Ik gadu zemniekiem tiek atgādināts un skaidrots, ka nedrīkst novilcināt zāles pļauju, lai lopbarību būtu iespējams sagatavot kvalitatīvu un augstvērtīgu. Daļa lauksaimnieku lopbarību sāka gatavot jau maijā, bet daļai darba vēl daudz arī tagad, kad zāle jau pāraugusi.
Taurenes pagasta SIA “Liepas M” saimnieks Modris Liepiņš stāsta, ka stiebrzāles, lucerna, arī āboliņš ātri pāraudzis un visu tik ātri nav bijis iespējams nopļaut. Taču pavisam drīz darbs būs pabeigts. Zemnieks piekrīt – ja zāle pāraug, samazinās proteīna daudzums un arī piena tad ir mazāk, tādēļ piena devējas jāpiebaro ar spēkbarību. Tādēļ saimniecība cenšas lopbarību sagatavot pēc iespējas kvalitatīvāku.
Arī Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Rustēgs” saimnieks Jānis Ikers atzīst, ka lielākoties lopbarība sagatavota, bet darbs vēl nav beidzies. Stiebrzāle esot pāraugusi, bet āboliņš gan vēl ne. Lopbarības lauki tiek apsēti pakāpeniski, lai nogatavošanās nebūtu vienlaicīga. J. Ikers sienu tin ruļļos, bet zāli nākamgad plāno skābēt tranšejās – tas esot izdevīgāk un šādi iespējams samazināt piena pašizmaksu.
Pilnā sparā darbs rit arī Raunas pagasta saimniecībā “Gaidas”. Saimniece Vita Dalbiņa skaidro, ka pļaušana izlases veidā sākta maijā. Pirmā nopļauta kamolzāle, agrīnie zāļu maisījumi, bet tagad pļaušanai gatavs esot āboliņš. Zāli tin rituļos,
un V. Dalbiņa vērtē, ka lopbarība būs laba.
Konsultante lopkopībā Andra Seredina stāsta, ka daļa zemnieku patiešām jau maijā nopļāvuši zāli un sākuši gatavot lopbarību, tas esot apsveicami: “Tiem, kuri vēl nav sagatavojuši skābbarību un skābsienu, tas jādara ar steigu, jo ar katru dienu samazinās proteīna daudzums. Zāle jau ir pāraugusi, timotiņš izstiebrojis, arī āboliņš jau gatavs. Daudzi uzskata, ka āboliņu var pļaut tikai tad, kad tas zied, bet tā nav. Tikai jāatceras par vītināšanu, kas ir svarīga.”
I. Seredina atzīst, ka aizvien daudzi zemnieki nepievērš gana lielu uzmanību lopbarības gatavošanai, bet: “īpaši piena lopkopībā ir svarīgi, lai proteīna daudzums lopbarībā ir augsts, taču to ņem vērā maz zemnieku. Taču tiem, kuri pievērš uzmanību, lai lopbarība tiktu sagatavota kvalitatīva un augstvērtīga, arī izdodas saimniecības attīstīt. Tas ir pats būtiskākais – sagatavot kvalitatīvu rupjo lopbarību. Uz tās balstās viss pārējais. Ja būs
kvalitatīvu barība, piena ražošanas izmaksas būs zemākas un būs iespējams veiksmīgāk konkurēt piena tirgū”.
I. Seredina skaidro – ja proteīna daudzums barībā augsts, arī izslaukums būs liels. Izbarojot zemākas kvalitātes zāles lopbarību, izslaukums ir mazāks pat, ja palielina spēkbarības devu govij.
Vaicāta par siena gatavošanu, I. Seredina saka, ka tam nepieciešama saule un lielāks vējš. Ja šādi laika apstākļi būs tikai jūlijā, tad zāle būs pāraugusi un sienam vērtība būs maza.
Māra Majore – Linē
Komentāri