Par sevi atkal liek runāt Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Pārbaudot Raiskuma pusē 18.septembrī mežmalā, grāvī, atrastās beigtās mežacūkas nāves cēloni, atkal tika apstiprināts ĀCM.
Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis stāsta: “Satraukties liek fakts, ka pēdējais šāds gadījums šajā pusē un visā Cēsu novada teritorijā bija konstatēts pasen, pirms trīs ar pus gadiem. Mēris ļoti lipīgs, tā vīruss ir noturīgs dabā. Jebkas, kam pieskāries slimais dzīvnieks, kļūst par “bioloģisko ieroci”. Latvijas mežos dzīvo ap 32 tūkstošiem mežacūku, kurām nav jāsatiekas, lai saslimtu. Pietiek ar paurķēšanos sūnās, uz kurām nonācis mēra izraisītājs. Pasaules zinātniekiem līdz šim nav izdevies radīt nedz vakcīnu pret Āfrikas cūku mēri, nedz zāles tā ārstēšanai. Taču pie tā jau vairāk nekā 30 gadus strādā pasaules vadošo institūtu zinātnieki.”
Beigto dzīvnieku atradis mednieks. “Medību sezonai “uzņemot apgriezienus”, mednieki apseko medījamās platības, vēro meža dzīvnieku uzvedību un pārvietošanos. Tieši šādas apgaitas laikā atrada beigto mežacūku. Mednieks par to ziņoja mežzinim, viņš informēja Pārtikas un veterināro dienestu. Beigtā dzīvnieka līķi šādos gadījumos savāc un nosūta likvidēšanai, bet paraugu no tā sūta izmeklēšanai uz Āfrikas cūku mēri,” stāsta M.Ulmanis un piebilst, ka mednieki ar Āfrikas cūku mēri sadzīvo jau no 2014. gada 26. jūnija, viņi zina, kā rīkoties. Laboratorijā veiktajos testos šoreiz konstatēja ĀCM vīrusa klātbūtni, kas norāda uz to, ka mežacūka nobeigusies no šīs bīstamās infekcijas slimības.
“Ja īsi raksturotu slimību, tad – Āfrikas cūku mēris ir neārstējama dzīvnieku infekcijas slimība, ar kuru slimo cūku sugas dzīvnieki. Visi saslimušie agrāk vai vēlāk iet bojā, jo arī gadījumos, kad izveidojas antivielas, imunitāte neveidojas un nepasargā dzīvniekus no atkārtotas saslimšanas. Turklāt starptautiskie standarti un Eiropas Savienības likumdošana aizliedz cūku ārstēšanu, jo efektīvu ārstēšanas līdzekļu vienkārši nav. Latvijā galvenais Āfrikas cūku mēra izplatītājs un rezervuārs dabā ir mežacūkas, kuru skaits, neraugoties uz intensīvo medīšanu pēdējos gados, joprojām ir augsts,” stāsta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs.
Šogad Latvijā ĀCM konstatēts trīs mājas cūku novietnēs, kurās kopā likvidētas 11 595 mājas cūkas, un 377 mežacūkām. Lai novērstu slimības izplatību mežacūku populācijā un novērstu mājas cūku saslimšanu, ir svarīgi ievērot noteiktos biodrošības pasākumus gan medniekiem, gan mājas cūku turētājiem.
Cēsu novads iekļauts ĀCM otrajā riska zonā. Latvijā definētas trīs ĀCM riska zonas. Otrajā riska zonā ir teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas. Savukārt cūkgaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.
Komentāri