Līgatnes Dabas taku zvērkope Velga Vītola apbalvota ar Atzinības krusta Mazo sevišķās pakāpes goda zīmi.
“Valsts apbalvojumu saņēmu es un esmu ļoti gandarīta, bet domāju, ka šī goda zīme nav vien man, bet visiem tiem cilvēkiem, kuri mīl, saudzē dabu. Kuriem ir ideja un pārliecība būt dzīvā pusē,” sacīja zvērkope Velga Vītola, rādot apbalvojumu, goda rakstu, atceroties Prezidenta pilī piedzīvoto.
“Biju apjukusi jau uzzinot par apbalvojumu. Tikpat savādi jutos pilī. Krāšņs, bet ļoti ieturēts pasākums. Apkārt valstsvīri, aktieri. Uz brīdi likās, par ko man un kāpēc, bet atbildi deva cilvēki, kuri mani atpazina. Pienāca deputāts Pēteris Tabūns, virsprokurors Jānis Maizītis un prezidenta kundze Lilita Zatlere, teica, ka zinot, ko es darot, viņiem tas patīkot. Tad arī pārņēma sajūta, ka esmu šo atzinību pelnījusi,” tā Velga, kura visu darba mūžu pavadījusi Līgatnes dabas parkā un rūpējusies par parka dzīvniekiem ikdienā.
Vēl Velga atcerējās, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers sacījis- Atzinības Krusts un tā goda zīmes tiek piešķirtas godaprāta ļaudīm. Tāda ir arī šī valsts apbalvojuma devīze.
Valsts apbalvojumu Velga līdz ar vēl vairāk nekā simts aktīviem un Latvijas vārdu sirdī nesošiem cilvēkiem saņēma Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas priekšvakarā.
“Mans tētis un mamma vienmēr augstu turēja Latvijas godu un vārdu. Viņi abi ir aizsaulē, bet zinu, ka todien bija ļoti lepni. Lepni par Latviju, kura novērtē savus cilvēkus,” sacīja Velga, kā apliecinājums viņas teiktajam ir arī Velgas meitas Daces Vītolas pārdomas. Tās 20 gadus vecā meitene uzticējusi savai dienasgrāmatai pēc svinīgā brīža Prezidenta pilī.
„Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts labā.. ar Atzinības krusta Mazo sevišķās pakāpes goda zīmi.. apbalvo.. Latvijas Valsts prezidents .. Ordeņa kapituls.. Rīgas pilī.. Skan tik ļoti skaisti un cēli, godinoši, un ar cieņu, pateicību un dziļu atzinību- un tā tas arī bija. Un tas viss par godu cilvēkam, kurš deva man dzīvību. Šis bija Pateicību piepildīts vakars. To paldies, kas pausta no tīras un patiesas sirds- cilvēkiem, kuri viennozīmīgi to ir pelnījuši- un vēl mazliet vairāk… Paldies viņiem visiem par to, ka viņi mums ir, un ka mēs varam ar viņiem lepoties un lepojamies! Ticiet man- mēs neesam nemaz tik mazi…,” tā Dace savā dienasgrāmatā, kuru uztic labākajiem draugiem.
Vakar, kad Velgu satikām, viņa tikko bija pabarojusi lūšus, apciemojusi savu lāceni Ilzīti un aļņu ģimeni. Velgas izaudzētajai Saulcerītei svētku dienās piedzimusi maza alnenīte. Velga to nosaukusi par Vizbulīti.
“Mana vieta ir dabā, mežā, pie maniem dzīvniekiem. Tur jūtos vislabāk. Par saviem dzīvniekiem dabas taku apmeklētājiem stāstīšu vienmēr, tā izstāstot arī daļu no savas dzīves. Dalīšos savā pasaulē,” noteica Velga un mums rādīja kaudzēm fotogrāfiju, kuras uzņēmusi šajā pavasarī. Viņas pasaulē ir vizbuļi, plaukstoši bērzi, aļņu bars. Velga neliedzas, ka spēku un prieku iet un darīt vēl vairāk sniedz arī cilvēku labie vārdi un šādi mirkļi, kad rokās ieslīd pateicība no Valsts Prezidenta rokas un sarkana roze, kas aptīta ar lentīti valsts karoga krāsās.
Ilze Kalniņa
Komentāri