Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams vakar noraidīja būvfirmas “Merks” lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt konkursu par Vidzemes mūzikas un kultūras centra rekonstrukciju.
Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Ksenija Novikova, “Merks” tiesā apstrīdējis iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, ar kuru Cēsu novada pašvaldībai atļauts turpināt konkursu par Vidzemes mūzikas un kultūras centra rekonstrukciju un slēgt iepirkuma līgumu.
Kopā ar sūdzību “Merks” bija lūdzis piemērot pagaidu noregulējumu – apturēt konkursa norisi.
Administratīvā rajona tiesa šodien lūgumu par lēmuma darbības apturēšanu noraidīja, informēja Novikova.
Vakar pieņemto lēmumu 10 dienu laikā iespējams apstrīdēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Šajā lietā trešo personu statusā ir SIA “UPB”, konsorcijs “ABA”, SIA “Re&Re”, SIA “Arčers” un SIA “Skonto Būve”.
Jau ziņots, ka patlaban Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi Vidzemes mūzikas un kultūras centra rekonstrukcijas konkursa otro kārtu, kurā paredzēts vērtēt būvniecības darbu finanšu un tehniskos piedāvājumus. Savus piedāvājumus pieci uzņēmumi, kuri piedalījās konkursa pirmajā kārtā, var iesniegt 60 dienu laikā.
Iepriekš “Merks” sūdzībā IUB bija norādījis, ka Cēsu pašvaldības izstrādātajā konkursa nolikumā ir neprecizitātes. IUB sūdzību izskatīja un atzina, ka tā nav pamatota.
Pašvaldība darbu pie konkursa turpināja, taču “Merks” iesniedza prasību tiesā, kur apstrīdēja IUB lēmumu un lūdza tiesu noteikt pagaidu noregulējumu šajā lietā – apturēt konkursa norisi.
Jau ziņots, ka Vidzemes mūzikas un kultūras centra tehnisko projektu izstrādājusi SIA “Arhitekta J.Pogas birojs”. Rekonstrukcijas laikā tiks veikta esošā Cēsu Kultūras centra rekonstrukcija un izbūve.
Daudzfunkcionālā centra “Vidzemes mūzikas un kultūras centrs” izveidei Kultūras ministrijas kopējais apstiprinātais finansējums ir 4 116 210 lati, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 3 489 568 lati. Projekta līdzfinansējumu nodrošinās Cēsu novada pašvaldība, kā arī papildus finansējumu pašvaldība paredzējusi piesaistīt ERAF prioritātē “Policentriska attīstība”.
Cēsu Kultūras centra ēkai, kura ir Cēsu pilsētas vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, ir sena vēsture.
Ēka 1915.gadā tika celta par tautas saziedotiem līdzekļiem kā Viesīgās biedrības nams pēc arhitekta Augusta Malvesa 1913.gadā tapuša projekta.
Nama tālākais liktenis ir bijis sarežģīts – 1917.gada rudenī krievu karaspēks tur ierīkoja kara hospitāli un operāciju zāli. Cēsu kauju laikā namā mitinājās vācu karaspēks, kas 1919.gada 22.jūnijā ēku nodedzināja, atriebjoties par sakāvi. Nams tika atjaunots 1923.gadā, un kopš tā atjaunošanas tajā veikti vien kosmētiskie remonti.
LETA
Komentāri