Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģiskās aģentūras datiem, Latvijā tuvākajās dienās saglabāsies karsts laiks, tāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests aicina iedzīvotājus šajās karstajā dienās pasargāt pašiem sevi un savus tuviniekus no iespējamiem veselības sarežģījumiem karstuma ietekmes rezultātā.
Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 28 – 30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka.
NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:
• Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kā arī tie, kuri ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību
• Zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu
• Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas
• Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentu veidus • Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām veselības slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām • Cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas • Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes Karstā laikā speciālisti iesaka rīkoties šādi:
• Plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē un nestrādājiet laikā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst.
11:00 līdz plkst. 15:00);
• Ja Jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens; • Gadījumā, ja uz ielas Jums paliek pārāk karsti, rekomendējam meklēt atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās, telpās ar kondicionēšanas iekārtām utt.; • Neaizmirstiet par mazuļiem, kuri guļ ratiņos, kas var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā; • Izvairieties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē, kā arī karstās nevēdinātās telpās; • Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un lietojiet to pirms Jūs sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietojiet vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Centieties nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju; • Lietojiet saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu; • Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli;
• Esiet uzmanīgi, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas. Tie ir piena, gaļas un zivju izstrādājumi, olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Minētos pārtikas produktus nepareizi uzglabājot un pēc tam lietojot uzturā, cilvēks var saslimt; • Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!
Kad būtu jāvēršas pēc mediķu palīdzības?
Ja parādās galvas sāpes, slikta dūša, krampji rokās, kājās vai vēderā, apziņas traucējumi, nespēks vai miegainums – parādoties šiem simptomiem, atgulieties uz vairākām stundām, atvēsinieties un lietojiet daudz ūdens vai augļu sulas. Sazinieties ar savu ārstu vai ātro palīdzību, ja karstuma laikā Jums parādās nopietnas sūdzības par veselību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atgādina, ka karstuma dūriens var būt nāvējošs. Tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Ja Jums ir aizdomas, ka kādam ir karstuma dūriens, nekavējoties izsauciet NMP dienesta mediķus, zvanot uz numuru 113.
Komentāri