Līgatnē, braucot uz Dabas takām vai Gaujasmalu, allaž uzmanību piesaistījis Kangarkalns ar stāvo nogāzi un plīvojošo valsts karogu. Tagad ainavu papildina Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” ganāmpulks.
“Astoņus hektārus lielā pļava atrodas uz stāvas nogāzes, tāpēc visdrīzāk tā nav arta, tikai nopļauta. Diemžēl pļāvums nav vākts. Te varētu būt sens dabiskais zālājs ar augstu atjaunošanās iespēju. Dabiskajiem zālājiem raksturīgo sugu sēklas augsnē vēl varētu būt saglabājušās. Govis ēd ne tikai jauno zāli, arī kūlu, tās mīda zemi, mēslo, arī pārnēsā sēklas no vienas pļavas vietas uz citu,” stāsta projekta koordinators Jānis Andrušaitis.
Kangarkalnā ganās 11 Galoveju šķirnes govju ganāmpulks. Baltie, melnie un sarkanbrūnie dzīvnieki ar baltajām “jostām” ir neliela auguma, draudzīgi. Tuvākajā laikā ganāmpulku papildinās teliņi.
“Šī mobilajam ganāmpulkam ir viena no ainaviskākajām vietām. Te tekoša ūdenstilpe, krūmāji, kur paslēpties no saules,” pastāsta J.Andrušaitis. Vēl ganāmpulks ganās pļavā Amatas upes krastā, arī Jelgavas pilsētas pļavās, Vakarbuļļos un Siguldā, Aiviekstes palienē Madonas novadā, kā arī Egļukalnā un Bākūžkalnā Vestienas novadā. Šovasar desmit vietās tiks noganītas 20 pļavas. Pēc apmēram mēneša ganāmpulks no Kangarkalna tiks pārvests uz Līgatnes Grīvnieku palieņu pļavu pie Gaujas.
Tuvojoties ganāmpulkam, J.Andrušaitis pasauc dzīvniekus, tie steidzas pie saimnieka. Baltais Princis ar melnām ausīm, skaistā Diena, sarkanbrūna ar baltu svītru, īpaši izceļas starp citiem. “Tas, ka nāku ar dzeltenu spaini un kādu kārumu, ir socializēšanās dēļ. Ir jāsarod, lai nebūtu problēmu tās pārvadāt,” pastāsta J.Andrušaitis un piebilst, ka govis netiek piebarotas arī ziemā. Mobilā ganāmpulka ziemas mītne ir J.Andrušaita saimniecībā Līgatnes pagasta “Gailīšos”. Rudeņos, kad sāk snigt, viss 120 lopu ganāmpulks atgriežas mājās.
“Šis ir ceturtais pavasaris, kad ganāmpulks tiek vests uz ganībām. Vecākās govis ir pieradušas ceļot, zina, ka tiks vestas uz labākām ganībām, un kāpj piekabē bez mudināšanas,” stāsta saimnieks.
Viņš atzīst, ka mobilajam ganāmpulkam ir izraudzīta piemērotākā liellopu šķirne. “Augums neliels, skaistas gan baltās, gan jostainās, bez ragiem. Arī ziemā dzīvo ārā, pat neiesaka, ka vajag nojumi, jo dzīvniekiem ir biezi kažoki. Vasarā bija ganības, kurās atradās pamesta ēka, tur lopi gāja, slēpjoties no saules,” pastāsta J.Andrušaitis.
Pirms mobilā govju ganāmpulka dabisko pļavu atjaunošanā strādāja mobilais aitu ganāmpulks ar 200 aitu mātēm. “Sapratām, ka galoveji apēd to pašu, ko aitas, bet izmaksas mazākas. Barības ziņā aitas ir izvēlīgākas nekā liellopi. Lai ierīkotu aplokus aitām, jāiegulda lielāks darbs. Mitras vietas aitām nepatīk. Vēl ir arī riski. Pļavas lielākoties atrodas diezgan nomaļās vietās, piemēram, Ziemeļgaujā vienā naktī vilki noplēsa 18 aitas. Galoveji teļus aizsargā, suņi lai netuvojas,” atklāj mobilā ganāmpulka koordinators.
Ganāmpulki tiek uzraudzīti, to dara gan projekta komanda, gan tuvējo māju iedzīvotāji. “Ir ganības, kurām cauri ved takas, pa kurām staigā iedzīvotāji. Dzīvnieki dabiskā vidē cilvēkiem patīk,” stāsta projekta koordinators.
Pļavas, kuru atjaunošanu nodrošina mobilais ganāmpulks, tiek īpaši izraudzītas, novērtētas. “Izraugāmies pļavas, kuras sarežģīti apsaimniekot, kas atrodas grūti pieejamās vietās, ilgus gadus nav artas. Tur jābūt ūdenim, arī krūmājiem, kur paslēpties no saules,” teic J.Andrušaitis. Lielākoties tiek izraudzītas valsts vai pašvaldību, bet reizēm arī privātās zemes. Līdz šim noganīti jau vairāk nekā 450 hektāri dažādās Latvijas vietās. Šopavasar bija aicinājums pieteikt savas pļavas atjaunošanai. Interese bija ļoti liela, daudzi gaida mobilo ganāmpulku.
“Pāris gados pļavas nesāks ziedēt, bet ir redzams, kā tās atjaunojas,” saka J.Andrušaitis.
Projekta “GrassLIFE” ietvaros izveidotais mobilais ganāmpulks palīdz pļavām pildīt to ekoloģisko funkciju – būt par mājvietu augiem un dzīvniekiem, kā arī saglabāt augsnes veselību un skaistu ainavu. Dabiskās pļavas Latvijā aizņem tikai 0,7% no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no valsts teritorijas. Ir svarīgi tās saglabāt un uzturēt, lai Latvija šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību nezaudētu.
Komentāri