SIA “Kalna Paltes” siltumnīcā Vaives pagastā aug vairāk nekā 60 šķirņu pipari. Saimnieki Jolanta un Uģis Sausiņi vēl tikai mācās tos audzēt, eksperimentē un gatavo visdažādākās mērces, kurās, protams, ir pipari.
Izaudzēt jāmācās
Saimnieki par pipariem spēj ieinteresēt ikvienu. Stāsta ar aizrautību par to dažādību, garšas īpašībām. Pipari krāsojas podos 1200 kvadrātmetrus plašajā siltumnīcā. Tie ir sarkani, melni, zili, violeti, oranži, dzelteni un tik dažādu formu.“ ‘Black Hungarian’ - it kā mākslinieks ar otu kaut ko būtu uzzīmējis, Black perl kā pērles. Skaista un asa pāksts un sēklas- ‘Trinidad mogura scorpion’, pasaulē asākais - ‘Carolina reaper’. Lūk, ‘Monkey face’- gribas apmīļot, ‘Ziloņsnuķis’ – miza atgādina ziloņa ādu, ‘Velna mēlīte’ – oranžs, maigs, ar asumu serdē - ‘Faita’, spageti pipari – gari kā makaroni, mazi kā zirņi - ‘Aji sharapita’. Visas asās šķirnes veidotas no ‘Habanero’, kas arī ir ļoti dažādi,” nedaudz ar piparu dažādību iepazīstina Jolanta, bet Uģis paskaidro, ka diemžēl piparu audzētāji dažādās zemēs vienai šķirnei iedod dažādus nosaukumus, arī katalogā tas lasāms. Īstais ir latīniskais.
Jolanta pārlaiž skatu siltumnīcai un vērtē, ka pipari labāk justos, ja katram būtu atvēlēts vairāk vietas. Dažs izaudzis pusotra metra garumā, cits vien pārdesmit centimetru, bet zari tik tikko var noturēt ražu. “Pavasarī parādījās kaitēkļi, zaļās ziepes līdzēja, karstajā laikā atkal parādījās, bet pēc pāris dienām pazuda. Nekādus aizsarglīdzekļus neesam lietojuši. Saimniekojam bioloģiski, un ir doma sertificēties,” pastāsta Jolanta. Redzams, ka pipari labi sadzīvo ar baziliku, jo arī tie saauguši trekni.
Arī podos pie siltumnīcas pipari gatavo augļus. “Tas ir eksperiments, vai pipari var augt arī ārā. Podi iznesti dažādos laikos. Labi redzams, kuriem bijis par agru, citiem vasara ļoti patikusi,” vērtē Uģis un atklāj, ka piparu asumu, ko, kā viņš uzsver, pareizi būtu saukt par karstumu, nevar paredzēt. To ietekmē saule, mitrums. Šī vasara pipariem ļoti patīk. “Nevajag piparus un papriku stādīt blakus, vai nu pipari būs maigāki, vai paprika asāka, tie viens otru ietekmē,” saka Jolanta. Turpat blakus pipariem dažādi garšaugi, kas noder mērcēm.
“Kalna Paltu” saimnieki atzīst, ka vēl maz zina par pipariem un to audzēšanu, bet noteikti vairāk nekā daudzi. Latvijā nopietni ar piparu audzēšanu nodarbojas vēl viena saimniecība Zemgalē. Jolanta atklāj, ka siltumnīcā, ko iecerēts celt, piparus varētu audzēt ekspozīcijai, lai interesenti var braukt un iepazīties, cik tie dažādi.
“Sēklas pasūtām no Holandes audzētavas. Draugi atved piparus kā suvenīrus, sēkliņas iesējam. Paši arī vācam nākamajai ražai. Pavasarī iesēju 71 šķirni, bet pāris vispār neuzdīga, no dažām tikai pa stādam,” pastāsta Jolanta un uzsver: “Esam dārznieki bez papīriem. Mācāmies. No hobija piparu audzēšana kļuvusi par nopietnu aizraušanos. Arī ceļot siltumnīcu, nebija doma, ka audzēsim piparus. Cēlām lielu, lai ērti strādāt.”
Audzēt un pārstrādāt
No izaudzētajiem pipariem Jolanta un Uģis gatavo mērces, piemēram, “Malagueta mērce ar tomātiem un garšaugiem”, Habanero mērce ar mango un tomātiem un citas. Tās ir patērētāju novērtētas piedevas ēdieniem, gardi ir arī marinētie pipari. “Var teikt, ka esam produktu izdomātāji. Pagatavojam, iedodam pagaršot radiem, draugiem, bet beigās tomēr paliekam pie tā, kā pašiem garšo,” saka Uģis.
