Ar Riharda Vāgnera operas “Valkīra” trešā jeb pēdējā cēliena koncertuzvedumu Cēsu Pils parkā aizvadītās nedēļas nogalē (14.-15.08.2021.) svinīgi noslēdzies ikgadējais Cēsu Mākslas festivāls.
Daži pasākumi – īpašs kinoseanss, izrāde, kā arī pagarinātas iespējas izstāžu apmeklējumam – šajā nedēļā gan vēl paredzētas festivāla “Cēsis 2021” zīmē, tomēr pēc oficiālās programmas noslēguma “Druva” sazinājās ar atpazīstamību guvušā kultūras notikuma radītāju un direktoru Juri Žagaru, lai iztaujātu par šīs vasaras festivāla norišu pēcgaršu.
Direktora stāstījumā gan dzirdamas atsauksmes no festivāla apmeklētāju vidū bijušiem tālākiem viesiem, tomēr viņš vairākkārt uzsver – vislielākais gandarījums šogad bijis par to, ka mākslas festivālam ir nostiprinājusies tiešām sava, Cēsu, publika. Turklāt J.Žagara paustajā manāma ne tikai patriotiska pieķeršanās, bet arī lepnums par vietējās auditorijas gatavību un vēlmi uzņemt arī samērā sarežģītus kultūras produktus. Festivālā arvien – un arī šogad – pārspēts iepriekšējo gadu izstāžu apmeklējums, tātad interese par šī formāta notikumiem ne tikai saglabājas, bet arī konsekventi palielinās. Pozitīvas atsauksmes gūtas arī pēc oficiālā festivāla noslēguma – “Valkīras” noslēdzošā cēliena koncertuzveduma -, kas organizatorus vedina izdarīt secinājumus ne tikai par pasākuma izdošanos, bet arī par mākslas festivāla apmeklētāju spēju baudīt nebūt ne ausij un prātam vieglo saturu. “Mēs redzam, ka publika šeit ir pieradināta pie tāda līmeņa mūzikas, vairs nav jāuztraucas, ka tas varētu būt par smagu,” personiskās pārdomās dalās organizators, apliecinot – rīkotāju komandai arī turpmāk ir vēlme pieturēties pie R.Vāgnera daiļrades, jau runāts par šī komponista darba iekļaušanu nākamā gada programmā.
Prieku viesis arī festivāla ciemiņu pozitīvais izbrīns par tā sauktā neredzīgo kvartāla apgūšanu. “Vien tikai daļēji atbrīvojot to kvartālu no mašīnām, jau izgaismojās vietas perspektīva,” arī personīgajās atklāsmēs dalās J.Žagars. Viņaprāt, gan festivāla sākotnējā pieredze ar alus brūža teritoriju, kura nu jau tiek aktīvi radoši apdzīvota, gan pašreizējā atrašanās šajā kvartālā vēlreiz pierāda Rietumeiropā jau senāk atskārsto – ja pamestā, rūpnieciskā vai pat degradētā teritorijā “ielaiž mākslu un kultūras norises, tai ir daudz lielāks potenciāls atdzīvoties un pat attīstīties”. Mākslas festivāls citas mītnes vietas gan vairs neplāno meklēt, bet saistīties ar šeit iecerēto Laikmetīgās mākslas centru un, cerams, nākotnē – arī muzeju.
Vēl no festivāla pēdējā laika jauninājumiem izceļama iezīme bijusi tā sauktā satelītprogramma – pasākumu programma, kas Cēsu Mākslas festivāla apmeklētājiem tikusi ieteikta pilsētas apmeklējuma laikā, bet nav festivāla komandas rīkotie notikumi. “Te nav runa tikai par radošo cilvēku informācijas apmaiņu, bet arī faktu, ka Cēsīs tiešām daudz kas notiek. Kad cilvēks atbrauc, viņam divas dienas ir, ko darīt,” prieku par kultūras dzīves uzplaukšanu Cēsīs neslēpj Mākslas festivāla “Cēsis 2021” direktors, uzsverot – vieni paši tik daudz notikumus vienuviet nespētu radīt, bet labprāt savus apmeklētājus informē par citiem notikumiem pilsētā.
Taujāts par apmeklētāju pēckovida slāpēm pēc jelkādiem pasākumiem, J.Žagars pauž pārliecību, ka nu jau vairs nav kultūras dzīves iztrūkuma. “Tagad jau ir ļoti daudz pasākumu vakcinētajiem, tā ka arī mūsu apmeklētājiem tas nebija kas jauns,” teic festivāla vadītājs, atklājot, ka tieši koncertzāle patlaban līdz ar citu pasākumu konkurenci izjūtot krietnu apmeklējuma kritumu.
Komentāri