Cēsu novada domes vadība – priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, vietnieki Ainārs Šteins un Atis Egliņš-Eglītis Līgatnē tikās ar iedzīvotājiem. Tā bija kārtējā jaunās domes vadītāju viesošanās Cēsu novadā apvienotajās teritorijās.
“Šādās reizēs var sajust bijušo novadu iekšpolitiskos jautājumus, sadzirdēt problēmas, tuvākajā laikā praktiski risināmo. Tas ir svarīgi gan veidojot novada pārvaldes modeli, gan izstrādājot attīstības programmu un arī plānojot drīzumā darāmos darbus,” “Druvai” pastāstīja J.Rozenbergs.
Līgatnē uz tikšanos bija atnākuši lielākoties pašvaldības darbinieki un aktīvākie iedzīvotāji. “Kad jānāk uz tikšanos, tad latvietim vienmēr ir atrunu varianti – nav ko vilkt mugurā, nav frizūras, kurpes nepareizas. Gribam izstāstīt, kā dzīvojam, ceram, ka mūs uzklausīs un sadzirdēs, politiķiem ir jājautā iedzīvotājiem, kā viņiem ērtāk, nevis kabinetos jāpieņem lēmumi,” sacīja līgatniete Larisa Adamova.
Plānotās stundas vietā domes vadītāju saruna ar iedzīvotājiem izvērtās divreiz garāka. Līgatniešiem jautājumu un ierosinājumu bija daudz, viņi arī lūdza izskaidrot, vai turpmāk būs tāpat, kā savulaik Cēsu rajonā. “Cēsu novads ir cita pārvaldības forma, cita administratīvā struktūra, pašvaldībai citas funkcijas. Kādreiz izpildkomitejas bija tikai izpildītāji, vietējo kopienu dzīvi laukos uzturēja kolhozi,” skaidroja A.Egliņš-Eglītis, bet A.Šteins uzsvēra, ka vara nozīmē pilnvaras un resursus. Lielākā novadā ir lielākas iespējas. “Nevajag skatīties, kā bija, jādomā, kādus lēmumus pieņemt šodien, lai rīt būtu labāk”, teica A.Šteins.
Līgatnieši arī interesējās, vai turpmāk vairs nebūs Augšlīgatnes, jo tiek runāts tikai par Līgatni. “Jaunajā novadā ir divas pilsētas – Cēsis un Līgatne – un pagasti. Tāpat ir Līgatnes pilsēta un Līgatnes pagasts,” skaidroja J.Rozenbergs, bet A.Šteins piebilda, ka nekur nepazūd Augšlīgatnes ciems.
“Tagad esam kopā septiņi bijušie novadi, katram bija savi mērķi, kultūra, problēmas un projekti. Tas nenozīmē, ka jau rīt visi domāsim vienādi, jāsaliek kopā mērķi un rīcība. Pirmais darbs bija, lai novada pašvaldība sāk strādāt, lai iedzīvotāji var samaksāt rēķinus, dome var izdot rīkojums. Šogad katra Cēsu novada apvienību pārvalde strādā ar savu budžetu un projektiem. Notiek sarunas, kāda būs pārvaldība no 1.janvāra. Patlaban ir jārisina vairākas avārijas situācijas, problēmas ir bāriņtiesā, tur trūkst darbinieku, IT darāmā daudz, lai izveidotu vienotu sistēmu. Būs jomas, kurām racionālāka ir kopīga pārvalde – dzimtsaraksti, komunikācija, IT nodaļa. Ja bibliotēkām pārvaldība kopīga, tās tāpat strādās katrā pagastā, tāpat kultūras nami. Diskusijas par tūrismu, muzejiem. Komunālā saimniecība un īpašumu apsaimniekošana noteikti paliks decentralizēta. Tas, kas bijis katrā novadā labs, jāsaglabā jaunajā, jautājums, kā to darīt. Atbalsti, tradīcijas ir dažādas, tāpat infrastruktūra. Līgatnē bērnudārzā ir jāatver jaunas grupas, sākumskolai ir potenciāls kļūt par pamatskolu, citos pagastos jādomā, kā piepildīt izglītības iestādes. Nākamā gada budžets būs izlīdzināšanas budžets,” jaunā novada pašvaldības aktualitātes ieskicēja J.Rozenbergs.
Sandra Jaunākā un Larisa Adamova dzīvo Līgatnes pagastā. Viņas satrauc gājēju un velosipēdistu drošība uz Vidzemes šosejas. Iniciatīvas grupa arī nosūtījusi vēstuli Satiksmes ministrijai, ka no Līgatnes līdz Ieriķiem nepieciešams gājēju un velo celiņš. Attālināti iniciatoriem bijusi saruna ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, atbilde bijusi, ka atbalsts būs, ja pašvaldība kaut ko sāks darīt.
“Pēc šosejas atjaunošanas ir samazināta tās grantētā daļa, nomales, bet satiksme ir ļoti intensīva. Kopš mani iegāza grāvī, ar riteni vairs nebraucu. Ja pa šosejas malu jāiet uz autobusu pieturu, garāmbraucošās mašīnas gājēju nošķiež,” situāciju raksturoja L.Adamova un ierosināja sarīkot ierēdņiem, deputātiem, medijiem pārgājienu gar šosejas malu, jo tie, kuri brauc ar mašīnām, problēmu neizprot. “Kad sākās šosejas remontdarbi, redzējām, cik maz vietas paliek gājējiem, bijām pašvaldībā, vērsām uzmanību, par mums pasmējās, ka tās ir muļķības. Vai Cēsu dome atbalstītu veloceliņa izbūvi?” jautāja S.Jaunākā. A.Šteins atgādināja, ka kilometra gājēju celiņa izbūve izmaksā ap 200 tūkstošiem eiro, bet no Līgatnes līdz Ieriķiem ir arī divas upes. “Neapšaubu, ka celiņš drošībai vajadzīgs, bet neesmu tas, kurš solīs,” sacīja domes priekšsēdētāja vietnieks, pretī saņemot repliku, ka nevajag solīt, bet darīt.
Iedzīvotāji arī atgādināja par valsts grants ceļu Skaļupes–Kārļi, pa kuru brauc velotūristi. Tur grūti runāt par drošību, arī ceļš biežāk ir bedrains nekā līdzens. Domes vadītāji uzsvēra, ka nākamajos gados pašvaldības prioritāte būs ceļi.
Līgatnietes arī aktualizēja problēmu, ka Indrānu pietura pie Vidzemes šosejas nav starppilsētu reisu sarakstā, tas rada sarežģījumus no rīta ar autobusu tikt uz darbu Cēsīs. Tāpat arī autobusi nepietur Cēsīs pie veikala “K-Senukai”. “Ir jādomā par tiem, kuri nebrauc ar mašīnu,” atgādināja S.Jaunākā.
Līgatne ir tūrisma pilsēta. Pēc sešiem vakarā tiek slēgts kultūras nams un tūrisma informācijas centrs, līdz ar to nav pieejamas sabiedriskās tualetes. Bieži vien pirmdienas rītos, kad tūrisma speciālisti apseko alas, nākas saukt komunālo dienestu. A.Šteins atgādināja, ka sabiedrisko tualešu izbūve maksā daudzus desmitus tūkstošus eiro un sabiedrība nesapratīs šādus tēriņus. “Problēma ir trīs mēnešus gadā, trīs stundas diennaktī, turklāt katrā tūrisma objektā tualete ir. Lai kultūras nams un informācijas centrs būtu atvērts, varbūt kāds ir gatavs dežurēt sabiedriskā kārtā,” viedokli pauda A.Šteins. Atbildei izskanēja replika, ka tiek meklēts iegansts nedarīt, nevis domāts, kā risināt problēmu. J.Rozenbergs atzina, ka arī Cēsīs ir problēmas ar sabiedriskajām tualetēm, tiek meklēti jauni risinājumi, jo cilvēkiem ikdienā vairs kabatā nav centu.
Plašāka diskusija izvērtās par to, ka pašvaldība Līgatnē neatbalsta sporta deju pulciņa darbību. Savulaik vadītāja lūgusi izīrēt telpas nodarbībām, par to arī ir vienošanās. Visus izdevumus sedz bērnu vecāki, viņi mudināja domes vadību rast iespēju finansiāli atbalstīt arī šo interešu izglītības pulciņu.
“Līdz šim katrai pašvaldībai bijusi sava politika, ko atbalstīt, ko ne. Nekad tā nebūs, ka katru, kurš gribēs kaut ko darīt, pašvaldība varēs atbalstīt. Lai kādu atbalstītu, nauda jāatņem kādam citam,” skaidroja A.Šteins, bet J.Rozenbergs bilda, ka situācija jāizvērtē. Ja, piemēram, pašvaldība maksu par telpām neprasītu, vai vecākiem samazināsies maksa par bērnu nodarbībām? Ja tā, tas būtu atbalsts bērniem.
Līgatnieši ierosināja, ka pašvaldība varētu rīkot senioriem kursus datorprasmju apguvei, vairāk gādāt par sabiedrisko kārtību Līgatnes pilsētā un pagastā, arī nopļaut zāli pie sporta laukuma, jo zālē ir ērces un redzēti zalkši. Iedzīvotāji arī interesējās, kā saņems informāciju par to, ko dara dome, kas notiek pašu pilsētā un pagastā. Kāds līgatnietis arī lūdza iepazīstināt un ko vairāk uzzināt par apvienības pārvaldes vadītāju, painteresējoties, vai arī viņa ir no “Jaunās vienotības”. Izskanēja vēl citi jautājumi un ierosinājumi.
Tikšanās beigās kāda līgatniete skaidri noprasīja: “Ko jūs sadzirdējāt no tā, ko teicām?”. Domes priekšsēdētājs J.Rozenbergs uzskaitīja visus problēmjautājumus un ierosinājumus. A.Egliņš-Eglītis tos arī pierakstījis. “Gaidīsim darbu un jaunas tikšanās,” atvadoties sacīja līgatnieši.
Cēsu novada domes pārstāvji jau kopš jūlija tiekas ar jaunās, lielākās, pašvaldības novadu apvienību darbiniekiem, apmeklē pašvaldības iestādes, tiekas ar uzņēmējiem. Jau pabūts pagastos Piebalgas pusē un bijušā Amatas novada teritorijā.
Komentāri