Latvijas tautsaimniecībai uzrādot aizvien vairāk atveseļošanās iezīmju un pārvarot recesijas posmu, šā gada aprīlī bija vērojams arī tālāks naudas daudzuma apgrozībā kāpums, liecina informācija Latvijas Bankas (LB) mājaslapā.
Naudas rādītājs, kas raksturo kopējo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, mēneša laikā pieauga par 1,8%, bet gada pieaugums sasniedza 4,2%.
Piecos no pēdējiem sešiem mēnešiem, izņemot nelielu sezonālu samazinājumu šā gada janvārī, bija vērojams noturīgs naudas daudzuma apgrozībā kāpums.
Kā norāda Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Vilnis Purviņš, naudas apjoma kāpumu aprīlī būtiski iespaidoja skaidrās naudas apgrozībā palielinājums par 6,7%, ko sekmēja iepriekšējā gadā ieturēto pensiju izmaksas. Šis faktors daļēji ietekmēja arī iekšzemes noguldījumu pieaugumu, banku piesaistīto mājsaimniecību latos veikto noguldījumu atlikumam pieaugot par 2,4%, bet noguldījumiem kopumā – par 1%.
Noguldījumu pieaugumu gan kopumā, gan uzņēmumu un mājsaimniecību sektorā noteica latu noguldījumu pieaugums par 2,6%, eiro noguldījumiem nedaudz samazinoties. Naudas daudzumu apgrozībā pozitīvi iespaidoja arī straujā eksporta izaugsme, mazumtirdzniecības apgrozījuma stabilizēšanās, kā arī pirmās bezdarba sarukuma tendences, saka Purviņš.
Aprīlī vērojamas arī nelielas uzlabošanās pazīmes kreditēšanas jomā. Privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma samazinājums aprīlī bija mazāks nekā iepriekšējos divos mēnešos. Aprīlī šis rādītājs sarucis par 0,6%, un, pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā nedaudz uzlabojoties kredītu gada pārmaiņu dinamikai, kredītu gada krituma temps no mīnus 8% martā samazinājās līdz mīnus 7,8% aprīlī.
Līdztekus jau vairākus mēnešus vērojamajai industriālās kreditēšanas izaugsmei aprīlī salīdzinoši nozīmīgs bijis patēriņa kreditēšanas pieaugums, kas varētu liecināt par optimistiskāku patērētāju noskaņojumu, skaidro eksperts. Aprīlī patēriņa kreditēšana augusi par 1,7%, kas ir augstākais mēneša rādītājs kopš 2008.gada pirmās puses.
“Ekonomikas izeja no recesijas un deflācijas mazināšanās veicinās naudas piedāvājuma kāpumu arī turpmākajos mēnešos. Savukārt kreditēšanas kāpums atjaunosies līdz ar pieprasījuma atkopšanos un banku pārliecības nostiprināšanos par to, ka tautsaimniecības attīstība valstī ir ilgtspējīga,” norāda Purviņš.
Kā ziņots, martā naudas rādītājs, kas raksturo kopējo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, pieauga par 2,3%, bet februārī par 2,4%, janvārī šis radītājs saruka par 1,1%, bet decembrī naudas daudzums apgrozībā bija palielinājies.
NOZARE.LV
