Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ražu dod gandrīz divi tūkstoši arbūzu stādu

Kristīne Lāce
17:33
06.09.2021
55
Arbuzi 1

Arbūzu audzēšana arī mūsu īsajās un ne pārāk saulainajās vasarās nav jaunums, taču lielākoties tos audzē pašu priekam un interesei, bet Ruanda Dembovska Veselavas pagastā šovasar saldo un atspirdzinošo augli stādīja jau gandrīz kā biznesa kultūru.

Maija sākumā Ruanda siltumnīcā kūdras podiņos iesējusi 2500 sēklu, uz lauka esot sanācis izstādīt apmēram 1700 stādu. Pirktas sēklas, kas domātas profesionālajai audzēšanai un kurām ir īsāks veģetācijas periods. “Mūsu vasaras ir tādas, kādas tās ir, bet arbūzam nepieciešams pēc iespējas vairāk saulainu dienu. Šogad man ir iesācēju veiksme,” smejoties paskaidro Ruanda. “Iestā­dījām piecas arbūzu šķirnes: ‘Crimstar’, ‘Bedouin’, ‘Roman­za’, ‘Moro’ un ‘Morgan’. Savs saldumiņš ir katrai. ‘Moro’ miziņa ir biezāka, bet mīkstums saldens. ‘Romanza’ un ‘Morgan’ ir lielaugļu šķirnes. Mans favorīts ir ‘Bedouin’ – vidēja izmēra arbūzs ar plānu miziņu un kraukšķīgu konsistenci, bet vīram patīk ‘Crim­star’ – skaits un apaļš. Kat­ram ģimenē garšo cita šķirne.”

Lai siltums turētos augsnē un stādus nenomāktu nezāles, lauks noklāts ar melno agroplēvi. Jū­lija karstums arbūziem paticis, arī sau­sums nav kaitējis. Pēc stādu izstādīšanas uz lauka tie laistīti tikai īsu brīdi. Sausuma periodā sak­ņu sistēma pati spējot atrast mitrumu, atklāj arbūzu audzētāja un pastāsta, ka lielajām ogām arī pēdējā augšanas posmā ūdens īsti neesot vajadzīgs. Jo mazāk mitruma to briešanas stadijā, jo arbūzs būšot saldāks.

Arbūzu audzēšanā iesaistījusies visa ģimene: vīrs, abi dēli un mazā meitiņa. “Kad griezām plēvēs caurumus un ar kannām no mājas vedām ūdeni, lai sākumā aplaistītu arbūzu stādus, maniem palīgiem nekas nepatika. Bet, kad vagās sāka veidoties skaistie bumbuļi, prieks bija patiesi neviltots un viss smagais darbs aizmirsās. Nu jau viņi gatavi manā trakajā lauksaimniecībā iesaistīties arī turpmāk,” smejoties stāsta Ru­anda.

Pirmais izaudzētais arbūzs pārdots 16.augustā. Vidēji viena arbūza svars ir pieci seši kilogrami, bet lielākais līdz šim novāktais svēris 11 kg. Šobrīd no lauka novākti jau aptuveni 800 kg ražas. Ruanda cer, ka agrās rudens salnas ies secen un līdz septembra vidum varēs vēl vākt un baudīt saldos augļus.

Ruanda, audzējot arbūzus, vērtē un pieraksta, kā uzvedas katra šķirne, kādas tās augšanas īpatnības konkrētajos apstākļos, kāda izturība pret slimībām un citas nianses. Viņa atzīst, ka šogad no izstādītajiem stādiem aptuveni 70% dod ražu, bet 30% aizgājuši bojā – daļai saknīti sabojājis drāts­tārps, daļa esot saslimuši.

Uz jautājumu, kur ieguvusi informāciju par arbūzu audzēšanu, audzētāja atklāj: “Izlasīju visu, kas pieejams interneta vidē. At­radu arbūzu audzētājus Latvijā un no viņu stāstītā veidoju savus pierakstus. Bet katram ir savs knifiņš, savs noslēpums, katrā vietā ir citi augšanas apstākļi, atšķirīgas augsnes. Arī šķirnes audzētāji izvēlas atšķirīgas. Viss katram pašam praktiski jāizmēģina.”

Rauandai dārza darbi patikuši vienmēr, kopš bērnības rušinājusies dobēs, savulaik pavairāk audzējusi zemenes, tad vairākus gadus strādājusi birojā Rīgā, bet nu atkal atgriezusies pie zemes. “Pēc kāda laika ofisa darbā sapratu, ka tas man neder. Vēlējos ko mainīt. Tā nonācu ar agronomiju saistītā uzņēmumā, kas atkal pietuvināja mani komunikācijai ar zemniekiem un videi, kas aizrauj,” stāsta Ruanda. Papildinot sacīto, viņa smaidot bilst: “Sa­pratu, ka jāaudzē tas, kas pašai šķiet interesants un ļoti garšo. Pilnīgi pārliecināta esmu par divām lietām – arbūziem un sparģeļiem.”

Ikdienā Ruanda nav zemniece, strādā algotu darbu, lauksaimniecību sauc par vaļasprieku. Šogad audzētas arī sviesta pupiņas, saldā kukurūza un melones. Nā­kamgad viņa ir apņēmības pilna savā laukā iestādīt arī sparģeļus un cer, ka laikapstākļi lutinās ar siltām un saulainām vasarām.

“Es parasti nevaru sagaidīt pavasari. Visas palodzes mājā ir nokrautas ar dēstu kastītēm. Tas man patiešām patīk! Esmu visu mūžu strādājusi ar pārdošanu sais­tītos uzņēmumos, bet neviens darbs nesniedz tādu prieku, kā aizvest savu arbūzu pircējam un redzēt pārsteigumu un prieku viņa sejā, sadzirdēt to patieso paldies. Tas ir ļoti, ļoti liels gandarījums,” sarunas nobeigumā teic arbūzu audzētāja Ruanda Dem­bovska.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
65

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
54

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
48

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi