Cēsu svētku izskaņā tradicionāli uz galvenās skatuves notiek balvas “Gada cēsnieks” pasniegšanas ceremonija.
Ņemot vērā ierobežojumus, svētku skatuve šoreiz bija Cēsu pils iekšpagalmā un klātienē apbalvošanu varēja vērot vien tie, kuri vakcinēti pret “Covid -19” vai to pārslimojuši un varēja to apliecināt ar “Covid-19” sertifikātu. Pārējie notikumam varēja sekot līdzi televīzijas kanālā “ReTV” vai uz lielajiem ekrāniem Cēsīs.
Šogad žūrijas komisija balvai izvirzīja piecus kandidātus, kuru vidū – Uldis Skroders, Cēsu Sv. Jāņa baznīcas apgaismojuma un mūzikas projekta autors; Nata Livonska, Cēsu Izstāžu nama vadītāja; Ingūna Liepa, “Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētāja; Agris Tamanis, “Draugiem Group” līdzīpašnieks, un Latvijas vadošā biatloniste Baiba Bendika.
AS “Cēsu alus” Komunikācijas nodaļas vadītāja Agita Krēsliņa, uzrunājot skatītājus, norādīja, ka žūrijas komisijai katru gadu ir daudz darba, jo Cēsis var lepoties ar talantīgiem un aizrautīgiem cilvēkiem, kuri no sirds dara savu darbu, iegulda sevi pilsētas attīstībā: “Visi šī gada balvai nominētie cilvēki darījuši daudz, bet mēs ņēmām vērā iedzīvotāju balsojumu, un tas rāda, ka titulu saņem Uldis Skroders! Gan cēsnieki, gan pilsētas viesi nedēļas nogalēs var priecāties par viņa radītajām gaismas izrādēm uz Cēsu Sv. Jāņa baznīcas fasādes.”
2020.gada vasarā viens no Cēsu pilsētas svētku spilgtākajiem mirkļiem bija Sv.Jāņa baznīcas apgaismojuma iedegšana un muzikālais gaismas šovs. Pateicoties U. Skrodera aizrautībai, personīgajai pieejai un ieinteresētībai, šis unikālais gaismu un mūzikas piedzīvojums iedvesmo cēsniekus un pilsētas viesus nedēļas nogalēs, mirdzot pāri Cēsīm.
Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka ikviens no kandidātiem pelnījis būt “Gada cēsnieks”, jo ikviens savā jomā ir izcils, ikviens ir šī titula cienīgs: “Tomēr cēsnieki ir balsojuši, un iemesls, kāpēc balsojumā uzvarējis Uldis Skroders, ir visiem zināms. Svētā Jāņa baznīca ir Cēsu simbols jau daudzu gadsimtu garumā, tai daudzos vēstures mirkļos bijusi nozīmīga loma. Tā vienlaicīgi iedveš gan bijību, gan lepnumu. Pagājušajā gadā baznīca piedzīvoja atdzimšanu, tā kļuva balta, stalta, atkal pamanāma no liela attāluma. Uldis Skroders rūpējās, lai baznīca būtu ieraugāma arī tumsā, lai nedēļas nogalēs tur būtu skaņas un gaismas spēle, kas priecina gan cēsniekus, gan viesus. Man liekas, viņam šis darbs izdevies lieliski, projekts unikāls arī tāpēc, ka tas nav skatāms tikai vienu dienu vai vienu nedēļas nogali, bet notiek no nedēļas uz nedēļu jau otro gadu, un domāju, ka šī iecere turpināsies, piedāvājot arvien jaunus gaismas un mūzikas stāstus.”
Pats balvas saņēmējs sarunā ar “Druvu” atzina, ka šis tiešām bijis pārsteigums, ņemot vērā nopietno konkurenci uz titulu. Apbalvojuma saņemšanu vēl priecīgāku darīja tas, ka to pasniedza dienā, kad bija kārtējā jaunā audio vizuālā stāsta pirmizrāde.
“Šodien daudz emociju, grūti atrast vārdus, tāpēc labāk, lai runā šis stāsts, ko esam kopīgi radījuši. Caur to arī mans paldies balsotājiem,” saka U. Skroders.
Sestdienas vakarā daudzi cēsnieki un viesi bija aculiecinieki stāstam “Mana sirds – mans ezers”, kurā ar gaismas un skaņas palīdzību vēstīts, kā pati baznīca redz cēsniekus, viņu ikdienu. Stāstu kopā ar U. Skroderu, kurš ir gaismas dizaina autors, radīja idejas autore un režisore Laura Čaupale, dzejas konsultante Māra Liniņa, vēsturnieks Gundars Kalniņš, kurš atlasīja stāsta materiālus, un Kristaps Paegle, kura pārziņā bija audio dizains. Šis stāsts un baznīcas fasādes būs skatāms katru piektdienas un sestdienas vakaru, iestājoties tumšajam laikam.
Apbalvojums “Gada cēsnieks” tiek piešķirts kopš 1999.gada.
Komentāri