Pandēmijas laiks bijis izturības pārbaudījums sociālajos aprūpes centros dzīvojošajiem un arī darbiniekiem, tomēr vasarā beidzot ir iespēja atkal piedzīvot daudz skaistu mirkļu.
Cēsu pilsētas pansionātā “Cīrulīši” gadu no gada viens no gaidītākajiem pasākumiem ir “Desu balle”. Pansionāta sociālā darbiniece Sarmīte teic: “Ideja desu ballei radās pirms piecpadsmit gadiem. Bet bijušas arī maizes, salātu, burkānu balles. Salātu ballē dalībnieki arī uzzināja par dārzeņu nozīmi un vērtīgumu, mācījās, kā pagatavot salātus no dažādiem dārzeņiem, kā tie sader kopā, kā garšo. Tomēr zināms, ka latviešiem gaļa garšo, tāpēc taisām arī desu balli.”
Citus gadus ir ciemiņi arī no citiem sociālajiem centriem, bet šogad ballīte ir savā lokā. Pateicoties labajiem laikapstākļiem, pasākums varēja notikt ārā, ar ziediem un baloniem bija izdekorēta lapene, iemītnieki jau iepriekš bija īpaši izpušķojuši cepures, ar kurām rotājās. Saksofonists Vilnis Auziņš priecēja visus ar iemītnieku iemīļotiem skaņdarbiem, kas raisīja vēlmi ne tikai baudīt mūziku, bet arī dejot tās pavadībā. Tāpat priecēja balonu salūts, tā sūtot gaisā domas par mīlestību, veselību, draudzību, saticību.
Sociālā darbiniece atklāj: “Gribējām šādu ballīti rīkot jau maijā, bet tad vēl tas nebija iespējams. Izlēmām tagad, pirms rudens, baudīt svētku noskaņu, minot mīklas, dziedot un dejojot, kā arī, protams, mielojoties ar dažādām desiņām. Šī ir ballīte, kas iemītniekiem ļoti iet pie sirds, bet viņi tāpat priecājas par citām aktivitātēm, kas regulāri notiek: gleznošanu, zīmēšanu, aplicēšanu, fiziskām nodarbēm. Gribam, lai visi justos labi. Dažs reizēm ir jāpamudina, jāuzmundrina. Esmu prasīga, man patīk kārtība un precizitāte, bet, lai darītu prieku citiem, lai idejas būtu iespējams īstenot, ir jābūt prasīgam.”
Pansionāta iemītniece Laima Cimže, “Druvas” uzrunāta, smaidīgi stāstīja: “Pirmo reizi esmu tādā desu ballītē, jo pansionātā dzīvoju nepilnu gadu. Man ir ļoti labs noskaņojums. Arī šajā pandēmijas laikā nedrīkstam ieslīgt rutīnā un sēdēt istabā, vienmēr ir jākustas, jādarbojas, tāpēc prieks, ka mums ir pasākumi, nodarbības.” Viņa vērtē, ka pirmais gads vienmēr ir tāds iepazīšanās gads, un secina: “Lai cik augstu stāvoša persona ir, nevienam vecums garām nepaiet. Šī ir laba iestāde veciem cilvēkiem – te ir sirsnīgs apkalpojošais personāls, jūtamies labi aprūpēti, ir veselības aprūpe, turklāt katru dienu kaut kas notiek, tāpēc visu laiku ir, ko darīt.”
Arī citos mūspuses sociālajos centros cenšas izmantot vasaru, lai dažādotu klientu ikdienu. Biedrības “Labāka rītdiena” vadītāja Evija Jēkabsone, kas apsaimnieko sociālās aprūpes centrus “Sērmūkši” un “Mārsnēni”, teic, ka abu centru iemītnieki nesen izbaudīja braucienu uz jūru: “Abās vietās notikuši gan koncerti, gan mazāki pasākumi, bet brauciens uz jūru ir lielākais pasākums, kad iemītnieki dodas ārpusē. Kāds jūru pat redzēja pirmo reizi, cits pie tās nebija bijis kopš 1982. gada. Ne vienam vien no piedzīvotā saviļņojuma bija arī asaras acīs.”
Gatartas pansionāta direktors Aivars Damroze atklāj, ka dzīve rit, laiks tiek aizvadīts mierīgi, blakus pansionātam izveidojušies jauni pakalpojumi: “Baudām arī dabu. Bijām krūmmellenēs, brauksim sēnēs. Bet drīzumā būs arī neliels koncerts ar pikniku. Priecājamies, ka pansionāta iemītniekus tagad drīkst apmeklēt tuvinieki.”
Baudot vasaras sniegtās priekšrocības, arvien tiek sekots līdzi epidemioloģiskai situācijai, tāpēc joprojām notiek arī iemītnieku un darbinieku vakcinācija pret Covid-19. Cēsu pansionāta direktore Inga Gunta Paegle informēja, ka patlaban no 117 Cēsu pansionāta iemītniekiem vakcinēti ir 96, tātad 82%, bet no 58 darbiniekiem vakcinēti ir 34, tātad 58%: “Vakcinācija notiek tikai tad, ja iemītnieks vai piederīgie, kas to izrunājuši ar savu radinieku, izteikuši šādu vēlmi. Neko neuzspiežam. Jāatzīst, ka daļa darbinieku, dzirdot par iespējamo valdības lēmumu, ka no oktobra vakcinēšanās varētu būt obligāta, drīzāk apsver domu iet prom no darba. Bet tādā gadījumā pansionātā būs ļoti smaga situācija, jo jau tagad trūkst darbinieku. Ir cilvēki, kam ir smaga reakcija pēc otrās potes saņemšanas, pat nepieciešama atlabšana stacionārā. Ikvienam pirms vakcinēšanās jāparakstās, ka viņš pats atbild par sekām, kas var rasties pēc potes. Bet cilvēki gribētu, lai valsts, ja jau to nosaka kā nepieciešamu, arī uzņemas par to atbildību.”
Gatartas pansionātā 70% iemītnieku ir vakcinēti un no 30 darbiniekiem tikai divi nav saņēmuši vakcīnu. Aivars Damroze teic: “Daļai iemītnieku bija nepieciešams plašāk izstāstīt par vakcināciju, iedrošināt, bet daudzi paši bija sekojuši līdzi informācijai, savu izvēli izdarījuši.” Evija Jēkabsone teic, ka “Mārsnēnos” un “Sērmūkšos” procentuāli gan lielākā daļa iemītnieku, gan darbinieku ir vakcinējušies. “Mēs neizjutām pretestību vakcinācijai, cilvēki paši to vēlējās,” secina E.Jēkabsone.
Komentāri