Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par Pasaules bankas (PB) viedokli, ka ar arodskolu stipendiju likvidēšanu var ietaupīt, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Lielākajai daļai audzēkņu, kas mācās arodskolās, arī mazā stipendija ir svarīga iztikai un iespējai iegūt izglītību, uzskata lauksaimnieki. Absurda ir PB vēlme ietaupīt uz jauniešu izglītības rēķina, ņemot vērā, cik būtiski jauniešiem ir šie pārdesmit latu, kas visbiežāk tiek izmantoti dzīvojamās platības nomaksai un pārtikas iegādei.
“Arodskolās mācīties nebūt nav vieglāk kā vispārējās izglītības skolās. Audzēkņi rezultātā iegūst gan profesiju, gan vispārējo izglītību, savukārt sabiedrība – dažādu arodu pratējus, kas ļoti vajadzīgi mūsu kopējās ekonomikas veidošanā. Arī maza stipendija šodien lauku arodskolu audzēkņiem ir svarīga ikdienā, piemēram, lai apmaksātu kopmītni, aizbrauktu līdz skolai,” saka Cēsu rajona zemnieku apvienības vadītāja Dace Kalniņa.
Organizācija atbalsta izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) uzstādījumu, ka arodskolu audzēkņu stipendijas jau tā ir cietušas no budžeta optimizēšanas un par atteikšanos no tām nevar būt ne runas.
LOSP uzskata, ka nav pieņemami desmit latu stipendiju atņemt jauniešiem, kuriem tā dažkārt ir vienīgā iztikas nauda. “Nav noslēpums, ka lielākā daļa arodskolu audzēkņu nāk no lauku rajoniem, jo arodskolu programmas sagatavo jauniešus dzīvei un praktiskai darbībai. Tas šajā ekonomiskajā situācijā ir izdzīvošanas pamatnosacījums ne tikai laukos. Arodskolas neatrodas tuvu visu audzēkņu dzīves vietām. Dažkārt jaunieši ir spiesti pārtraukt mācīties, jo ģimene nespēj samaksāt ceļu līdz mācību vietai. Daļa jauniešu nevar atļauties apmeklēt skolas par maksu vai arī vispārējās izglītības programmas vidusskolas, un bieži vien tieši stipendija, kaut arī desmit lati mēnesī, šādam jaunietim ir nozīmīga naudas summa. Tās esamība sekmē arodizglītības apguvi un spēju integrēties darba tirgū,” teikts LOSP paziņojumā.
Pasaules bankas uzstādījums ir neizprotams. Tieši lauku apvidos ir lielākais bezdarbs, ģimenēm nav naudas, lai bērnus nosūtītu uz skolām profesijas apgūšanai, lai tos pabarotu un apģērbtu. Izglītība ir vitāli nepieciešama, un tā ir jāiegūst šajos smagajos apstākļos, lai vēlāk varētu iekļauties augošajā darba tirgū, uzskata Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs.
Stipendijas būtu jāpalielina, it sevišķi lauksaimniecības profesijas apgūstamajiem audzēkņiem, kurus ietekmē lielais attālums līdz skolām, sabiedriskā transporta biļešu dārdzība un ļoti ierobežotais reisu un maršrutu skaits, dzīvošana dienesta viesnīcās, klimatisko apstākļu ietekme uz praktisko iemaņu apgūšanu. Šajos apstākļos arī desmit lati ir nozīmīga nauda, norāda Bozovičs.
“Pašreizējā ekonomiskajā situācijā stipendija ir būtisks sociālais atbalsts un motivācija mācīties lielai daļai lauku bērnu. Stipendiju likvidēšana var radīt neprognozējamu to bērnu skaitu, kuri pēc pamatskolas vispār neturpinās mācības, daļa mēģinās mācīties vispārizglītojošajās skolās, neloģiski mainot proporciju starp vispārizglītojošo un profesionālo skolu audzēkņiem. Arī ievērojams skaits to audzēkņu, kuri pašreiz mācās 1., 2., 3.kursā un kuru izglītošanā jau ir ieguldīti valsts līdzekļi, bez šī niecīgā, bet mūsu audzēkņiem būtiska atbalsta būs spiesti aiziet no skolas. Vai tādu mēs vēlamies redzēt mūsu bērnu nākotni?” jautā Višķu Profesionālās vidusskolas direktors Aivars Skrinda.
LETA
Komentāri