Jolanta piebilst, ka viņas mamma un brālis ir šefpavāri, bet pašiem patīk baudīt ēdienu, tas arī pamudināja kaut ko pamēģināt. “Es saku, ka mums ir trīs asās mērces, cita par citu asāka, bet Uģis teic – cita par citu maigāka. Viņam garšo pipari, tāpēc arī tos sākām audzēt. Ja kaut ko sāc darīt un tas patīk, aizvien vairāk interesējies, iegūsti zināšanas. Sekojam līdzi, kas notiek tirgū, ne tikai Latvijā, kur piparu ēšanas kultūra nav tik izplatīta, bet pasaulē. Varam dot savu artavu piparu popularizēšanā. Nav jau tā, ka Latvijā čilli neaudzē, siltumnīcā teju katram ir viens stāds. Prieks, ka patērētāju skaits palielinās, līdz ar to pieprasījums pēc tā, ko ražojam,” stāsta Jolanta.
Ar pirmajiem produktiem “Kalna Paltes” paguva iepazīstināt pirms stingrajiem ierobežojumiem. Brauca uz tirdziņiem. “Tad viss apstājās. Cilvēkiem ir svarīgi pagaršot, uzzināt, kas tajā mērcē ir, pie kādiem ēdieniem tā der. Produkti bija, sākām piedāvāt internetā, veikaliem,” pastāsta saimnieks, bet Jolanta atceras, cik bija priecīga, kad pirmās burciņas paņēma veikals “Solo”. Etiķetes izstrādāja māksliniece Evija Timma – Novika. Tagad viņu ražotās mērces un arī citus produktus var nopirkt vairākos veikalos Cēsīs un Rīgā. Tapuši jauni produkti, kas drīzumā nonāks pie patērētājiem. Arī kāds pārsteigums Ziemassvētkiem.
“Paskatoties, kas izdarīts, ir gandarījums. Idejas attīstām lēnām. Pirmais produkts bija bazilika pesto. To testējām trīs gadus, līdz nonācām pie savas receptes. Idejas attīstām lēni, kad paskatās, kas izdarīts, ir gandarījums,” saka Jolanta.
Prast izmantot to, kas ir
“Kalna Paltēs” hektārā aug ķirši, vēl ir arī dobe ar zemenēm, krūmmelleņu, upeņu, ērkšķogu krūmi. Kad pirms 16 gadiem Sausiņi iegādājās “Kalna Paltes”, par nopietnu saimniekošanu domas nebija. “Vispirms zeme bija jāatkaro no latvāņiem. Piecos gados to var izdarīt, bet jārēķinās, kāds aizvien parādīsies. Vislabākais audzi noklāt ar melno plēvi, augsne kļūst irdena, bet latvāņi iznīkst. Iestādījām rabarberus, bet tiem nepatika,” pieredzē dalās Uģis. Ko audzēt, iemācīja vietējie apstākļi. Zeme smaga, un daudz kas neaug.
“Ja ir maz zemes, jādomā, kā to izmantot, spēt no tā mazuma iegūt iespējami vairāk. Nevis pārdot izaudzēto, bet pārstrādāt. Tirgoties var lielsaimnieki,” stāsta Uģis un piebilst – ir ieguvums, ka mazā saimniecībā audzē vairākas kultūras. Piemēram, ķiršu šovasar nebija, ja audzētu tikai tos, būtu bez ražas. Toties bija zemenes,” pārdomas izsaka Uģis.
Zemeņu, ķiršu ievārījums arī tapis eksperimentējot. Kaut pēc vienas receptes, katra saimniece to prot papildināt un izvārīt savu īpašo.
Ikdienā Uģis strādā Rīgā, Jolanta saimnieko saimniecībā. Uģis uzsver, ka divatā var izdarīt daudz, bet ne visu. Saimnieki atklāj, ka pasūtījumu ir aizvien vairāk, pagaidām ar darbiem paši tiek galā.
Arī citas nozares
“Esam atvērti, ja kāds kaut ko piedāvā, uzreiz nevajag atteikt. ”Kalna Paltes” esam atvēruši arī publikai. Te notiek dažādi pasākumi. Paši arī nodrošinām ēdināšanu. Bet tā jau ir cita darbošanās. Lai ietu plašumā, vajag lielu komandu, bet tad tā vairs nevar būt mūsu māja, kur dzīvojam,” saka Jolanta un atzīst, ka vieta ir skaista, klusa un daudziem te patīk.
No pavasara “Kalna Paltes” Bērzkrogā rīko amatnieku un mājražotāju tirdziņu “Šaipus Gaujas”. “Vieta ir jāiedzīvina. Tas nevar notikt ātri. Tirdziņi būs arī turpmāk,” uzsver Jolanta.
Komentāri