Cēsu tirgus āra teritorijas labiekārtošana sākusies. SIA “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš atzīst, ja negadīsies nekas neparedzēts, šie darbi tiks pabeigti nākamgad.
Tad paliks tirgus rekonstrukcijas otrā kārta, kurā pārmaiņas piedzīvos paviljons, tad viss komplekss atbildīs mūsdienīga tirgus darbības prasībām.
Jau rakstījām, ka pērn gada sākumā Cēsu domes deputāti lēma, ka Cēsu tirgus turpinās atrasties Uzvaras bulvārī 24 un divu gadu laikā nepieciešams veikt ēkas rekonstrukciju un teritorijas labiekārtošanu. Šo lēmumu pilnībā īstenot neizdosies, viens no galvenajiem aspektiem ir finansējuma pieejamība. M. Bērziņš norāda, ka pirmās kārtas rekonstrukcijai līdzekļi ir, bet paviljona pārbūve atkarīga no tā, kā attīstīties tirdzniecības kompleksa būve vecā tirgus teritorijā.
Atgādināsim, ka domes deputāti atbalstīja priekšlikumu pārdot nekustamos īpašumus Valmieras ielā 2 un Dzintara ielā 3, proti, vecā tirgus teritoriju, un iegūtos līdzekļus izmantot jaunā tirgus modernizēšanai. M. Bērziņš gan norāda, ka darījumu neuzsāks līdz brīdim, kamēr vecā tirgus teritorijā nebūs realizēts tirdzniecības centra projekts. To paredz arī līgums ar šīs vietas nomnieku.
Informējot par uzsākto āra teritorijas rekonstrukciju, M. Bērziņš stāsta, ka pie paviljona jau uzstādītas septiņas tirdzniecības nojumes, būs vēl viena. Nojumēs paredzēts ierīkot apgaismojumu, lai izgaismotu preces. Katrā būs arī elektrības pieslēgums.
“Minimālā programma ir teritorijas rekonstrukcija, ko paveiksim šajā un nākamajā gadā,” stāsta M. Bērziņš. “Situācija ap paviljonu, šķiet, neapmierina ne mūs, ne pircējus, ne tirgotājus, tāpēc esam sākuši to mainīt. Kad ar pašvaldības speciālistiem runājām, kāds izskatīsies nākotnes tirgus, kas tika nodēvēts par “sapņu tirgu”, lielākais uzsvars bija tieši uz ārpusi, kā šī vieta izskatīsies pilsētvidē.”
Uzstādītās nojumes ir pārvietojamas, tās var novietot citur, atbrīvojot teritoriju. Tā paredzēta vienā līmenī, bez paaugstinājumiem, pazeminājumiem, lai teritoriju var izmantot arī citām pilsētas vajadzībām.
Nākotnē plānots aizvākt arī metāla žogus, kas ieskauj stādu un puķu tirdzniecības vietas. “Šādi celtniecības žogi tur absolūti neiederas,” saka M. Bērziņš. “Sākotnēji bija doma par visas tirgus teritorijas iežogošanu, tomēr pret to iebilda pašvaldība, taču kāds risinājums būs jāatrod. Nožogojums vajadzīgs, lai nodrošinātu stādu, puķu drošību arī pēc tirgus darba laika un brīvdienās, tiek meklēti risinājumi, versijas ir, kāds būs rezultāts, to redzēsim nākamajā vasarā. Nosacījums – panākt, lai nav celtniecības režģu, – paliek spēkā.”
Runājot par saimniecisko darbību, valdes priekšsēdētājs atzīst, ka arī tirgum nācies just “Covid-19” ietekmi, kas samazināja finanšu plūsmu, tātad arī rekonstrukcijas gaitu. Īpaši tas bijis jūtams gada pirmajā ceturksnī, kad spēkā bija valstī noteiktie tirdzniecības ierobežojumi. Nebija ļauts tirgot rūpniecības preces, nedrīkstēja rīkot paplašinātos tirgus, kas nozīmē, ka nebija klientu, jūtami saruka ieņēmumi.
“Vasarā tirdzniecība gan atgriezās ierastajā līmenī, taču tas nespēja nosegt to, kā trūka gada sākumā. Tagad drīkst rīkot paplašinātos tirgus, gadatirgus bez tirgotāju skaita ierobežojuma, vien ievērojot divu metru distanci starp tirgotājiem, bet nevaram zināt, kā situācija attīstīsies tālāk,” saka M. Bērziņš.
Šīs nedēļas nogalē un septembra vidū vecajā tirgū notiks paplašinātais rūpniecības preču tirgus, taču tirgus vadība allaž patur prātā, ka, sākoties tirdzniecības centra būvniecībai, šī vieta vairs nebūs pieejama brīvdabas tirdzniecībai. Tāpēc 25. septembrī notiks pirmais mēģinājums plašāku gadatirgu sarīkot esošā tirgus teritorijā.
“Tā kā 29.septembrī ir Miķeļi, sestdienā pirms šīs dienas rīkosim Miķeļdienai veltītus mājražotāju, amatnieku un lauksaimniecības produkcijas tirgu ar uz vietas baudāmiem gardumiem. Šis būs nākotnes formāts, kāds mums būs pieejams, tāpēc skatīsimies, kā veiksies, un mēģināsim pircējus un tirgotājus pie šāda darbošanās veida pieradināt. Nāksies darboties kompakti, taču teritorija ir pietiekami liela, lai varētu satilpt krietni vairāk tirgotāju nekā ikdienā,” norāda M. Bērziņš.
Ziemā, kad āra darbus veikt nevarēs, iespēju robežās veiks uzlabojumus paviljonā. Tur jau nomainīts apgaismojums, padarīti citi nelieli, bet vajadzīgi darbi, tomēr lielā pārbūve gaidāma vēlāk. Pirmām kārtām jau tad, kad to ļaus finansiālās iespējas. Lielais nezināmais ir epidemioloģiskā situācija, vai tā atkal neskars tirdzniecību, nedrīkst piemirst arī ietekmi, ko var atstāt jūtami pieaugušās energoresursu cenas un būvniecības izmaksas.
Komentāri