Desmito reizi – klusināti un dvēseliski

Desmito vasaru nu jau bijušais Vecpiebalgas novads ikvienu aicināja ciemos uz kultūras notikumu “Vecpiebalga atver durvis”.

“Saulrietos” satiekas mūzika un daba

Svētki ieskanējās Kārļa Skalbes “Saulrietos”. Un tas nebija nejauši. “K.Skalbe pirms turpat simts gadiem, vasarojot šajā kalnā, sasmēlās iedvesmu un rakstīja par zāles dvašu un eglēm ar zelta čiekuriem uz saulrieta pakalniem, viņš aicināja krāt klusu gaismu dvēselei un atzinās, ka še sirdij ir viss, ko viņa prasa,” uzrunājot “Saulrietos” sanākušos, sacīja Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule un atgādināja, kad radās ideja par Vecpiebalgas kultūras nedēļu, nebija šaubu, ka viena no pasākuma norises vietām būs “Saulrieti”. Tā ir vieta, kas glabā pagātnes diženumu, un reizē vieta, kur rast iedvesmu šodienas darbiem un rītdienas dzīvošanai.

“Kad sākām šo festivālu, bija ideja, ka tas varētu būt ar vienkāršu moto un ļoti latvisks festivāls. Saiet kopā latvieši un bauda kultūru, satiek viens otru. Piebalga un apkārtne latviešu nācijai ir svarīga ar izcilām personībām, un tas ir tas īpašais,” pirms gadiem norādīja komponists Jānis Lūsēns. Viņš savulaik arī bija viens no “Vecpiebalga atver durvis” idejas autoriem. Šajā vasarā viņa mūzika skanēja koncertā “Satikšanās “Saulrietos”, dziedāja Kristīne Zadovska un Ingus Pētersons.

Klausītāji izsēdās uzkalniņā, mierpilnais vakars bez vēja un saul­riets Alaukstā radīja muzikālu gleznu. Kā atzina klausītāji – tādi vakari diezin vai piedzīvojami vairākas reizes mūžā.
Sestdienas vakarā jau 14. vasaru notika “Mazās Kalniņa dienas”.

Tirdziņā praktiskas lietas un smaidi

Sestdien jau tradicionāli notika amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Tirdzinieki piedāvāja ēdamas un praktiskas lietas, daudz ko dārzam, vides un cilvēka skaistumam.
“Nopirku dāvanas, piemēram, vienai saimniecei jubilejā skaistu priekšautu. Priecājos par cilvēkiem, kuri dara, kuri māk radīt skaistas lietas. Vēl pirkšu lilijas, “ atklāja jaunpiebaldziete Velta Ciekurzne, bet vīrs Jānis piebilda, ka tirdziņā beidzot var redzēt smaidīgus cilvēkus. Garām skrienot, kaivēniete Anna Caunīte vien noteica, ka nopirkusi sklandrausi, pīrāgus un maizītes kukulīti kā ezīti. “Mazbērns jau pazuda, jāmeklē, kur saldumi,” viņa nosaka.

Pircēji nesteidzīgi baudīja tirdziņa gaisotni, pastaigājās pa birzīti jeb Vecpiebalgas Viesistabu. Uz soliņiem, kas izkrāsoti Piebalgas šatiera segu mainīgajās krāsās, savus darbus kā izstādē izlikušas Vecpiebalgas audēju kopas sievas. “Pat grūti atcerēties, kāds te bija purvs, slīkšņa, bet tagad celiņi, viss sakopts. Te ir jauki, koku paēnā karstā dienā,” sacīja audēju kopas vadītāja Dagnija Kupče.

Kā jau kārtīgā Piebalgas tirgū, varēja arī paklausīties gan vietējā sieviešu ansambļa “Tāpēc” dziesmas, gan vecpiebaldzēnu ilggadējo draugu, Saldus “Druvas” amatierkolektīvu, uzstāšanos.    Arī tirgotāji bija priecīgi – tik daudz cilvēku, kaut ne visi bija pircēji, redzēt vien jau bija prieks. “Tir­gotāji interesējās, kad būs nākamais tirdziņš. Daudzi bija mūsu novada mājražotāji un amatnieki, tirdziņš ir iespēja viņiem pārdot savu preci. Un Piebalgā ir viss, jo te cilvēki prot visu,” atgādināja Z.Ruicēna.

Gandarījums un ierobežojumi

“Ir gandarījums, svētki izdevās,” atzina Vecpiebalgas kultūras nama    vadītāja Zigrīda Ruicēna. Viņa atklāja, ka pirms svētkiem kultūras darbinieki daudz sprieduši, ka varbūt šovasar tos nerīkot, noteikumi regulāri mainās. Šau­bas raisīja arī citu kolēģu pieredze, ka skatītāju būs maz.

