradā tika uzcelta un pavisam drīz nezināmu apstākļu dēļ nojaukta, tā arī neaizvadot nevienas sacensības. Iespējams, nebija pareizi uzbūvēta, par to man ziņu nav. Tāpēc Cīrulīšu trase, lai arī hronoloģiski otrā, bija labākā, šurp brauca trenēties visi labākie PSRS sportisti, arī olimpieši, gatavojoties nozīmīgākajiem startiem Olimpiskajās spēlēs.”

D. Odziņš arī atklāj, ka jau kopš vidusskolas gadiem vācot informāciju par sportu: rezultātus, problēmrakstus, citu noderīgo. Ne tikai par kamaniņu sportu, arī par ūdenstūrismu, citiem, bet, tā kā savulaik kamaniņu sports kļuvis par viņa galveno sporta veidu, par to interesējies jo īpaši. Tā arī krājušies materiāli, kas tagad nodoti muzejam.
Pats savulaik Cīrulīšu trasē sācis strādāt kā trases strādnieks: “Redzot, ka brauc trenēties kamaniņu braucēji no Rīgas, bet nav neviena cēsnieka, kaut trase blakus, domāju, ka jāsāk kaut kas darīt, lai arī Cēsīs atvērtu treniņu grupu. Neko no tā nezināju, tāpēc piesaistījām treneri Andri Miezīti, pats daudz mācījos, vispirms biju trenera palīgs, tad pārņēmu viņa audzēkņus, tā rakstot šī sporta veida vēsturi Cēsīs.”

Grāmata “Kamaniņu sports Cēsīs” noslēdzas ar vārdiem: “Tiksimies Siguldā, citās pasaules trasēs un kādreiz varbūt arī Cēsīs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
6

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
18

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
70

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
44

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
78

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
54

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi