Grozījumu otrā redakcija par Cēsu teritorijas plānojumu 2016.-2026.gadam, kas nodota sabiedriskajai apspriešanai, interesē daudzus.
To apliecināja arī publiskā apspriešana, ko klātienē apmeklēja pieci, attālināti klausījās un arī jautājumus uzdeva vairāk nekā 30 iedzīvotāji. Vairāki interesenti apspriešanu noklausījās ierakstā nākamajā dienā.
1.redakcijas apspriešana bija pērn oktobrī, diemžēl ierobežojumu dēļ otrā varēja notikt tikai tagad.
“Tas ir teritorijas plānojums Cēsu pilsētai un Vaives pagastam. Grozījumu izstrāde sākās jau pirms diviem gadiem. Kad būs apstiprināts šis plānojums, tad jau varēs domāt jaunā novada robežās,” skaidroja pašvaldības galvenā teritorijas plānotāja p. i. Zane Gulbinska.
Izvērtējot spēkā esošo plānojumu, veiktas vairākas būtiskas izmaiņas, kuras ieteikuši gan speciālisti, gan dažādas institūcijas un iedzīvotāji. Pēc 1.redakcijas apspriešanas saņemti 12 iesniegumi no iedzīvotājiem un juridiskām personām, 19 institūciju atzinumi.
Ar plānotajiem grozījumiem iepazīstināja Z.Gulbinska. Jaunajā plānojumā ietverti arī tajā izmantoto terminu skaidrojumi, jo dzīve rāda, ka bieži vien to interpretācijas rada pārpratumus.
“Ir iestrādāts jauns noteikums – jaunas azartspēļu vietas drīkstēs ierīkot tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Tām, kuras jau atvērtas, atļauts turpināt strādāt,” stāsta Z.Gulbinska. Tiem, kuri plāno kaut ko būvēt, jārēķinās, ka turpmāk pašvaldībai būs tiesības pieprasīt sabiedrisko apspriešanu lielapjoma ēku būvniecības iecerēm, ja būve varētu pasliktināt iedzīvotāju dzīves apstākļus. Ja apspriešana notikusi, bet objekts nav uzcelts, apspriešanu var rīkot vēlreiz .
Inženierkomunikāciju izbūvei būs stingri noteikts, kad jāpieslēdzas centrālajiem tīkliem, kad var meklēt lokālus risinājumus, apgaismojumam jābūt energoefektīvam. Jaunas degvielas un gāzes uzpildes staciju izveide ir atļauta, bet ar nosacījumu, ka tajā ir veikals, automazgātava vai kāds cits pakalpojums. Uzpildes stacijas nedrīkst atrasties tuvāk par simts metriem no dzīvojamām mājām, kultūras, izglītības vai ārstniecības iestādēm. Funkcionālajās zonās atļauts izveidot elektroauto uzlādes stacijas. Garāžu kompleksos pieļaujama pakalpojumu sniegšana, bet jānodrošina, ka tā netraucē citiem garāžu īpašniekiem.
Ja kāds uzcēlis māju un nākotnē paredzēts, ka pašvaldība izbūvēs ielu, bet tuvākajā laikā tas netiks darīts, mājas īpašnieks būs tiesīgs vienoties ar pašvaldību un par savu naudu ielu izbūvēt.
Cīrulīšos nebūs atļauta vieglās rūpniecības un auto apkopes uzņēmumu darbība. Šajā pilsētas teritorijā būvapjomus varēs izvēlēties, tam jābūt ar mūsdienīgu risinājumu, būvvaldē jāiesniedz vizualizācijas mets. Dārzniecības un Raiņa ielā vairs nav paredzēta trases izbūve. Mazdārziņu teritorijās drīkstēs izmantot treilerus un konteinertipa ēkas, bet noteikts, kādi materiāli piemēroti to apdarei, lai celtne iekļautos vidē.
Teritorijas plānojumā paplašinātas vietas, kur paredzēta mazstāvu ēku, daudzdzīvokļu, savrupmāju un publisko ēku apbūve.
Vietējās nozīmes kultūrvēsturisko objektu saraksts papildināts par apmēram 30 jauniem aizsargājamiem pieminekļiem, ar otro redakciju tiks ierakstīti vēl divi. “Kultūrvēsturiskie objekti tiek noteikti pēc konkrētiem kritējiem, tie var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējuma saglabāšanu un atjaunošanu. Vēsturiskajā centrā jaunbūvēm, ja tās paredzētas kultūras pieminekļa vietā un nav zināms, kāds bijis tā izskats, pieļaujama mūsdienīga interpretācija, bet saglabājot vietas tradīciju,” uzsver galvenā arhitekte Vēsma Lukstiņa un atzīst, ka daudziem bijis izbrīns, cik vērtīgi pieminekļi nav atzīmēti teritorijas plānojumā. “Vēsturiskās ēkas ir mūsu unikalitāte, nedrīkstam ļaut aiziet postā, jācenšas saglabāt oriģinālo, nevis nojaukt un pēc tam mēģināt atdarināt,” atgādina V.Lukstiņa.
Jaunajā Teritorijas plānojumā iecerēti vēl citi grozījumi, kas skars visas pilsētas zonas. Skaidrs, ka katrs dokuments kādam paver jaunas iespējas, citam kādu ieceri nākotnē nobremzē. Tieši tāpēc ir svarīgi iepazīties ar plānotajiem grozījumiem, ja kas neapmierina, izteikt viedokli, lai vēlāk nebūtu vilšanās.
Iedzīvotāji interesējās, vai tiks saglabāti mazdārziņi. “Kur mazdārziņi ir iezīmēti detāplānojumos un teritorijas plānojumos, tie paliks. Cilvēkiem ir dažādas vēlmes, esam par zaļajām teritorijām. Tādām pilsētā ir jābūt,” sacīja būvvaldes vadītāja Irēna Suipe.
Āraišu biedrības pārstāvis Uldis Kokins atgādināja: “Kad kaut ko būvē, tas jāsaskaņo ar kaimiņu, lai būve netraucē kaimiņa labsajūtu. Ja ierīko auto vai moto trasi, ir noteikumi, kur ko drīkst darīt. Bet, ja trasi iebrauc savā pļavā, noteikumu nav. Āraišu iedzīvotājus pagājušoziem traucēja kaimiņu rīkotā braukšana turpat blakus Vaives pagastā. Pašvaldībai vajadzētu padomāt, kā šādas situācijas regulēt. Vismaz saskaņot ar kaimiņiem, lai divu trīs kilometru attālumā nav jādzīvo troksnī. Trasēs pasākumi tiek organizēti, zinām, kad būs sacensības, treniņi, ar to iedzīvotāji var rēķināties,” viedokli pauda āraišnieks.
Iedzīvotāji interesējās par iespējām sadalīt īpašumus, par to, vai biroju ēku, kas atrodas rūpnieciskajā zonā, kādreiz varēs reģistrēt kā dzīvojamo māju, un citiem jautājumiem. Vairākas problēmas, kuras jāmēģina risināt šodien, radušās pirms gadiem, tagad daudz kas mainījies, taču cēsnieku ikdienā tas traucē.
Kas mainīsies teritorijas plānojumā, ar to ikviens var iepazīties, ieteikumus vēl var ierosināt šodien.
Komentāri