Lubānas ezera ūdens Madonas novadā appludinājis laukus 100 hektāru platībā, pastāstīja Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (TP). Šajos 100 hektāros ir sējumi un sējai sagatavotās platības.
“Ir apzināta applūdusī platība, bet pļavu teritorijas tur netiek iekļautas. Zināms, ka 40 hektāri applūduši Ošupes pagastā, bet 60 hektāri – Barkavas pagastā. Plūdi skāruši četru saimniecību teritorijas,” informē Ceļapīters.
Finansiālā ziņā zaudējumi, kas saimniecībām radušies, vēl nav aprēķināti. Novada saimniecības sagatavos novērtējuma aktus un tos iesniegs pašvaldībā.
Kā vērtē Ceļapīters, kritiskā situācija ir garām un ūdens apjoms uz laukiem samazinās. Pašlaik tiek apzināti zaudējumi, un vēlāk sāksies darbs pie Kalnagala slūžu atjaunošanas.
Kā ziņots, 4.maija pēcpusdienā Lubānas ezera ūdens pārrāva Kalnagala slūžas – tika bojāts slūžu aizvara mehānisms un ūdens izplūdis aptuveni 100 hektāru lielā teritorijā, pastāstīja Madonas novada Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs Staņislavs Smelters.
Lubānas ezera ūdens savā ceļā skāra divus pagastus – Ošupes un Barkavas pagastu. Teritorijā applūda pļavas un sējumi. Kā raksturoja Smelters, “ūdens straume ir neiedomājama”.
Kā stāstīja Ceļapīters, šajā pavasarī ūdens līmenis ezerā ir bijis liels. Tas saistīts gan ar dziļo sniegu, gan slūžu sistēmu, kas ezerā izveidota pagājušā gadsimta 80.gados, un līdz ar tās uzstādīšanu ūdens līmenis ezerā pacelts.
5.maija vakarā veiksmīgi izdevies apturēt ūdens straumi pie bojātajām Kalnagala slūžām, ar ceļamkrānu Lubānas ezerā ieguldot deviņus metrus garas dzelzsbetona konstrukcijas.
Kā spriež Madonas novada domes priekšsēdētājs, pašlaik applūdušās pļavas līdz pļaušanas laikam būs atkopušās un tām nekādi zaudējumi nebūs nodarīti. Savukārt sējai iepriekš sagatavotos laukus nevarēs izmantot vēl vismaz līdz maija beigām. To, vai plūdu rezultātā būs bojāti arī ziemāji, varēs pateikt tikai pēc pāris nedēļām.
Novada pašvaldībai nebūs līdzekļu, lai zemniekiem kompensētu zaudējumus, kas radušies plūdu dēļ. Novada domes priekšsēdētājs jau saņēmis telefona zvanus no novada saimniecībām, kuru saimnieki ir izmisumā, jo pašlaik jau bija jāsākas sējas darbiem, bet viss iepriekš sagatavotais ir pazudis zem ūdens. Ar oficiālu iesniegumu novada domē gan vēl neviens nav vērsies.
Lai kompensētu radītos zaudējumus, novada pašvaldība plāno vērsties pie Zemkopības ministrijas un Ministru prezidenta ar lūgumu segt radušos zaudējumus no līdzekļiem, kas paredzēti ārkārtas gadījumiem.
Slūžu vietā ieguldītās dzelzsbetona plāksnes gan esot avārijas risinājums, un salūzušās slūžas nepieciešams atjaunot. Kā uzskata Ceļapīters, salūzusī slūžu konstrukcija ir neveiksmīga un tā jāmaina. “Mums ir priekšlikums, ka aizvara mehānisma slūžas, kas tika salauztas, ir jānomaina pret pārgāzes mehānismu. Ūdens plūstu pa augšu slūžām, un tā būtu drošāk. Arī palu laikā ezers ar kanālu būtu savienots, arī zivīm būtu ceļš,” skaidro Ceļapīters.
Nav gan paredzams, cik ātrā laikā slūžas izdosies nomainīt. LETA jau ziņoja, ka tās atrodas VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārziņā. Ceļapīters uzskata, ka vispirms ir jāatrisina finansējuma jautājums. Nepieciešama projektēšana, bet reālā pārbūve nevar sākties tagad, kad lielie palu ūdeņi no ezera vēl nav aizgājuši.
LETA
Komentāri