“Koncerts “Saulrietos” bija dāvana vecpiebaldzēniem desmitajā saiešanas gadadienā. Protams, klausītāju varēja būt vairāk, koncerts bija bez maksas. Pieļauju, ka citos apstākļos viņu būtu ļoti daudz. Cilvēki ir apmulsuši, īsti nesaprot, kā rīkoties. Diemžēl daudzi nav vakcinējušies, kārtot testu ir apgrūtinājums. Pandē­mijas bīstamās sekas – cilvēki ir iesēdējušies mājās. Paskatās internetā un jūtas labi. Sapratām, ja nerīkosim šovasar, tad var iznākt, ka nākamvasar par kādu koncertu, pasākumu būs vēl mazāka interese,” pārdomās dalījās “Orisāres” vadītāja Līva Grudule un piebilda, ka šis ir tāds dīvains laiks. “Cilvēki ir izslāpuši pēc koncertiem, kultūras notikumiem, kopā būšanas. Tie, kam tas ir svarīgi, ir vakcinējušies vai nokārto testu un apmeklē, ko vēlas. Kļūst skumji, dzirdot, ka I.Kal­niņa mūzika nesader ar šo laiku, jo dziesmās ir par cilvēka personīgo brīvību, kas tagad ierobežota. Bet I.Kalniņa mūzika ir   brīva gara izpausme, izpaust    brīvo garu nevar aizliegt. Šoreiz jautājums vienkāršs – ticēt vai neticēt medicīnai un izvēlēties iet uz koncertu vai ne, nevis spriedelēt par personīgo brīvību,” atgādināja L.Grudule.
Z.Ruicēna vērtē, ka gan “Saul­rietos”, gan Inešu estrādē cilvēku bija teju uz pusi mazāk nekā citas vasaras. Un tāpat ir visur kultūras pasākumos Latvijā.

“Darbs bija jāiegulda daudz lielāks nekā citus gadus. Kaut vai jānomarķē visas sēdvietas Inešu estrādē, abos koncertos jānorobežo teritorija, jāpārbauda Covid-19 sertifikāti. Plāni jau bija lieli, ne visus varējām īstenot, ” stāstīja Z.Ruicēna un pauda  gandarījumu, ka iecerētais izdevies. L.Gru­dule uzsvēra, ka Vecpiebalgas viesi un paši mājinieki gaidījuši svētkus, bijuši priecīgi, sapratuši, kāda ir situācija, kāpēc kaut ko nedrīkst darīt.

Taču šovasar, tāpat kā pērn, nenotika jau Latvijā pazīstamais retro auto brauciens pa novadu, šovasar tika pārcelts adīšanas seminārs un konkurss “Mācies, meitiņ, zeķi adīt”, kā arī nenotika koncerts baznīcā.

“Adītāju semināru pārcēlām uz nākamo gadu. Adītājas grib ne tikai konkursu, bet radošu tikšanos, dalīties pieredzē. Telpās drīkst piedalīties tikai vakcinētie, adītājas pauda neapmierinātību, ierobežojumi arī noteica mūsu izvēli – nākamgad sarīkot divu dienu pasākumu. Nākamgad būs    tautastērpu konkurss par bijušā Vecpie­balgas pagasta vadītāja      Volde­māra Cīruļa balvu. Atliek cerēt, ka viss varēs notikt,” sacīja D.Kup­če.

Svētki brīvā dabā, ievērojot ierobežojumus, noteikti paliks atmiņā. “Katru jau uzrunā kas cits. Ceram, ka tie, kuri atnāca ciemos vai vienkārši izgāja no savām mājām, nebija vīlušies, bet laimīgi, un Vecpiebalga uzrunāja    sirdi,” teica Z.Ruicēna un atklāja, ka viņai “Vecpiebalga atver durvis” sais­tās ar J.Lūsēna dziesmu ar K.Skalbes vārdiem “Draugs, kur laimīgs esi bijis…”, kas    skanēja    lieluzvedumā “Ja tik mīļa ielūgšana”. Tā kļuvusi par vēl vienu Vecpiebalgas himnu.      Kādi būs svētki Vecpiebalgā nākamgad? Arī par to tika runāts, tuvākiem un tālākiem kaimiņiem satiekoties.

Kultūrnotikums “Vecpiebalga atver durvis” tika iesākts, lai vienotu toreiz jaunā novada piecu pagastu – Vecpiebalgas, Inešu, Kaives, Taurenes un Dzērbenes – ļaudis. Pirmajos gados svētki notika nedēļas garumā, katrā pagastā bija kāds augstvērtīgs mākslas vai mūzikas pasākums.    “Tikko bija izveidojies novads, kaut ko vajadzēja, kas vienotu un reizē notiktu arī katrā pagastā un vēl būtiski – lai būtu pietuvināts Vecpie­balgai,” skaidroja Z.Ruicēna. Trīs gadus tapa oriģināllieluzvedumi, kuros piedalījās Latvijā pazīstami aktieri, mūziku rakstīja J.Lūsēns, scenāriju – Ilona Bauere. Īpašas programmas tika veidotas “Saul­rietiem”. Pēdējos gados piebaldzēnu saiešana notiek nedēļas nogalēs.