Cēsu Vēstures un mākslas muzejs šodien aicina uz konferenci-diskusiju Cēsu Izstāžu namā, lai meklētu atbildes uz jautājumu “Kam pieder Latvijas viduslaiku vēsture?”, pastāstīja Cēsu Kultūras un Tūrisma centrā.
Konferences-diskusijas mērķis ir aktualizēt vietējās izcelsmes iedzīvotāju būtisko lomu senajā Livonijā, kā arī aicināt mūsdienu sabiedrību izzināt viduslaiku vēsturi un līdzdarboties tās pārvērtēšanā un popularizēšanā. Konference-diskusija ir iecerēta kā nozīmīgs solis pretim Latvijas viduslaiku vēstures apolitizācijai un Latvijas tautas kolektīvās vēsturiskās pašapziņas nostiprināšanai.
“Viduslaiki ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem periodiem Latvijas vēsturē. Diemžēl mītu un stereotipu caurvīts, šis vēstures posms vēl joprojām bieži tiek traktēts kā laiks, kad Livonijas vietējie iedzīvotāji bijuši agresīvo vācu krustnešu paverdzināti un līdz ar to veidojuši viendabīgu zemāko sociālo slāni. Izglītības iestāžu un masu saziņas līdzekļu uzturēts un popularizēts, šis mīts mums liek raudzīties uz viduslaikiem kā uz svešu vēsturi, kuras norisēs mūsu senči nav aktīvi līdzdarbojušies. Lai arī skaitliski nedaudz, tomēr mūsdienu Latvijā ir vēsturnieki, kas aktīvi darbojas šī mīta atspēkošanas un Latvijas viduslaiku vēstures pārvērtēšanas jomā. Kaspars Kļaviņš un Agris Dzenis šobrīd ir redzamākie vēstures pētnieki, kas argumentēti spējuši pierādīt, ka vietējiem iedzīvotājiem bijusi nozīmīga loma gan Livonijas militārajā aizsardzībā, gan arī citās dzīves jomās,” rakstīts konferences aprakstā.
Pasākuma pirmo daļu, kas būs veltīta viduslaiku Livonijas pamatiedzīvotājiem, ievadīs vēstures doktors Kaspars Kļaviņš, kurš skaidros, kāda ir bijusi to loma Livonijas izveidē un aizsardzībā. Vēsturnieka Agra Dzeņa priekšlasījums būs veltīts Vācu ordeņa vietējās izcelsmes vasaļiem Livonijā, savukārt Cēsu novadpētnieks Daumants Vasmanis runās par priviliģētajiem nevāciem – Cēsu līviem.
Pēc referātu noklausīšanās klātesošie tiks aicināti iesaistīties diskusijā, lai meklētu atbildes uz jautājumiem par mūsu senču sociālo, militāro un kulturālo statusu senajā Livonijā.
Konferences-diskusijas otrā daļa būs veltīta mūsdienām, precīzāk, plašākas mūsdienu sabiedrības vēlmei iesaistīties Latvijas senvēstures un viduslaiku vēstures izzināšanā un popularizēšanā. To ievadīs Tallinas universitātes lektore, antropoloģe Trīna Metsa, kas stāstīs par citu valstu pieredzi vēstures publiskošanā, kā arī aplūkos vēstures rekonstrukcijas kustības un akadēmiskās vēstures iespējamās sadarbības formas Latvijā.
Priekšlasījumam sekojošās diskusijas mērķis ir rosināt dialogu starp akadēmiskajiem vēsturniekiem un dzīvās vēstures aktīvistiem. Diskusijā ir aicināti piedalīties vēstures pētnieki un popularizētāji, akadēmiskie un publiskie vēsturnieki, kā arī vēstures rekonstrukcijas kustības pārstāvji un vēstures interesenti.
Pasākumu organizē Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar apvienību “Vēsturiski aktīvs”.
Konference-diskusija iecerēta kā ieskaņas pasākums Livonijas svētkiem “Wendene 1378”, kas notiks Cēsīs no 29. līdz 30.maijam.
LETA
Komentāri