Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darba tirgū veiksmīgāk var konkurēt tie, kas ieguvuši profesionālo izglītību, lai arī daudzi darba devēji vēl nav atskārtuši profesionālās izglītības vērtību, liecina pēc “P.R.A.E. sabiedrisko attiecību” pasūtījuma veiktās interneta aptaujas rezultāti.
Kā informēja “P.R.A.E. sabiedrisko attiecību” pārstāve Kristīne Circene, aptaujas rezultāti rāda, ka profesionālo izglītību par konkurētspējīgāku uzskata 41% aptaujāto jauniešu, kas pašlaik mācās vidusskolu un pamatskolu pēdējās klasēs.
Tāpat par labu profesionālajai izglītībai savu viedokli pauduši arī tie respondenti, kas pašlaik iegūst profesionālo izglītību (53%) kādā no mācību iestādēm, un tie, kas jau ieguvuši profesionālo izglītību (33%). Viņi uzskata, ka pēc profesionālās izglītības iegūšanas cilvēkam ir daudz lielāka konkurētspēja darba tirgū.
Arī 50% respondentu, kuri patlaban iegūst vai jau ir ieguvuši augstāko izglītību, atzinuši, ka darba tirgū veiksmīgāki ir profesionālo izglītību ieguvušie cilvēki. Tomēr šo respondentu vidū dominējis uzskats, ka veiksmīgai konkurencei darba tirgū tomēr nepieciešama tieši augstākā izglītība – šādu atbildi snieguši 40% respondentu, kas pašlaik iegūst augstāko izglītību, un 52% respondentu, kas augstāko izglītību jau ieguvuši.
Aptaujā noskaidrots, ka liela daļa respondentu uzskata – profesionālā izglītība Latvijā ir novērtēta par zemu un daudzi darba devēji vēl joprojām neizprot profesionālās izglītības vērtību. Turklāt visbiežāk šādu atbildi snieguši tie, kuri izvēlējušies iegūt profesionālo izglītību, – tā uzskata 32% aptaujāto, kas pašlaik iegūst profesionālo izglītību, un 38% respondentu, kas jau ieguvuši profesionālo izglītību. Šādu uzskatu pauda 29% aptaujāto, kas savu nākotni saistījuši ar augstāko izglītību, kā arī katrs desmitais vidusskolu un pamatskolu pēdējo klašu skolēns.
Komentējot aptaujas rezultātus, “P.R.A.E. sabiedrisko attiecību” valdes loceklis Ainārs Ērglis uzsver, ka diemžēl Latvijas sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka lielākas perspektīvas ir tiem, kas pēc vidusskolas beigšanas izvēlas studijas kādā no Latvijas augstskolām. Tikai retais jaunietis, izdarot šo izvēli, īpaši izsver savas spējas un personiskās īpašības, kā arī to piemērotību izvēlētajai nākotnes profesijai.
“Daudz lielāka nozīme šajā izvēles procesā ir vecāku spiedienam un sabiedrības uzspiestajiem uzskatiem par perspektīvām, ko sniedz konkrētu profesiju un izglītības izvēle. Un rezultāts diemžēl ir skumjš – jau tagad darba tirgū veidojas šo “perspektīvo” profesiju pārstāvju pārpalikums. Turklāt arī jaunieši pēc studiju beigšanas bieži vien izvēlas turpināt savas darba gaitas kādā citā specialitātē, kas nav saistīta ar studiju virzienu un dažkārt pat neprasa augstāko izglītību. Tas parāda, ka Latvijā būtu jāceļ profesionālās izglītības prestižs, lai līdzsvarotu attiecību starp profesionālās vai augstākās izglītības izvēli,” uzskata Ērglis.
Pētījumā tika noskaidrots arī sabiedrības viedoklis par izglītības perspektīvām Latvijā. Aptaujas dati liecina, ka liela sabiedrības daļa uzskata, ka nākotnē profesionālā izglītība Latvijā attīstīsies, un aizvien vairāk jauniešu izvēlēsies šo izglītības formu. Šāda atbilde dominēja vidusskolu un pamatskolu pēdējo klašu skolēnu vidū (35%), to aptaujas dalībnieku vidū, kas pašlaik iegūst augstāko izglītību (42%), kā arī profesionālo izglītību ieguvušo iedzīvotāju (37%) vidū. Samērā plašu atbalstu šis uzskats guva arī augstskolās studējošo un augstāko izglītību ieguvušo aptaujas dalībnieku vidū – tam piekrituši attiecīgi 23% un 21% šo respondentu.
Tomēr liela daļa respondentu uzskata, ka nākotnē varētu samazināties profesionālajās izglītības iestādēs studējošo skaits. Turklāt, līdzīgi kā jautājumā par profesionālās izglītības prestižu Latvijā, arī šajā jautājumā lielākas perspektīvas augstākajai izglītībai saskatījuši tie, kas paši izvēlējušies šo studiju formu, jo šādu atbildi snieguši 30% aptaujāto, kas pašlaik iegūst augstāko izglītību, un 37% to, kam jau ir augstākā izglītība. Tāpat šādam viedoklim piekritis arī katrs piektais vidusskolu un pamatskolu pēdējo klašu skolēns.
Liela daļa aptaujāto norādījuši arī uz Latvijas izglītības sistēmas zemo kvalitāti, kuras dēļ viņi prognozē ārvalstīs studējošo Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu. Šāds uzskats dominējis lielākoties to iedzīvotāju vidū, kas pašlaik iegūst vai jau ieguvuši augstāko izglītību.
Aptaujas rezultāti atklāj arī to, ka salīdzinoši liela daļa iedzīvotāju uzskata – aizvien vairāk jauniešu neturpinās mācības pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas. Turklāt šādu atbildi visbiežāk snieguši vidusskolu un pamatskolu pēdējo klašu skolēni (24%) un tie aptaujas dalībnieki, kas pašlaik iegūst profesionālo izglītību (31%).
Iedzīvotāju aptauja, kas tika veikta pēc “P.R.A.E. sabiedrisko attiecību” pasūtījuma, norisinājās no 10.jūnija līdz 21.jūnijam. Aptaujā piedalījās 698 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 45 gadiem. Rezultāti tika segmentēti pēc respondentu izglītības līmeņa.
LETA
Komentāri