Klepus un “tekošs deguns” pavasarī ne vienmēr liecina par saaukstēšanos, bet, iespējams, tā ir alerģija, kuru izraisa apkārtējās dabas mošanās, tāpēc mediķi aicina ierobežot sakarus ar alerģijas izraisītāju, kā arī nepieciešamības gadījumā lietot atbilstošus medikamentus.
Klīnikas “Premium Medical” alergoloģe un pediatre Elīna Puķe stāsta, ka pavasarī visraksturīgākā alerģija ir siena drudzis jeb polinoze, kuru izraisa ar vēju apputeksnējamo augu putekšņi. Agri pavasarī alerģiju izraisa koku un krūmu ziedputekšņi – alkšņi, bērzs, papele, liepa, ozols, kļava, vasaras vidū tās ir graudzāles – timotiņš, skarene, auzene, kamolzāle, rudzi un citi augi.
Alerģija var skart teju jebkuru orgānu sistēmu. Atkarībā no tā, kur process norisinās, rodas dažādas sūdzības: nieze, šķavas, izdalījumi no deguna, acu asarošana, apsārtums, smagākos gadījumos var uzliesmot astmas simptomi, var parādīties izsitumi uz ādas un citas izpausmes, skaidro mediķe.
Pasaulē ir pētījumi, kas pierāda to, ka ar alerģijām daudz mazāk slimo tie cilvēki, kas uzturā lieto pēc iespējas veselīgāku un dabīgāku pārtiku, kā arī visādi citādi ievēro veselīgu dzīvesveidu – dzīvo laukos, mājās, kas celtas no dabīgiem materiāliem, nelieto cilvēka veselībai un dabai kaitīgu sadzīves ķīmiju. Tas nozīmē, ka veselīgs uzturs un dzīvesveids ir alerģijas profilakses stūrakmens, uzsver Puķe.
Tāpat mediķe stāsta, ka gadījumā, ja ir aizdomas par alerģiju, vispirms jānoskaidro, pret ko ir alerģija, tad, cik vien iespējams, jāierobežo saskare ar to, jo atkārtota kairinājuma dēļ alerģija var tikai palielināties un nostiprināties. Jālieto ārsta ieteiktie medikamenti. Taču, ja arī zāles pret alerģiju ir drošas un efektīvas, taču tās alerģiju pilnībā izārstēt nevar, papildina ārste.
LETA
Komentāri