Jau 18.reizi Āraišu vējdzirnavu pakājē aizritēja Maizes diena, īpaši godinot rudzu maizi. Tā no senām dienām bijusi viens no latviskuma simboliem, rupjmaizes cepšanas tradīcijas pārmantotas no paaudzes paaudzē.
Arī šajā gadā ikvienam bija iespējams iziet Kukulīša taku, kurā varēja gan pagatavot savu mīļmaizīti, iepazīt labības, dažādu zālīšu un, protams, maizes cepšanas gudrības. Tāpat ikviens varēja pielikt roku ne tikai maizes mīklas gatavošanā, bet arī darbā ar mālu un koku. Neliels skaits apmeklētāju, iepriekš piesakoties, varēja piedalīties rudzu maizes cepšanas meistarklasē, ko vadīja Ance Bumbule. Notika rudzu kūku konkurss, un šogad lielāks nekā citus gadus bija maizes cepēju, mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kas pulcēja gandrīz simts tirgotājus no tuvienes un tālienes.
Apmeklētāju vidū bija gan apkaimes ļaudis, gan ciemiņi no citiem pagastiem un arī citām valstīm. Māris Purnis no Līgatnes ar ģimeni Maizes svētkos piedalījās jau otro gadu: “Ja pirmo gadu pasākumā trāpījāmies nejauši, tad šogad jau braucām apzināti. Te pasākums lieliski noorganizēts, abām meitiņām vislielākais prieks par Kukulīša taku.” Viņš gan atzīst, ka ģimenei ar bērniem pasākums varētu būt pat garāks – kamēr apmeklēti visi Kukulīša takas punkti, izstāvētas rindas pēc pankūkām, pasākuma norises laiks jau arīdzan beidzies. “Mums sanāca tāda intensīva diena, bet visiem ļoti patika.” Meitiņai visvairāk paticis darboties ar mālu, viņa izgatavojusi krūzīti.
Māris piekrīt vērtējumam, ka šogad tirdziņš lielāks nekā iepriekšējos gadus, un rosina programmā nākamgad ieviest kādas izmaiņas, lai arvien interesanti ir tiem, kas labprāt brauc gadu no gada. “Mēs noteikti brauksim arī nākamgad,” pārliecināta visa ģimene.
Sandra Tašnera no Austrijas kopā ar bērniem atvaļinājuma laikā nedēļu ir Latvijā. Viņa teic: “Mums pastāstīja, ka notiks šāds pasākums, tāpēc atbraucām. Man ļoti patīk gan meistarklases, gan vietējie darinājumi. Līdz šim likās, ka latviešu maize ir tā, kas nopērkama veikalā, bet te redzam, ka maizīti gatavo līdzīgi, kā mēs to darām Austrijā. Ļoti garšīga.”
Par to, kā top rudzu maize, Kukulīša takā varēja uzzināt daudz. Par to stāstīja arī Drustu pagasta Auļukalna muižas saimniece Inita Šalkovska. Drustēniete Maizes dienas pasākumā jau savulaik piedalījusies, bet šogad atbraukusi ar citu attieksmi, jo muižā uzmūrēta ilgi lolotā maizes krāsns. Cepēja labprāt dalījās ar citiem par maizes tapšanas niansēm.
Savukārt Aiga Auziņa bērniem stāstīja un rādīja pasaku par kukulīti, kā arī aicināja pievienoties dažādu instrumentu spēlē. Viņa bija priecīga par ikvienu apmeklētāju un brīnišķīgo atmosfēru: “Cilvēki parāda, cik svarīgi ir pieņemt situāciju, priecāties, ieklausīties arī senajās gudrībās, neesot skeptiskiem, bet atvērtiem visam notiekošajam, piedzīvojot skaisto un brīnumaino.”
Vairāki cepēji Maizes dienā piedalījās pirmo reizi. Sarmīte Klūga no Murjāņiem cep Saules klaipa maizi. Vaicāta par dienas iespaidiem, viņa atzīst: “Šeit ir fantastiski. Arī savam pieaugušajam dēlam teicu, ka te var redzēt, kāpēc mīlu savu darbu un zemi, kurā dzīvoju – te ir maizes galds, blakus vējdzirnavām mājo svēteļi, bet visapkārt redzams Latvijas dabas skaistums un brīnišķi cilvēki.”
Anita no “Salas maizes”, kuru cep Rīgā, tikai nesen uzzināja par šādu pasākumu: “Latvijā cepam maizīti piekto gadu, bet pirmsākumi ir vienā no Igaunijas salām. Labprāt piedalāmies tirdziņos, redzam, ka cilvēki novērtē dažādas piedevas, ko pievienojam maizei. Ne tikai sēklas, ir arī maizīte ar tomātiem un baziliku, ar kaltētiem sīpoliem. Pircēji ir ļoti ieinteresēti un atsaucīgi.”
Starp tirgotājiem bija arī amatnieki. “b_k_ceramics” māksliniece, ogrēniete Beatrise Kaktiņa līdz šim savus darbus vairāk piedāvājusi virtuālajā vidē. Lai varētu ar pircējiem parunāties klātienē, izlēmusi piedalīties tirdziņā: “Internetā, apskatot darbus, cilvēki ne vienmēr uzraksta, ja ir kādi jautājumi, bet te iespējams uzreiz pienākt klāt, visu paprasīt. Katram māksliniekam ir savs rokraksts, to ļoti labi var redzēt arī šeit. Arī es, lai gan galvenokārt strādāju ar porcelānu, joprojām eksperimentēju ar formām un krāsām. Saņemu apmeklētāju pozitīvu novērtējumu un interesi, tādēļ ir liels prieks te būt, un esmu iecerējusi šādi apbraukt visu Latviju.”
Āraišu vējdzirnavu saimniece un Maizes dienas rīkotāja Vineta Cipe pēc pasākuma atzīst: “Neskatoties uz nogurumu, sajūtas ir brīnišķīgas un pozitīvas. Ir milzīgs saviļņojums, cilvēku labās atsauksmes dod spēku, prieku un gandarījumu par padarīto darbu. Pasākums bija plaši apmeklēts, ir cilvēki, kas brauc gadu no gada, jo patīk nepiespiestā un vienkāršā gaisotne. Apjaušot, cik pasākums grasās izvērsties vērienīgs, bijām satraukušies, kā ievērot visus epidemioloģiskos noteikumus. Tas bija šī gada lielākais izaicinājums, ko ar izdomu un rūpīgu plānošanu varējām īstenot.”
Vineta Cipe atklāj, ka parasti Maizes dienās ir 30 – 40 tirgotāji, bet šoreiz piedalījās 98 tirgotāji, no tiem 11 bija maizes cepēji: “Uz kukulīša galda bija 15 cepēju maizītes, bet ir tādi maiznieki, kas šurpvešanai izcep tikai pāris kukulīšus. Šogad īpaši piestrādājām, lai maizes tirgotāju būtu tik, ka ikviens interesants varētu tikt pie sava maizes kukulīša. Līdz pasākuma beigām maizīte bija izpirkta, bet priecājamies, ka pietika.”
Tā kā Maizes diena notika ar Eiropas Lauksaimniecības fonda, Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta atbalstu un sadarbībā ar asociāciju “Lauku ceļotājs”, pasākums varēja notikt bez ieejas maksas.
Komentāri