Augļu dārzu īpašniekiem jārēķinās, ka drīzumā iespējama bīstamās slimības – bakteriālās iedegas – izplatība, kuras gaitā vienas sezonas laikā var aiziet bojā viss dārzs, informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta eksperts Zigmārs Bulavs.
Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā, kad tika atklāti 26 šīs slimības perēkļi Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes dārzos. Apkarot bakteriālo iedegu var, vienīgi izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārtesošos kokus.
Kā norāda Bulvs, ļoti svarīgi ir savlaicīgi konstatēt inficētos augus, lai pēc iespējas ātrāk veiktu atbilstošos fitosanitāros pasākumus un ierobežotu tālāku slimības izplatīšanos. “Tādēļ, lai iespējami mazāk apdraudētu savu un apkārt esošos dārzus, lūdzam nekavējoties informēt VAAD reģionālo nodaļu inspektorus, tiklīdz pamanīti aizdomīgi simptomi uz bakteriālās iedegas saimniekaugiem – ābelēm, bumbierēm, krūmcidonijām, vilkābelēm, pīlādžiem, korintēm, klintenēm, cidonijām, ugunsērkšķiem, mespiliem, stranvēzijām, eriobotrijām,” sacīja Bulavs.
Bakteriālo iedegu infekciju izraisa baktērija “Erwinia amylovora”, kas izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja palīdzību. Inficēti var būt arī saimniekaugu ziedputekšņi, tādēļ īpaši viegli baktērija izplatās ziedēšanas laikā ar apputeksnētāju kukaiņu palīdzību. Lieli izplatīšanās draudi ir arī siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga.
Bakteriālās iedegas raksturīgākie simptomi – ziedi novīst, nomelnē, bet nenokrīt un paliek pie auga, pumpuri, lapas un jaunie dzinumi novīst, augļi iet bojā, bet nenokrīt. Kopumā koki izskatās kā deguši, turklāt bojātā miza vietām uzpūšas un plaisā.
Slimības pazīmes mēdz būt atšķirīgas atkarībā no gadalaika un viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski, akcentēja Bulavs.
NOZARE.LV
